Vēstījums par Ēģipti
1 Desmitā gada desmitā mēneša divpadsmitajā dienā Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, griezies pret faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un pravieto par viņu un visiem, kas Ēģiptē! 3 Runā: tā saka Kungs Dievs:
redzi, es esmu pret faraonu, Ēģiptes ķēniņu, –
lielo nezvēru, kas gul starp straumēm!
Tas saka: man pieder Nīla, sev es to radīju! –
4 Bet es metīšu āķus tavos žokļos,
tavas Nīlas zivis lips tev pie zvīņām.
Es izvilkšu tevi no tavas Nīlas
ar visām zivīm, ko pielipināju tev pie zvīņām!
5 Es tevi pametīšu tuksnesī,
tevi un visas Nīlas zivis!
Klajā laukā tevi nometīs,
ne tevi vāks, ne salasīs!
Es tevi atdošu par barību
zemes zvēriem un debesu putniem!
6 Tad visi, kas mīt Ēģiptē, zinās,
ka es esmu Kungs!
Jo tu Israēla namam biji meldru spieķis –
7 kad tie ar plaukstu satvēra tevi,
tu lūzi un iedūries tiem plecā!
Kad tie atbalstījās pret tevi, tu pārlūzi –
viņu gurniem tu liki ļodzīties.
8 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: redzi, es likšu zobenam nākt pār tevi! Es izkaušu tev gan cilvēkus, gan lopus! 9 Ēģiptes zeme kļūs par izpostījumu un drupām! Tie zinās, ka es esmu Kungs! Tādēļ, ka viņš teica: Nīla ir mana! Sev es to radīju! – 10 Tādēļ es esmu pret tevi un tavu Nīlu! Es padarīšu Ēģiptes zemi par drupām un izpostījumu no Migdolas līdz Svēnai, līdz pat Kūšas robežām! 11 Ne cilvēks, ne lops tur cauri nestaigās, neviens tur nemitīs četrdesmit gadus! 12 Es Ēģiptes zemi padarīšu par izpostījumu izdeldētu zemju vidū, un tās pilsētas – sagrautu pilsētu vidū, uz četrdesmit gadiem es ēģiptiešus izkaisīšu starp tautām un izsēšu tos pa valstīm!
13 Tā saka Kungs Dievs: kad paies četrdesmit gadi, es ēģiptiešus sapulcēšu no visām tautām, kur tie izkaisīti! 14 Es pārvedīšu ēģiptiešus no gūsta! Es viņus vedīšu uz Augšēģipti, viņu dzimto zemi, un viņi taps par pazemīgu valsti! 15 Tā būs vispazemīgākā no valstīm, un tautu starpā tā vairs nepaaugstināsies – es to darīšu tik vāju, ka tā vairs nevaldīs pār tautām. 16 Israēla namam tā nebūs vairs balsts, bet vainas atgādinātāja tiem, kas pie tās vērsušies, – tad tie zinās, ka es esmu Kungs Dievs!”
17 Divdesmit septītā gada pirmā mēneša pirmajā dienā Kunga vārds nāca pār mani: 18 “Cilvēka dēls, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara karaspēks ir jo smagi cīnījies ar Tīru – visiem noberztas kailas galvas un jēli pleci, bet ne viņam, ne karaspēkam nav nekādas atlīdzības par grūtajiem pūliņiem pie Tīras!
19 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: es došu Bābeles ķēniņam Nebūkadnecaram Ēģiptes zemi, un viņš gūs mantu! Viņš laupīt laupīs un grābtin grābs – tā būs atlīdzība viņa karaspēkam! 20 Par viņa darbu, ko tas veicis, es viņam došu Ēģiptes zemi, saka Kungs Dievs.
21 Todien es likšu celties Israēla nama ragam, un tev es likšu runāt viņu vidū. Tad tie zinās, ka es esmu Kungs!”
