Sveiciens
1 Jēkabs, Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas, – esiet sveicināti!
Pārbaudījumi un kārdinājumi
2 Ikreiz, kad pār jums, mani brāļi, nāk dažnedažādi kārdinājumi, uzņemiet to ar vislielāko prieku, 3 saprazdami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību, 4 bet izturības piepildījums lai ir tas, ka jūs esat pilnīgi un nevainojami, bez jebkāda trūkuma. 5 Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš to lūdz no Dieva, kas labprāt dod visiem, neko nepārmezdams, un viņam tiks dots. 6 Lai viņš lūdz ticībā, bez šaubīšanās, jo tas, kas šaubās, līdzinās vilnim jūrā, ko vējš svaida un dzenā. 7-8 Šāds cilvēks ar sašķeltu dvēseli, kas nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā kaut ko saņemt no Kunga. 9 Lai zemas kārtas brālis dižojas savā augstumā, 10 bet bagātais – savā zemumā, jo viņš iznīks kā zieds pļavā; 11 uzausa saule, ar savu svelmi izkaltēja zāli, tās zieds novīta, un viss krāšņums iznīka; tā arī bagātais iznīks savos ceļos. 12 Laimīgs tas vīrs, kas iztur kārdināšanu, jo, pārbaudi izturējis, viņš saņems dzīvības vainagu, kas apsolīts tiem, kas mīl Kungu. 13 Neviens kārdināšanā lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo Dievs pats nevienu nekārdina, Dievs ir ārpus jebkādas kārdināšanas. 14 Bet ikvienu kārdina viņa paša iekāres, kas to ar ēsmu pievilina un velk sev līdzi. 15 Tā nu iekāre ieņemdama dzemdē grēku, bet grēks nobriestot dzemdē nāvi. 16 Nekrītiet maldos, mani mīļotie brāļi! 17 Jebkurš labs devums un jebkura pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, kas ir pastāvīgs un nav mainīgs kā ēna . 18 Viņš mūs ir izvēlējies un atdzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu kā viņa radījumu pirmaugļi.
Vārda klausītāji un darītāji
19 Jums jāzina, mani mīļotie brāļi, ikviens cilvēks lai ir nasks klausīties, bet lēnīgs runāt un gauss dusmoties, 20 jo cilvēka dusmas nerada Dieva taisnību. 21 Tādēļ atmetiet jebkuru nešķīstību un visu to, kas no ļauna vēl atlicis, un lēnprātībā saņemiet jūsos iedēstīto vārdu, kas ir spējīgs izglābt jūsu dvēseles. 22 Topiet par vārda darītājiem, nevis tikai klausītājiem, kas paši sevi pieviļ. 23 Ja kāds ir vārda klausītājs, bet nav tā darītājs, tāds līdzinās vīram, kas lūkojas uz savu paša vaigu spogulī, – 24 pavērojis sevi, viņš aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš izskatījies. 25 Bet, kas dziļi ielūkojas un paliek pilnīgajā brīvības likumā, kas nav aizmāršīgs klausītājs, bet ir darba darītājs, tāds būs svētīts savos darbos. 26 Ja kāds iedomājas, ka viņš dievbijīgi kalpo Dievam, bet savu mēli nesavalda, viņš māna savu sirdi; tāda cilvēka kalpošana ir tukša. 27 Tīra un neaptraipīta kalpošana Dieva un Tēva priekšā ir šāda: apraudzīt bāreņus un atraitnes viņu nedienās un sargāt sevi no šīs pasaules nešķīstības.
I.
1 Jākubs, Dīva un Kunga Jezus Kristus kolps sveicynoj divpadsmit ciļtis izklaidējumā.
Pōrbaudejumūs jōir iztureigim.
2 Muni brōli, tū, ka jyus kreitat dažaidūs pōrbaudejumūs, īskaitit eistā prīcā. 3 Jyus zynot: Kad jyusu ticeiba byus pōrbaudeita, tad izsauks pacīteibu. 4 Un pacīteibā ir jōīsavyngrynoj, lai jyus byutu piļneigi, bez pōrmatuma un bez tryukumim.
