Mozus darina jaunas akmens plāksnes
(5Moz 10:1–5)1 Kungs teica Mozum: “Iztēs sev divas akmens plāksnes kā iepriekš, un es rakstīšu uz plāksnēm tos vārdus, kas bija uz iepriekšējām plāksnēm, ko tu sadauzīji. 2 Un no rīta esi gatavs – kāp no rīta Sīnaja kalnā un stājies tur manā priekšā kalna galā. 3 Neviens lai nekāpj kopā ar tevi, un neviens lai nerādās nekur kalnā, arī avis un vēršus lai negana kalna pakājē!” 4 Un Mozus iztēsa divas akmens plāksnes kā iepriekš – viņš cēlās agri no rīta un uzkāpa Sīnaja kalnā, kā Kungs viņam bija pavēlējis, un abas akmens plāksnes viņš ņēma līdzi. 5 Tad Kungs nolaidās mākonī, nostājās tur pie viņa un sauca Kunga vārdu. 6 Kungs gāja viņam garām un sauca: “Kungs, Kungs! Dievs līdzcietīgs un žēlīgs, lēns dusmās un dāsns žēlastībā un patiesībā, 7 kas uztur žēlastību pie tūkstošiem, piedod vainas, pārkāpumus un grēkus, bet neatstāj nesodītu, viņš piemeklē tēvu vainas pie dēliem līdz trešajam un ceturtajam augumam!” 8 Un Mozus steidza noliekties līdz zemei un zemojās. 9 Viņš teica: “Kaut jel es gūtu tavu vēlību, Kungs, – lai jel Kungs nāk ar mums, kaut arī šī ir stūrgalvīga tauta! Piedod tu mūsu vainas un mūsu grēkus, ņem mūs sev par īpašumu!”
Derības atjaunošana
(2Moz 23:14–195Moz 7:1–65Moz 16:1–17)10 Un viņš teica: “Redzi, es slēgšu derību. Visas tavas tautas priekšā es darīšu brīnumus, kādi nav notikuši nevienā tautā uz zemes, un visa tauta, pie kuras tu piederi, redzēs Kunga darbus, jo briesmīgs ir tas, ko es darīšu ar tevi! 11 Ievēro to, ko es tev šodien pavēlu, redzi, es padzīšu tavā priekšā amoriešus, kanaāniešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus! 12 Sargies, ka ar tās zemes iemītniekiem, kurā tu ieiesi, tu neslēdz derību – lai tā nekļūst tev par lamatām –, 13 bet noposti viņu altārus, satriec viņu elku stabus un nocērt viņu ašēras! 14 Nezemojies citam dievam kā vien Kungam – Greizsirdīgais ir viņa vārds, viņš ir greizsirdīgs Dievs! 15 Lai tu neslēgtu derību ar tās zemes iemītniekiem! Tie visi maukojas pakaļ saviem dieviem un upurē saviem dieviem – jo tad tie sauks tevi un tev būs jāēd no viņu upura! 16 Ja tu ņemsi viņu meitas saviem dēliem, tad viņu meitas taču maukos pakaļ saviem dieviem un arī taviem dēliem liks maukot pakaļ saviem dieviem! 17 Netaisi sev izlietus dievus! 18 Turi Neraudzētās maizes svētkus! Septiņas dienas ēd neraudzētu maizi, kā es tev pavēlēju, – noliktajā laikā abība mēnesī, jo abība mēnesī tu iznāci no Ēģiptes! 19 Visi, kas pirmie no klēpja izlauzušies, – man. Nodali no visiem saviem lopiem tēviņus, kas govīm un avīm pirmie no klēpja izlauzušies. 20 Ēzeļa pirmdzimto izpērc ar jēru, bet, ja tu neizpērc, pārlauz tam kaklu! Izpērc ikvienu pirmdzimto no saviem dēliem – neviens lai nerādās mana vaiga priekšā tukšā! 21 Sešas dienas strādā, bet septītajā dienā atpūties – pat ja tas būtu aršanas un pļaušanas laikā, tev jāatpūšas! 22 Rīko Nedēļu svētkus, kad nāk pirmā kviešu raža, un Ražas svētkus gada beigās. 23 Trīs reizes gadā visi tavi vīri lai parādās Kungam, Israēla Dievam! 24 Es padzīšu tautas tavā priekšā un paplašināšu tavas robežas, un neviens neiekāros tavu zemi laikā, kad tu trīs reizes gadā iesi rādīties Kungam. 25 Neupurē mana upura asinis pār raudzētu, un lai Pashas svētku upuris nepaliek pa nakti līdz rītam. 26 Pirmos no savas zemes augļiem nes uz Kunga, sava Dieva, namu. Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā!”
27 Un Kungs teica Mozum: “Pieraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem es slēdzu derību ar tevi un Israēlu!” 28 Mozus bija tur kopā ar Kungu četrdesmit dienas un četrdesmit naktis – maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra, un viņš rakstīja uz plāksnēm derības vārdus – desmit vārdus!
Mozus vaiga āda spīdēja
29 Kad Mozus nokāpa no Sīnaja kalna – abas liecības plāksnes tam bija rokā; nokāpis no kalna, Mozus nezināja, ka viņa vaigs spīd, jo viņš bija runājis ar Dievu. 30 Ārons un visi Israēla dēli redzēja Mozu, un redzi – viņa vaiga āda spīdēja, un tie bijās viņam tuvoties. 31 Mozus uzsauca viņiem, un Ārons kopā ar visiem sapulces vadoņiem pievērsās viņam, un Mozus ar tiem runāja. 32 Pēc tam pienāca visi Israēla dēli, un viņš tiem pavēlēja visu, ko Kungs ar viņu bija runājis Sīnaja kalnā. 33 Kad Mozus beidza ar tiem runāt, viņš savu vaigu aizsedza ar apsegu. 34 Un, kad Mozus gāja Kunga priekšā, lai runātu ar viņu, tad viņš noņēma apsegu, līdz kamēr bija jāiet projām, un tad viņš gāja un teica Israēla dēliem, kas tiem ir pavēlēts. 35 Un Israēla dēli redzēja Mozus vaigu – ka Mozus vaiga āda spīdēja, un Mozus atkal aizsedza savu vaigu, līdz kamēr bija jāiet runāt ar viņu.
