Kristus upuris – viens uz visiem laikiem
1 Bauslībai ir vienīgi nākamo labumu ēna, bet ne pats lietu tēls; ar vieniem un tiem pašiem kaujamiem upuriem, kas ik gadu pastāvīgi tiek pienesti, tā nespēj darīt pilnīgus tos, kas ar tiem nāk. 2 Jo citādi vai gan upurēšana nebūtu mitējusies, ja upurētāji, reizi par visām reizēm šķīstīti, neapzinātos visus grēkus? 3 Ar šiem upuriem gadu no gada tika atgādināti grēki, 4 bet vēršu un āžu asinis taču nevar atņemt grēku! 5 Tādēļ, ienākdams pasaulē, Kristus saka:
kaujamos upurus un pienesumus tu neesi gribējis,
bet miesu tu man esi sagatavojis,
6 sadedzināmie upuri un upuri par grēkiem tev nav pa prātam.
7 Tad es sacīju:
redzi, Dievs, esmu atnācis –
par mani ir rakstīts grāmatā –
darīt tavu gribu.
8 Vispirms viņš saka: upurus un dāvanas, sadedzināmos upurus un upurus par grēkiem tu neesi gribējis, nedz tie tev ir pa prātam – tie, kas pēc bauslības pienesti.
9 Un tad viņš sacīja: redzi, es esmu atnācis darīt tavu gribu . – Pirmo viņš atceļ, lai iedibinātu otro.
10 Pēc šīs dievišķās gribas caur Jēzus Kristus miesas upuri mēs esam darīti svēti reizi par visām reizēm. 11 Ikviens priesteris nostājas, kalpodams un daudzkārt pienesdams vienus un tos pašus upurus, kuri nekad nespēj deldēt grēkus, 12 bet Jēzus, tikai vienu upuri par grēkiem pienesis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas. 13 Un tagad viņš gaida, līdz viņa ienaidnieki tiks nolikti viņam par kājsolu zem viņa kājām. 14 Ar vienu upuri viņš uz visiem laikiem darījis pilnīgus tos, kam jātop svētiem. 15 Arī Svētais Gars mums to apliecina ar sacīto:
16 šī ir tā derība, kuru es slēgšu ar viņiem pēc šīm dienām, saka Kungs, es ielikšu savus baušļus viņu sirdīs un viņu prātos tos ierakstīšu, 17 viņu grēkus un viņu pārkāpumus es vairs nepieminēšu.
18 Bet, kur ir grēku piedošana, tur vairs nav upura par grēkiem.
Aicinājums neatkāpties
19 Tā ka nu mums, brāļi, Jēzus asinīs ir droša pieeja svētnīcai. 20 Tas ir jauns, dzīvs ceļš, ko viņš mums atvēris caur tempļa priekškaru, tas ir, caur savu miesu, 21 un mums ir augstais priesteris pār Dieva namu. 22 Tuvosimies tam ar patiesām sirdīm paļāvīgā ticībā, ar sirdīm, kas šķīstītas no ļaunas apziņas, un miesu mazgājuši šķīstā ūdenī. 23 Nelokāmi paturēsim savas cerības apliecinājumu. Jo uzticams ir tas, kas mums to apsolījis! 24 Būsim uzmanīgi cits pret citu, rosināsim uz mīlestību un labiem darbiem. 25 Nepametīsim savas kopīgās sapulces, kā tas pie dažiem parasts, bet pamudināsim cits citu, vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. 26 Ja mēs tīšuprāt grēkojam, kad esam saņēmuši patiesības atziņu, vairs nav upura par grēkiem, 27 bet ir tikai briesmīga gaidīšana uz tiesu un uguns svelmi, kas aprīs pretiniekus. 28 Ja kāds atmet Mozus bauslību, tas bez žēlastības pēc divu vai trīs liecinieku liecības tiek nokauts. 29 Kā jūs domājat, cik daudz lielāku atmaksu pelnījis tas, kas minis kājām Dieva Dēlu, nav turējis par svētām jaunās derības asinis, ar kurām tas ticis šķīstīts, un aizvainojis žēlastības Garu? 30 Mēs zinām, ka ir sacīts:
man pieder atriebšana, es atmaksāšu!
Un vēl:
Kungs tiesās savu tautu.
31 Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās! 32 Atsauciet atmiņā savas pirmās dienas, kurās jūs, tapuši apgaismoti, papilnam izcietāt smagu ciešanu cīņu, 33 gan paši, būdami atklāti izsmieti, saņemot naidu un pāridarījumus, gan arī esot kopā ar tiem, pret kuriem tāpat izturējās. 34 Jūs esat cietuši līdzi ieslodzītajiem un ar prieku esat uzņēmuši to, ka jūsu manta tika nolaupīta, zinādami, ka jums ir labāka un paliekoša manta. 35 Tādēļ neatmetiet savu paļāvību, tai ir liela alga! 36 Bet jums ir vajadzīga izturība, lai, darīdami Dieva gribu, jūs saņemtu to, kas apsolīts. 37 Jo vēl tikai mazliet, mazliet, un tas, kuram jānāk, nāks un nekavēsies, 38 bet mans taisnais no ticības dzīvos, taču, ja viņš atkritīs, manai dvēselei pie viņa nebūs labpatikas.
39 Mēs neesam tie, kas atkrīt uz pazušanu, bet mēs ticam, un mūsu dvēsele būs izglābta.
X.
