Nesiet cits cita grūtumus!
1 Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir izdarījis pārkāpumu, tad jūs, kas esat garīgi, centieties viņu izlabot lēnprātības garā, bet pielūko, ka arī tu pats nekrīti kārdināšanā. 2 Nesiet cits cita grūtumus, tā jūs piepildīsiet Kristus bauslību! 3 Ja kāds iedomājas, ka viņš ir nezin kas, nebūdams nekas, tāds maldina pats sevi. 4 Katrs lai pārbauda pats savus darbus. Tad viņam būs pamats lepoties savā priekšā, nevis citu, 5 jo katram jānes sava nasta. 6 Kas mācās Dieva vārdu, lai visos labumos dalās ar savu skolotāju. 7 Nepievilieties, Dievs nekļūs par apsmieklu – ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus: 8 kas sēj savā miesā, tas no miesas pļaus postu, bet, kas sēj Garā, no Gara pļaus mūžīgo dzīvību. 9 Darīsim labu nepagurdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja vien nepadosimies. 10 Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, īpaši tiem, kas ticībā pieder pie mūsu saimes.
Nevis apgraizīšana, bet jauns radījums
11 Redziet, ar kādiem lieliem burtiem es jums rakstu pats ar savu roku. 12 Tie, kas grib dižoties un izpatikt miesai, spiež jūs pieņemt apgraizīšanu vienīgi tādēļ, lai Kristus krusta dēļ netiktu vajāti. 13 Jo arī paši šie apgraizītie neturas pie bauslības, bet grib, lai jūs tiktu apgraizīti, ka varētu lepoties ar to, kas pie jūsu miesas izdarīts. 14 Bet man lai citādas dižošanās nav kā vienīgi ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko pasaule man ir krustā piesista un es pasaulei. 15 Jo ne apgraizīšana ir kaut kas vai neapgraizīšana, bet vienīgi – jaunais radījums. 16 Miers un apžēlošana pār tiem, kas dzīvos pēc šā likuma, un pār Dieva Israēlu! 17 Turpmāk lai neviens man neliek vairs ciest, jo es nesu Jēzus rētas savā miesā. 18 Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jūsu garu, brāļi! Āmen!
VI.
1 Brōli, jo kaids nu jums naapdūmeigs cylvāks byutu kaidā pōrkōpumā sakarts, tad jyus, kas asot goreigi, pōrsorgojit jū lānprōteibas gorā; tūmār uzmoni, ka arī tu pats natyktu kārdynōts. 2 Cyts cyta nostu nesit, un tai izpiļdeisit Kristus lykumu. 3 Jo kas byudams nīks īdūmoj, ka šys kaut kas asūt, tys pats sevi mōnej. 4 Ikvins pats sovu darbeibu lai pōrbauda, tad pats pret sevi, bet na pret cytim lai dīžojās. 5 Ikvins lai nas sovu nostu.
6 Kas sajam mōceibas pasnēgšonu, tys ar pasnēdzēju, lai dolōs vysūs lobumūs.
7 Namaldynojit poši sevis; Dīvs sevis saimōt naļaus. Kū cylvāks sēj, tū jys arī pļaus. 8 Kas sēj sovā mīsā, tys nu mīsas pļaus iznīceibu; kas sēj gorā, tys nu gora pļaus myužeigū dzeivi. 9 Lai tad mes loba dareišonā napagurstam, un jo mes napagursim, tad mes sovā laikā pļausim. 10 Koleidz mums veļ ir laiks, dareisim lobu ikvīnam, seviški pīdareigajim pi myusu ticeibas.
11 Raugit cik lelim būrtim es jums pašrūceigi rokstu! 12 Tī, kas grib īpatikt mīsai, jums uzspīž apgraizeišonu, lai caur tū, Kristus krysta dēļ natyktu vojōti. 13 Bet apgraizeitī poši lykuma napylda, jī tikai grib ka jyus ļautu sevi apgraizeit, lai jī varātu dīžōtīs par jyusu mīsom. 14 Bet nu manis lai ir tōli dīžōtīs par kū cytu, kai tik par myusu Kunga Jezus Kristus krystu. Caur Jū man pasauļs ir pīkolts krystā un es pasauļam. 15 Un nav nūzeimes (ikš Kristus) ni apgraizeišonai ni naapgraizeišonai, bet gon jaunai radeibai. 16 Par visim, kas šytōs mārauklas pīsaturēs, lai nōk mīrs un žālsirdeiba, kai par eistajim Dīva izraelīšim!
17 Uz prīšku es nikō vairs naapgryutynōšu; jo es uz sovas mīsas nosoju (Kunga) Jezus stigmatus.
18 Brōli, ar jyusu goru lai ir myusu Kunga Jezus Kristus žēlesteiba!
Amen.