Lielāks par Mozu
1 Tādēļ, mīļie brāļi, debesu aicinājuma līdzdalībnieki, pievērsiet savas domas Jēzum, mūsu ticības apliecinājuma apustulim un augstajam priesterim, 2 kas ir uzticams tam, kas viņu iecēlis, un tāpat kā Mozus bija uzticams visā Dieva namā. 3 Viņš ir daudz lielāka goda cienīgs nekā Mozus, tāpat kā lielāka cieņa pienākas nama cēlājam, nevis namam. 4 Katru namu kāds ir cēlis, bet Dievs ir tas, kurš radījis visu. 5 Mozus bija gan uzticams visā viņa namā kā kalpotājs, lai liecinātu par to, kas tiks pasludināts nākotnē, 6 bet Kristus ir kā Dēls pār visu viņa namu, viņa nams esam mēs, ja vien paturam līdz galam paļāvību un lepnumu par savu cerību.
Neapcietiniet savas sirdis neticībā!
7 Kā saka Svētais Gars:
kad jūs dzirdat viņa balsi šodien,
8 neapcietiniet savas sirdis kā tajā sarūgtinājumā pret Dievu,
toreiz kārdināšanas dienā tuksnesī,
9 kad jūsu tēvi pārbaudīdami mani izaicināja,
kaut arī redzēja manus darbus četrdesmit gadus.
10 Tādēļ es apskaitos uz šo paaudzi
un sacīju: tie nemitīgi maldās savā sirdī,
manus ceļus viņi nav atzinuši;
11 tādēļ es esmu zvērējis savās dusmās:
tie neieies manā mierā!
12 Pielūkojiet, brāļi, lai nevienam no jums sirds nekļūtu ļauna neticībā, atkrītot no dzīvā Dieva, 13 bet pamudiniet viens otru ik dienas, kamēr vien var teikt: šodien. Lai nevienam no jums sirds netiktu grēka viltības apcietināta. 14 Mēs esam Kristus līdzdalībnieki, mums vajag vien sākotnējo pamatu cieši paturēt līdz pat piepildījumam. 15 Tādēļ ir sacīts:
kad jūs dzirdat viņa balsi šodien,
neapcietiniet savas sirdis kā toreiz sarūgtinājumā pret Dievu.
16 Kas tad bija tie, kas dzirdēja Dieva balsi un sarūgtinājās pret viņu, vai tad ne visi, kas ar Mozu izgāja no Ēģiptes? 17 Uz ko tad Dievs bija apskaities četrdesmit gadus? Vai ne uz tiem, kas bija apgrēkojušies un kuru miesas palika tuksnesī? 18 Par kuriem viņš sacīja, zvērēdams, ka tie neieies viņa mierā? Vai ne par tiem, kas nepaklausīja? 19 Un mēs redzam, ka viņi nav varējuši ieiet neticības dēļ.
III.
Kristus ir augstōks par Moizešu.
1 Tōpēc, svātī brōli, debeseigō aicynōjuma daleibnīki, raugatēs uz Jezu, tū syuteitū un augstū goreidznīku, kuru mes aplīcynojam, 2 kas ir uzticeigs Tam, kas Jū īcēle kai Moizešu vysā sovā nomā. 3 Jam pīkreit lelōks gūds na kai Moizešam, jo mōjas cālōjam pīkreit lelōks gūds na kai mōjai. 4 Ikvīnai mōjai ir sovs cālōjs. Vysumu ir uzcēlis Dīvs. 5 Moizešs beja uzticeigs vysā jō nomā kai kolps, lai līcynōtu tū, kas jam beja lykts, 6 Bet Kristus ir par Jō nomu kai dāls. Un tys noms asom mes, jo tikai uzticeibu un cereibas līgsmeibu mes paturēsim nasatrycynōtu leidz beigom. 7 Tōpēc ir tai kai Svātais Gors soka: Jo šudin jyus Jō bolsu izdzērssit, 8 naaizcītynojit sovu siržu, kai saryugtynōjumā, kārdynōšonas dīnā tuksnesī, 9 kur jyusu tāvi mani kārdynōja un izaicynōja, lai gon uz munim dorbim skatejōs jau četrudesmit godu. 10 Tōpēc es sasadusmōju uz tōs tautas un saceju: Jī vysod moldōs sirdī, un nava pazynuši munu ceļu. 11 Tōdēļ arī zvērēju sovā dusmē: Munā mīrā jī lai naīt.
12 Raugatēs, brōli, ka nivīnam nu jums nabyutu ļauna, naticeiga sirds, un nivīns naatkrystu nu dzeivō Dīva, 13 Bet gon pamūdynojit vīns ūtru dīn dīnā, koleidz vēļ saucās „šudiņ,“ ka nivīna nu jums naaizcītynōtu grāka mōni. 14 Jo mes asom Kristus leidzdaleibnīki, mums tikai vajaga īsōktū dzeivū ticeibu paturēt leidz golam. 15 Un koleidz mums teik saceits: Jo šudin Jō bolsu izdzērssit, naaizcītynojit sovu siržu kai saryugtynōšonas laikā. 16 Kas tad ir tī, kas jū dzērdēja, bet tūmār saryugtynōšonai pasadeve? Vai tad na visi tī, kas ar Moizešu beja izgōjuši nu Egiptes? 17 Un uz kō Jys četrudesmit godu ilgi dusmōjōs? Vai tad na uz tim, kas beja sagrākōjuši un kuru mīsas palyka tuksnesi? 18 Kam tad cytam na kai tim, kas beja napaklauseigi Jys zvērēja, ka tī naīīs Jō mīrā? 19 Tai tad mes radzam, ka sovas naticeibas dēļ jī tur navarēja īīt.
