Jaunās Derības augstais priesteris
1 Galvenais visā, kas sacīts, ir tas, ka mums ir tāds augstais priesteris, kas nosēdies pie visvarenā Dieva labās rokas debesīs. 2 Viņš ir kalpotājs svētnīcā un patiesajā teltī, kuru ir uzslējis Kungs, nevis kāds cilvēks. 3 Katrs augstais priesteris tiek iecelts, lai pienestu upurdāvanas un kaujamos upurus, tādēļ nepieciešami, ka arī viņam būtu upuris, ko pienest. 4 Ja viņš būtu uz zemes, tad viņš nemaz nebūtu priesteris, jo šeit jau ir citi, kas pienes upurdāvanas pēc bauslības, 5 kuru kalpošana ir tikai atspulgs un ēna debesu kalpošanai, kā tas tika atklāts Mozum, kad viņš bija gatavs uzsliet derības telti. Pielūko, saka Kungs, dari visu pēc tā parauga, kas tev tika parādīts kalnā. – 6 Bet tagad Jēzum ir dota daudz augstāka kalpošana, tik daudz augstāka, cik labākas derības vidutājs viņš ir, šī derība iedibināta uz stiprākiem apsolījumiem. 7 Ja pirmā derība būtu bijusi bez trūkuma, tās vietā netiktu meklēta cita. 8 Dievs, viņus apsūdzēdams, saka:
redzi, nāk dienas, saka Kungs,
es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu
un ar Jūdas namu,
9 ne tādu derību, kādu es noslēdzu ar jūsu tēviem
tajā dienā, kad es satvēru tos aiz rokas,
lai izvestu no Ēģiptes zemes.
Viņi nav palikuši manā derībā,
un viņi man vairs nerūp, saka Kungs,
10 šī ir tā derība, ko es pēc šīm dienām
slēgšu ar Israēla namu, saka Kungs,
es ielikšu savus baušļus viņu prātos
un ierakstīšu viņu sirdīs,
es būšu viņiem par Dievu,
un viņi būs man par tautu.
11 Tad neviens vairs nemācīs savu tuvāko
un brālis brāli, sacīdams:
pazīsti Kungu!
Visi – no mazā līdz lielajam – mani pazīs,
12 jo es būšu žēlīgs pret viņu pārkāpumiem
un nepieminēšu vairs viņu grēkus.
13 Ar vārdu “jauna ” Dievs iepriekšējo ir atzinis par vecu, bet tas, kas kļuvis vecs un novecojis, tas drīz zudīs.
VIII.
1 Golvonō līta nu saceitō ir sekūšō: Mums ir taids vērsprīsters, kas debesīs ir ījēmis vītu pa lobajai dīviškōs majestates trona. 2 Jys kolpoj svētneicā, eistajā nūmetnē, kuru pats Kungs ir uzcēlis, bet na kaids cylvāks. 3 Ikvīns vērsprīsters teik īstōdeits tōpēc, lai jys upurātu dōvonas un upurus, un tōdēļ vajadzēja, lai arī šytam byutu kū upurēt. 4 Bet jo jys byutu palicis vērs zemes, tad Jys navarātu byut pat par prīsteri, jo te jau taidi beja, kas pēc lykuma upurēja dōvonas un 5 kolpōja debeseigōs svētneicas attālam un ānai, kai tys beja pasludynōts Moizešam, kad tys cēle nūmetni: Raug, beja teikts, ka tu vysu pagatavōtu pēc tō parauga, kas tev uz kolna beja parōdeits.
6 Un kolpōšona, kuru Jezus sajēme, ir par tik augstōka, par cik dereiba, par kuras vydōtōju Jys ir, ir lobōka, un ir nūslāgta uz lobōkim apsūlejumim. 7 Jo pyrmō dereiba byutu bez vaiņas, tad ūtrajai nabyutu vītas. 8 Bet jūs pasmōdēšonai ir saceits: Raug, atnōks dīnas, soka Kungs, ka Es nūslēgšu ar Izraeļa nomu un ar Juda nomu jaunu dereibu; 9 na taidu dereibu, kai beju nūslēdzis ar jūs tāvim tamā dīnā, kad Es jūs sajēmis aiz rūkas izvežu nu Egiptes. Tū dereibu ar mani jī pōrkōpe, un tōpēc Es jūs atmešu, soka Kungs, 10 Bet gon pēc tom dīnom Es nūslēgšu ar Izraeļa nomu šaidu dereibu, soka Kungs: Es sovu lykumu īlikšu jūs apziņā, un jū īraksteišu jūs sirdīs: un Es byušu jim Dīvs, un jī byus man tauta. 11 Un nivīnam navajadzēs mōceit sova tyvōkō un nivīnam sova brōļa sokūt: Pazeisti Kungu! Jī visi, nu lela leidz mozam, mani pazeis, 12 jo es byušu žēleigs jūs nataisneibom, un jūs grāku vairs napīminēšu.
13 Un jo Jys runoj par jaunu, tad īprīkšejūir atzinis par vacu. Bet kas ir nūvacōjis un palicis vacs, tys ir tyvu iznīceibai.
