Dziesma par Kunga vīnadārzu
1 Jel dziedāšu manam mīļajam
mana mīļā dziesmu par viņa vīnadārzu!
Manam mīļajam bija vīnadārzs
leknā kalngalā.
2 Viņš to uzraka, akmeņus nolasīja,
labiem vīnastādiem apstādīja,
vidū uzslēja torni,
izcirta vīnspaidu,
gaidīja, ka ienāksies vīnogas,
bet ienācās skābules!
3 Un tagad, Jeruzālemes iemītnieki un Jūdas vīri,
spriediet tiesu starp mani
un manu vīnadārzu!
4 Ko vēl lai daru savam vīnadārzam,
ko neesmu tam darījis?!
Es taču cerēju, ka ienāksies vīnogas,
bet ienācās skābules?!
5 Tagad nu ziniet,
ko darīšu savam vīnadārzam!
Es tam noņemšu žogu – lai izrij,
noplēsīšu mūri – lai izmīda!
6 Par postažu pataisīšu,
vairs to ne griezīs, ne cirps,
tur sliesies dzelkšņi un ērkšķi,
un mākoņiem pavēlēšu
nedot tam lietu!
7 Pulku Kunga vīnadārzs ir Israēla nams,
un Jūdas vīri ir viņa prieka stādi,
viņš gaidīja tiesu, un še – asinis,
taisnību, un še – brēkšana!
Bēdas un posts ļaundariem
8 Vai! tiem, kas krāj namu pie nama,
liek lauku pie lauka,
ka vairs ne vietas –
nu vieni jūs mītat uz zemes!
9 Pulku Kungs saka man:
“Daudzie nami par postažu kļūs,
lieli un labi tie, bet neviens tajos nemitīs!
10 Desmit vīnadārzi dos vienu grozu
un maiss graudu – tik sauju!”
11 Vai! tiem, kas rīta agrumā ceļas,
stipram dzeramam pakaļ skrien,
līdz vēlam vakaram vīnā deg!
12 Tur ir liras un arfas,
bungas un stabules,
un vīns tiem plūst dzīrēs,
bet Kunga darbi tiem nerūp,
tie viņa veikumu neredz!
13 Tādēļ mana tauta ies trimdā – jo nesajēdz!
Tās godātie vīri cietīs badu,
un pūlis tvīks slāpēs!
14 Tādēļ šeols atpletīs savu rīkli,
plaši atvāzīs savu muti –
tur saļims gan dižciltīgie, gan pūlis,
gan bļāvēji, gan aurotāji.
15 Zemosies cilvēks un noslīgs vīrs,
un augstprāšu skatiens noplaks!
16 Pulku Kungs būs augsts – viņam tiesa,
svētosies svētais Dievs – viņam taisnība!
17 Tur leknumā ganīsies jēri
un drupās kazlēni barosies trekni!
18 Vai! tiem, kas velk vainu ar nestiprām auklām
un grēku ar ratu striķiem!
19 Kas saka: viņš lai steidz,
lai ātri dara savu darbu,
ka mēs ieraugām!
Lai tuvojas, lai nāk
Israēla Svētā padoms,
ka mēs ieraugām!
20 Vai! tiem, kas sauc ļaunu par labu
un labu par ļaunu,
notur tumsu par gaismu
un gaismu par tumsu,
notur rūgtu par saldu
un saldu par rūgtu!
21 Vai! tiem, kas sevi par gudriem tur
un paši sevi par saprātīgiem!
22 Vai! tiem, kas varoņi vīnu dzert
un stiprinieki dzērienus jaukt!
23 Kas par kukuli attaisno ļaundari
un taisnajiem atņem taisnību!
Vēstījums par svešinieku iebrukumu
24 Tādēļ – kā uguns mēle rij salmus
un liesmās plok zāle,
tā nīks tiem saknes
un viņu ziedi kā putekļi putēs,
jo Pulku Kunga bauslību tie atmetuši
un Israēla Svētā sacīto nievājuši!
25 Tādēļ Kungs iedegās
dusmās pret savu tautu,
viņš izstiepa savu roku pret tiem
un sita viņus – trīcēja kalni,
viņu līķi bija kā mēsli ielas vidū,
pat tad viņa dusmas nenovērsās
un viņa roka vēl izstiepta!
26 Viņš pacels karogu tautām no tālienes,
pasvilps no zemes pamales tiem,
un, redzi, tie jau nāk ātri un viegli!
27 Neviens nav noguris, neviens neklūp,
neviens nesnauž, neviens neguļ,
gurnu josta nevienam nav vaļīga,
sandalēm siksnas nav satrūkušas,
28 tiem bultas ir asas,
tiem visiem nostiepti loki,
kā klints viņu zirgu pakavi,
un riteņi tiem kā virpulis!
29 Tiem auri kā lauvām,
tie aurē kā lauvēni,
rēkdami sagrābj laupījumu,
aizrauj prom – neglābt nevienam!
30 Todien tie rēks pār to,
kā rēc jūra!
Kad palūkosies uz zemi,
redzi, tumsa un posts,
un miglā tumsusi gaisma!