5 Bet jo kuram nu jums tryukst gudreibas, tys lai lyudz nu Dīva, kurs labprōt un bez pōrmatuma dūd visim, un jam tiks dūta. 6 Bet jys lai lyudz tycādams, bez šaubeišonōs. Kas šaubōs, tys ir leidzeigs jyuras viļņam, kuru vējs svaida un apgōž 7 Taids cylvāks lai nadūmoj kaut kū nu Kunga sajimt, 8 jo jys ir divkūseigs un nanūteikts cylvāks vysūs sovūs ceļūs.
9 Pazamōtais brōļs lai prīcojās par sovu paaugstynōšonu, bet 10 bogōtais par sovu pazamynōšonu, jo tei (bogōteiba) pōrīs kai zōles zīds. 11 Kad saule izlāc, ar sovu korstumu jei sakaļtei zōli, un jōs zīdi nūbērst, un jōs skaistais izskots izgaist. Tai pat arī bogōtais nūveiss vysūs sovūs ceļūs.
12 Svēteigs tys cylvāks, kas pōrbaudejumu izturēs. Un kad jys byus pōrbaudeits, tad jys sajims dzeiveibas krūni, kuru Kungs ir apsūlejis tim, kas Jū mīļoj.
13 Nivīns, kas teik kārdynōts, lai nasoka: Mani kārdynoj Dīvs. Dīvs pats uz ļaunu nateik kārdynōts, un jys arī cyta nivīna nakārdynoj. 14 Bet ikvīnu kārdynoj jō poša kōreibas, kas jū valk un paskubynoj. 15 Jo kōreiba ir izacāluse, tad jei dzemdēj grāku; un jo grāks ir padareits, tad jys nas nōvi.
16 Naļaunit sevis maldynōt, muni mīlī brōli; 17 ikvīns lobais davums un ikvīna piļneiga dōvona nōk nu augstīnes, un nūsalaiž nu gaismas Tāva, kuram nav pōrmaiņas, pat pōrmaiņu ānas.
18 Jys myusus breivprōteigi ir radejis caur patīseibas vōrdu, lai mes byutu storp Jō radeibom kai pyrmdzimtī augli.
Attaisnojūšō ticeiba.
19 Jyus, muni mīlī brōli, zinit, ka ikvīnam cylvākam jōir ōtram dzērdēšonā, bet lānam runā un lānam dusmē, 20 jo cylvāka dusme nadora tō, kas Dīva prīškā byutu taisneigi. 21 Tōpēc atmetit ikvīnu ļaunumu un ikvīnu ļaunuma ataugu un pījemit padīveigi tū vōrdu, kurs jyusūs ir īdēsteits un kurs var izpesteit jyusu dvēseles. 22 Un esit vōrda piļdeitōji, bet na klauseitōji vīn, cytaidi jyus poši sevi maldynōsit. 23 Jo kas ir vōrda klauseitōjs vīn, bet nav tō piļdeitōjs, tys ir leidzeigs cylvākam, 24 kas pats sovu vaigu spūgulī apskatejis aizīt prūjom un tyuleņ aizmērst kai jys izaskateja. 25 Bet kas piļneigajā breiveibas lykumā uzmaneigi īsadzilinoj un pi tō palīk, kas nav aizmērseigais klauseitōjs, bet gon izpiļdeitōjs dorbūs, tys caur sovim dorbim byus svēteigs.
26 Jo kas dūmōtu, ka šys asūt padīveigs, bet sovas mēles nasavaļdeitu, tys pats sovu sirdi maldynoj un jō padīveiba ir tukša. 27 Teira un nasatraipeita padīveiba Dīva Tāva prīškā ir sekūša: Apraudzeit bōriņus un atraitnes tūs vajadzeibōs un paturēt sevi nasatraipeitu nu šō pasauļa.
