Israēls tiks apžēlots
1 Israēla dēli būs tādā skaitā kā smiltis jūrmalā –
ne aplēst, ne saskaitīt!
Un, ja jums teica:
jūs neesat mana tauta, –
tad tagad jums teiks:
jūs esat dzīvā Dieva dēli!
2 Jūdas dēli tiks sapulcēti
kopā ar Israēla dēliem,
tie iecels sev vienu par galveno
un aizies no tās zemes –
tad liela diena būs Jizreēlā!
3 Sakiet saviem brāļiem: jūs – mana tauta,
un savām māsām: nu apžēlotas!
4 Strīdieties ar savu māti, strīdieties,
jo viņa nav mana sieva
un es neesmu viņas vīrs, –
nost maucību, kas tai vaigā,
un laulības pārkāpšanu, kas tai starp krūtīm!
5 Ka es neizģērbju viņu kailu,
ka nepadaru tādu kā dienā, kad dzima,
ka nepataisu par tuksnesi,
ka neiztaisu par izkaltušu zemi,
ka nenonāvēju ar slāpēm!
6 Viņas dēlus es neapžēlošu,
jo tie ir maucības dēli,
7 māte tiem ir maukojusi,
kaunā viņus ieņēmusi,
viņa taču teica:
es sekošu saviem mīļākajiem,
tiem, kas man dod maizi un ūdeni,
vilnu un linus,
eļļu un spirdzinājumus!
8 Tādēļ, redzi,
es likšu tai ceļā ērkšķus,
es mūri uzmūrēšu,
ka tā vairs neatradīs ceļu!
9 Tad viņa savus mīļākos meklēs, bet nesatiks,
lūkos pēc tiem, bet neatradīs,
tad viņa teiks:
es iešu atpakaļ pie sava pirmā vīra,
jo tad man bija labāk nekā tagad!
10 Viņa jau nezināja,
ka es tai esmu devis
maizi, jaunvīnu un jauno eļļu
un jo krietni zelta un sudraba,
bet viņi to veltīja Baalam!
11 Tādēļ es atgriezīšos un paņemšu savu maizi,
kad pienāks laiks,
un savu jaunvīnu,
kad būs tā laiks,
atņemšu viņai savu vilnu un linus,
ar ko viņa sedz savu kailumu!
12 Un nu es atkailināšu viņas augumu
tās mīļāko acu priekšā,
neviens viņu neglābs no manas rokas!
13 Es izbeigšu visus viņas priekus –
jauna mēneša svētkus un sabatus,
visas viņas svinēšanas!
14 Es izdeldēšu viņas vīnakokus un vīģes kokus,
par ko tā teica:
tos man mīļākie dāvinājuši! –
Es tos par mežu pataisīšu,
un tos aprīs lauka zvēri!
15 Es viņu piemeklēšu par dienām,
kad tā kvēpināja baāliem –
riņķiem un rotām apkārusies,
skrēja mīļākajiem pakaļ,
bet mani aizmirsa! –
saka Kungs.
16 Tādēļ, redzi,
es viņu aizvilināšu,
aizvedīšu tuksnesī
un uzrunāšu tās sirdi!
17 Tur es viņai došu vīnadārzus,
un Āhoras ieleja kļūs par cerību vārtiem,
tur viņa atsauksies man kā savā jaunībā,
kā tad, kad devās projām no Ēģiptes zemes!
18 Tajā dienā būs tā,
saka Kungs,
tu sauksi man:
mans vīrs!
Vairs nesauksi:
mans Baals!
19 Tad es atraušu baālu vārdus no viņas mutes,
un to vārdi vairs netiks pieminēti!
20 Todien es slēgšu ar jums derību:
ar lauka zvēriem,
ar debesu putniem
un zemes rāpuļiem!
Loku, zobenu un karu
uz zemes es sadragāšu
un noglabāšu drošībā!
21 Es tevi iemantošu uz mūžiem,
un tu iemantosi mani –
taisnībā un tiesā,
žēlastībā un žēlsirdībā!
22 Es tevi ticībā iemantošu,
un tu pazīsi Kungu!
23 Tajā dienā būs tā –
es atbildēšu,
saka Kungs,
es atbildēšu debesīm,
un tās atbildēs zemei,
24 un zeme atbildēs ar maizi,
jaunvīnu un jauno eļļu –
tā atbildēs Jizreēlā!
25 Tā es sēšu savā zemē
un apžēlošu Lo-Ruhāmu ,
un Lo-Ammī teikšu:
tu – mana tauta,
un tā man atbildēs:
mans Dievs!”
