Draudzība ar pasauli
1 No kurienes kari un no kurienes cīņas jūsos? Vai ne no tieksmes pēc baudām, kas karo jūsu locekļos? 2 Jūs iekārojat, bet neiegūstat, jūs nogalināt un degat skaudībā, bet nevarat sasniegt, jūs cīnāties un karojat, bet jūs neiegūstat, tādēļ ka jūs nelūdzat, 3 jūs lūdzat, bet nesaņemat, tādēļ ka lūdzat aplami, lai tērētu savām baudām. 4 Laulības pārkāpēji, vai jūs nezināt, ka mīlestība uz pasauli ir Dieva nīšana? Ikviens, kas grib mīlēt pasauli, top par Dieva ienaidnieku. 5 Vai jūs domājat, ka Raksti runā tukšu, sacīdami: tas gars, ko Dievs ielicis mūsos, dzenas uz skaudību. 6 Bet viņš grib dot vairāk žēlastības. Tādēļ Raksti saka:
Dievs stājas pretī augstprātīgajiem,
bet pazemīgajiem dod žēlastību.
7 Tad nu pakļaujieties Dievam un stājieties pretī velnam, un tas bēgs no jums. 8 Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums, notīriet rokas, grēcinieki, un šķīstiet sirdis, jūs, kas esat divkoši dvēselē! 9 Bēdājieties, vaimanājiet un raudiet! Jūsu smiekli lai pārvēršas vaimanās un prieks bēdās! 10 Pazemojieties Kunga priekšā – un viņš jūs paaugstinās!
Netiesājiet cits citu!
11 Nerunājiet ļaunu cits par citu, brāļi! Kas runā ļaunu par brāli vai tiesā savu brāli, tas runā ļaunu pret bauslību un tiesā bauslību. Bet, ja tu tiesā bauslību, tad tu neesi bauslības ievērotājs, bet tiesnesis. 12 Ir tikai viens likumdevējs un tiesnesis, kas spēj glābt un pazudināt; bet kas esi tu, ka gribi tiesāt savu tuvāko?
Plātīšanās ar nākotnes nodomiem
13 Tad nu, redzi, jūs, kas sakāt: šodien vai rīt mēs dosimies uz tādu un tādu pilsētu, pavadīsim tur gadu, tirgosimies un gūsim peļņu; 14 to sakāt jūs, kas nezināt, kas notiks rīt, kāda tad būs jūsu dzīve; jūs esat dūmi, kas redzami īsu brīdi un tūlīt pat gaist. 15 Tā vietā, lai jūs sacītu: ja Kungs gribēs, tad dzīvosim un darīsim tā vai citādi, – 16 jūs savā augstprātībā lielāties, bet ikviena tāda lielīšanās ir ļaunums. 17 Tam, kas zina darīt labu, bet nedara, tas ir grēks.
IV.
Kārdynōšonas.
1 Nu kurīnes pi jums ceļās nasaskaņas un streidi? Vai tad na nu turīnes, ka jyusu lūcekļūs karoj jyusu kōreibas? 2 Jyus kōrojat pēc kaut kō, bet nasajamat; jyus nūkaunat un skaužat, bet tūmār sasnēgt navarat, jo dzeivojat ceiņā un streidūs. 3 Jyus nasajamat tō, kō grybat, jo jyus nasalyudzat. Un jo jyus arī kaut kō lyudzat, tad tūmār tō nasajamat tōpēc, ka slikti lyudzat, tys ir — ar nūdūmu izlītōt tū sovu kōreibu apmīrynōšonai.
4 Jyus lauleibas lauzēji, vai jyus nazynot ka draudzeiba ar šū pasauli ir īnaids pret Dīvu? Tai tad, kas grib byut par draugu šam pasauļam, tys sevi padora par Dīva īnaidnīku. 5 Vai tad jyus dūmojat, ka Roksti par veļti soka: (Dīvs) uzstōjeigi atpraseis nu jums dvēseli, kas jyusūs mōjoj. 6 Bet tū lelōka teik dūta žēlesteiba. Un tōpēc arī ir saceits: Dīvs lepneigajim pretojās, bet pazemeigajim dūd žēlesteibu. 7 Tai tad, pasadūdit Dīvam. Pretojitēs valnam un tys nu jums aizbēgs. 8 Tyvojitēs Dīvam un Dīvs tyvōsīs jums. Jyus, grēcinīki, nūteirejit rūkas, un jyus, divkūseigī, vīnkōršojit sovas sirdis. 9 Sajyutit sovu nīceibu, skumstit un raudit. Lai jyusu smīkls pōrīt skumēs un jyusu prīca — bādōs. 10 Pasazamynojit Kunga prīškā un jys jyusus paaugstynōs.
11 Brōli, nanīvojit vīns ūtra. Kas sovu brōli pazamoj, vai arī sovu brōli tīsoj, tys pasmōdej un tīsoj lykumu. Bet jo tu tīsoj lykumu, tad tu naesi lykuma piļdeitōjs, bet gon tīsnesis. 12 Bet lykumdevējs un tīsnesis ir tikai vīns un tys ir Tys, kam ir vara izpesteit un pazudynōt. Bet kas gon esi tu, ka tyvōkū tīsoj?
Dažaidi pōrsorgōjumi.
13 Un tagad jyus, kas sokot: Šudin vai reit mes dūsimēs uz tū, vai cytu piļsātu, un tur kaidu godu dzeivōsim, tērgōsimēs un peļneisimēs. 14 Jyus pavysam nazynat kaida jums byus reitdīn dzeive. Jyus asot tikai vīns elpas viļcīns, kas nagaru laiku ir radzams un pazyud. 15 Tō vītā lobōk sokit: Jo Kungam labpatiks, mes dzeivōsim un tū vai cytu dareisim. 16 Bet tagad jyus sovā pōrgaļveibā līlejatēs, bet ikvīna taida līleišonōs ir ļauna. 17 Kas prūt labi dareit, bet nadora, tys grākoj.
