Ķēniņš parāda godu Mordohajam
1 Tonakt ķēniņam nenāca miegs, un viņš lika atnest Atmiņu grāmatu un Dienu grāmatu, un tās lasīja ķēniņam priekšā. 2 Tajās bija rakstīts par to, ko Mordohajs stāstījis par Bigtānu un Terešu, diviem ķēniņa einuhiem, durvju sargiem, kas bija lūkojuši nogalēt ķēniņu Ahasvēru. 3 Un ķēniņš jautāja: “Kāds gods un varenība par to doti Mordohajam?” Bet ķēniņa puiši, kas viņu apkalpoja, teica: “Nekas viņam nav dots.” 4 Un ķēniņš teica: “Kas ienāca pagalmā?” Ķēniņa nama ārpagalmā bija ienācis Hāmāns, lai runātu ar ķēniņu, ka Mordohajs jāpakar karātavās, kuras viņš tam bija uzslējis. 5 Un ķēniņa puiši viņam teica: “Redzi, pagalmā stāv Hāmāns,” un ķēniņš teica: “Lai ienāk!” 6 Hāmāns ienāca, un ķēniņš viņam vaicāja: “Ko lai dara vīram, ko ķēniņš grib pagodināt?” Bet Hāmāns nodomāja – ko gan ķēniņš gribētu pagodināt, ja ne mani? 7 Un Hāmāns teica ķēniņam: “Tam vīram, ko ķēniņš grib pagodināt, 8 lai atnes ķēniņa drānas, ko valkā ķēniņš, un dod zirgu, uz kura jāj ķēniņš, lai dod tam vīram ķēniņa kroni 9 un kāds no augstmaņiem lai pasniedz tam drānas un zirgu, ietērpj to vīru, ko ķēniņš grib pagodināt, un sēdina zirgā, ved pilsētas laukumā un sauc: tā tiek darīts vīram, ko ķēniņš grib pagodināt!” 10 Un ķēniņš teica Hāmānam: “Steidz, ņem drānas un zirgu, kā tikko teici, un dod jūdam Mordohajam, kas sēž ķēniņa vārtos, un neizlaid no sava sacītā neko!” 11 Hāmāns ņēma drānas un zirgu, ietērpa Mordohaju un veda viņu zirgā pa pilsētas laukumu, saukdams: “Tā tiek darīts vīram, ko ķēniņš grib pagodināt!”
12 Un Mordohajs atgriezās ķēniņa galmā, bet Hāmāns bēdīgs un apklātu galvu steidza mājup. 13 Tur Hāmāns pastāstīja savai sievai Zerešai un saviem draugiem visu, kas ar viņu bija noticis, un viņa padomdevēji un sieva Zereša teica: “Ja Mordohajs ir no jūdu dzimuma un tu esi sācis zemoties viņa priekšā, tev viņu vairs nepievārēt, tagad tu zemosies viņa priekšā vienmēr.”
14 Kamēr viņi vēl runāja, ieradās ķēniņa einuhi un steidza vest Hāmānu uz dzīrēm, ko bija sarīkojusi Estere.
