Bābeles sūtņu laipnā uzņemšana
(2Ķēn 20:12–19)1 Tajā laikā Bābeles ķēniņš Merodah-Baladāns, Baladāna dēls, sūtīja Hizkijam vēstules un dāvanas, jo viņš bija dzirdējis, ka tas sasirdzis un atkal atlabis. 2 Hizkija priecājās par to un izrādīja visu savu dārgumu krātuvi – sudrabu, zeltu, smaržvielas un dārgo eļļu – un visu savu ieroču namu, un visu, kas vien atradās viņa mantnīcā, – Hizkijas namā nebija lietas, ko viņš no visiem saviem labumiem nebūtu parādījis.
3 Tad pravietis Jesaja nāca pie ķēniņa Hizkijas un sacīja: “Ko teica šie vīri, un no kurienes tie pie tevis nākuši?” Hizkija sacīja: “Tie atnākuši pie manis no tālas zemes, no Bābeles!” 4 Un Jesaja teica: “Ko tie redzēja tavā namā?” Hizkija sacīja: “Tie redzēja visu, kas ir manā namā; manā mantnīcā nav nekā, ko tie nebūtu redzējuši!”
5 Jesaja teica Hizkijam: “Klausies Pulku Kunga vārdus: 6 redzi, nāk dienas, kad uz Bābeli aiznesīs visu, kas tavā namā un ko tavi tēvi krājuši līdz šai dienai, neatliks nekā, tā saka Kungs, 7 un tavus dēlus, kas tev dzimuši, ņems par einuhiem Bābeles ķēniņa pilī!” 8 Un Hizkija teica Jesajam: “Labs ir Kunga vārds, ko tu sacīji!” – jo viņš domāja: “Manas dzīves laikā būs miers un drošība!”