1 Lykumā ir īslāgts tikai nōkūšūs lobumu attāls, bet na patīsais eistineibas tāls. Tōpēc jys nav spējeigs ar tim pošim gods godā atkōrtojamajim upurim, upurātōjus padareit piļneigus. 2 Vai tad nabyutu jau pōrstōjuši upurēt, jo upurātōji uzreizes palyktu vysā teiri un uz jūs sirdsapziņas nabyutu nivīna grāka? 3 Bet ar tū gods godā tikai atjaunōja pīmiņu par grākim, 4 jo vēršu un ōžu asnis grākus nūceļt naspēj. 5 Tōpēc arī (Kristus) atnōcūt uz pasauli soka: Tu naesi gribējis ni upuru, ni dōvonu, 6 tūmār tu man esi radejis mīsu; dadzynojamī un upuri par grākim Tev napateik. 7 Te es saceju: Raug, es eju, lai izpiļdeitu Tovu, Dīvs, grybu, kai par mani stōv raksteits grōmotā. 8 Vyspyrms jys soka: Ni upuru, ni dōvonu, ni dadzynojamūs upuru, ni upuru par grākim, kas pēc lykuma teik upurāti, Tu naesi gribējis un Tev jī napateik. 9 Un tad jys soka: Raug, es eju, lai izpiļdeitu tovu grybu. Ar šytū Jys pirmū atceļ, lai ūtrū pamatōtu. 10 Uz šytō lāmuma pamata mes asom padareiti svāti caur vīnreizejū Jezus Kristus mīsas uzupurēšonu.
11 Ikvīns goreidznīks dīn dīnā izpylda sova omota pīnōkumus un upurej arvīnu tū pošu upuri, kurs grāku nikod navar nūceļt. 12 Bet šytys tik vīnu upuri par grākim uzupurēja un uz myužim atsasāda pa Dīva lobajai. 13 Tagad Jys tik gaida koleidz Jō īnaidnīki tiks nūlikti Jō kōjom par pamēsli. 14 Ar šytū vīnu pošu upuri Jys gondareja par svātdoramajim. 15 Tū pošu mums līcynoj arī Svātais Gors ar šaidim vōrdim: 16 Šitei ir dereiba, kuru es nūslēgšu ar jums pēc tom dīnom, soka Kungs: Es sovus lykumus īlikšu jūs sirdīs, un es tūs īraksteišu jūs apziņā, 17 un jūs grāku un pōrkōpumu vairs napīminēšu. 18 Un kur tī ir pīdūti, tur vairs navajaga nikaida gondareišonas upura par grākim.
Ticeibā jōir patstōveigim.
19 Tai tod, brōli, caur Jezus asni mums ir nūdrūšynōta cereiba īīt vyssvātōkajā. 20 Šytys ir tys jaunais dzeivais ceļš, kuru Jys mums atdareja atdorūt aizkoru, tys ir atdūdūt sovu mīsu. 21 Mums ir arī izcylus goreidznīks, kurs pōrvolda Dīva nomu. 22 Īsim tad klōtu ar nalīkuļōtu sirdi un pilni ticeibas, ar sirdi nūteireitu nu ļaunas sirdsapziņas un ar teiru yudini nūmozgōtu mīsu. 23 Pīsaturēsim nasatrycynōti myusu cereibas aplīcynōjuma, jo tys, kas apsūleja, ir uztycams. 24 Uzmaneisim, ka mes cyts cytu pamūdynōtu uz mīlesteibu un lobim dorbim. 25 Naatsarausim nu kūpejom sapuļcem, kai daži mādz tū dareit. Pamūdynōsim cyts cytu, tū vairōk, jū tyvōk radzat atnōkam tū dīnu.
26 Un jo mes piļneigi pazeistūt patīseibu, apzynōti grākōsim, tad mums par grākim upuru vairs nava, 27 bet gon myusus sagaida šausmeiga tīsa un guņs līsmas, kas apreis pretinīkus. 28 Jo kaids beja pōrkōpis Moizeša lykumu, tad uz diveju vai treju līcinīku līceibas pamata, jam bez žēlesteibas beja jōmērst. 29 Bet daudz lelōku strōpi peļneis tys, kas Dīva Dālu kōjom byus minis un dereibas asni, ar kuru jys beja svātdareits, byus pasmōdējis un apkaitynōjis žēlesteibas Goru. 30 Mes pazeistam tū, kas ir sacejis: Man pīdar atrībšona, es atmoksōšu, kai arī: Kungs tīsōs sovu tautu. 31 Bet dzeivō Dīva rūkōs krist ir šausmeigi.
32 Pīminit pagōjušōs dīnas, kad jyus pēc jyusu apskaidrynōšonas pōrcītet gryutas cīsšonas: 33 gon poši bejot atklōteibā pasmōdāti un apspīsti, gon leidzcītet tim, kam tai pat nūtyka. 34 Jyus leidzcītet īslūdzeitajim un sova monta laupeišonu ar prīcu pōrcītet apzynōdamīs, ka jums ir lobōks un palīkūšs īpašums. 35 Nazaudejit tad sovas cereibas, jo jai ir lela atmoksa. 36 Jums tik vajadzeiga ir iztureiba, lai izpyldūt Dīva vaļu sajimtu apsūleitū. 37 Vēļ tik mozu breidiņu un: Atnōks Tys, kam ir jōnōk un Jys nanūvālōs. 38 Un muns taisneigais dzeivōs nu ticeibas, bet jo kas nūsabeidīs atsakōptu, tys munai dvēselei napateik.
39 Mes napīdaram pi baileigajim, kuri īt pazusšonā, bet gon pi ticeigajim, kas izpestej dvēseli.
