Viena Kristus miesa
1 Tad nu es, cietumnieks Kunga dēļ, lūdzu jūs dzīvot tā aicinājuma cienīgi, ar kuru esat aicināti – 2 visā pazemībā, lēnprātībā un pacietībā, ar mīlestību panesdami cits citu, 3 dedzīgi sargādami vienotību Garā, uzturēdami to ar miera saiti. 4 Viena miesa un viens Gars – tāpat kā vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti – 5 viens Kungs, viena ticība, viena kristība, 6 viens Dievs un Tēvs visiem, kas ir pāri visiem, caur visiem un visos. 7 Ikvienam mums ir dota žēlastība tādā mērā, kādu Kristus to piešķīris. 8 Tādēļ ir sacīts: uzkāpa augstumos, vezdams līdzi sagūstītos; viņš deva dāvanas cilvēkiem. 9 Ko nozīmē – viņš uzkāpa? Vai ne to, ka viņš arī nokāpa zemes dziļumos? 10 Tas, kas nokāpa, ir tas pats, kas uzkāpa augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu. 11 Viņš dāvāja vispirms apustuļus, tad praviešus, evaņģēlistus, ganus un skolotājus, 12 lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, lai tā veidotos Kristus miesa, 13 līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienotību ticībā un atziņā uz Dieva Dēlu, līdz sasniegsim vīra briedumu, Kristus pilnības mēru. 14 Tad mēs vairs nebūsim mazi bērni, kas tiek mētāti un aizrauti līdzi katram mācības vējam cilvēku viltīgajā spēlē, ar kuru tie ievilina maldos. 15 Apliecinādami patiesību mīlestībā, mēs pieaugsim Kristū, kas ir galva visam. 16 No viņa visa miesa, saistīta un savienota visādām saitēm, katra daļa, darbodamās un celta viņa mīlestībā, iegūst spēju augt.
Vecais un jaunais cilvēks
17 To es jums saku un apliecinu Kungā: jums vairs nav jāstaigā tā, kā pagāni dzīvo sava prāta tukšībā, 18 būdami aptumšoti saprašanā, atsvešināti no dievišķās dzīvības savas nezināšanas un sirds nocietinātības dēļ, 19 viņi ir zaudējuši kauna jūtas un nodevušies izlaidībai, nepiesātināmi ļaudamies visādai nešķīstībai. 20 Ne tā jūs esat iepazinuši Kristu; 21 ja jūs to esat dzirdējuši un mācījušies patiesībā, kāda tā ir Jēzū, 22 tad atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu un veco cilvēku sevī, kas savās iekārēs nomaldījies iet bojā; 23 atjaunojieties savā prātā un garā. 24 Ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva taisnībā un patiesības svētumā. 25 Tādēļ, atmetuši melus, runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko , jo mēs esam locekļi viens otram. 26 Dusmojoties neapgrēkojieties! Lai saule nenoriet, jums dusmojoties. 27 Un nedodiet vietu velnam. – 28 Lai zaglis vairs nezog, bet labāk lai pūlas pats savām rokām darīt labu, lai varētu dot tam, kas ir trūkumā. 29 No jūsu mutes lai nenāk nekāda samaitāta runa, bet tikai tas, kas ir derīgs un nepieciešams stiprināšanai, lai būtu par svētību klausītājiem. 30 Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko jūs esat apzīmogoti izpirkšanas dienai. 31 Viss rūgtums, niknums, dusmas, klaigas un zaimi no jums lai ir tālu prom līdz ar visu citu ļaunumu. 32 Esiet krietni cits pret citu un žēlsirdīgi, piedodiet viens otram, kā Dievs Kristū ir piedevis jums.
IV.
Mīrmīleiba un mīlesteiba.
1 Es, kai gyusteknis ikš Kunga, jyusus pōrsorgoju, lai jyus tō aicynōjuma cīneigi dzeivōtu, kurā asot pasaukti, 2 lai byutu vysā pazemeigi, lānprōteigi un pacīteigi un vins pret ūtru ar mīlesteibu īcīteigi. 3 Centeigi ryupejitēs īturēt gora vīneibu caur mīra saitem, 4 (Jo jyus asot) vīna mīsa un vins gors, kai arī jyusu aicynōjumā asot paaicynōti uz vīnu cereibu. 5 Vins Kungs, vīna ticeiba, vīna kristeiba. 6 Vīns Dīvs un vysu Tāvs, kas ir pōri visim, cauri visim un vysā.
7 Ikvīnam nu mums ir dūta žēlesteiba taidā mārā, kaidā Kristus ir dōvynōjis. 8 Tōpēc ir teikts: Jys uzkōpe augšā, pajēme sev leidza gyustekņus un cylvākim izdaleja dōvonas. 9 Bet kū tad cytu var nūzeimōt tys: Jys uzkōpe augšā, kai: Jys pyrmōk nūkōpe arī zemes dziļumūs? 10 Tys, kas nūkōpe, ir tys pats, kas uzkōpe augšōk par visim dabasim, lai pīpiļdeitu vysu. 11 Un tai Jys vīnus īcēle par apostolim, cytus par pravīšim, cytus otkon par evangelistim, vai arī par ganeitōjim un mōceitōjim. 12 Jim ir pīnōkums sagatavōt svātūs sova omota izpiļdeišonai, Kristus mīsas uzceļšonai, 13 koleidz mes visi nūnōksim ticeibas vīneibā, Dīva Dāla atzeišonā, pīaugušō cylvāka nūbrīdumā, Kristus myuža godu piļneibā. 14 Lai tad mes vairs naasam mozgadeigi, kas svōrstōs tur un šur, kurus kotras mōceibas vāsma svaida prūjom un atpakaļ, gon caur cylvāku viļteibu, gon caur moldu blēdeibu, 15 bet gon pi patīseibas turūtīs caur vysu lai augam mīlesteibā uz tū, kas ir golva: Kristu. 16 Jys vysu mīsu caur ikvīnu lūcekli sakūpoj un kūpā satur un ikvīnai daļai sovu nūteiktu dorbu pazeimoj; tai nūteik mīsas augšona, koleidz tei byus mīlesteibā uzcalta.
Kristticeigajim jōdzeivoj svēteigi.
17 Tai tad, es jums šytū soku un ikš Kunga līcynoju: Nadzeivojit vairs tai, kai pogōni dzeivoj, kas sovā oplomeibā 18 sovu prōtu ir aptymsōjuši un, nazynōšonas dēļ, kura jūs ir aplankuse, jī nu dzeives ikš Dīva ir atsasvešynōjuši sirds aizcītynōšonas dēļ. 19 Jī dzeivōdami bez cereibas nūsadeve naceisteibai un kōreigi dora vysaidus nūzīgumus.
20 Bet Kristus jyusus na tai ir mōcejis. 21 Jyus cytaiž par jū naasot dzērdējuši un par jū naasot īmōceiti kai tik tai, kai ir patīseiba ikš Jezus. 22 Jums ir jōatmat agrōkō dzeive un jōizagērb nu vacō cylvāka, kas caur krōpūšom kōreibom kreit iznīceibā. 23 Atsajaunojit caur Goru sovā apziņā 24 un apsagērbit jaunā cylvākā, kas pēc Dīva ir radeits taisneigumā un patīseibas svātumā.
25 Tōpēc metit nūst malus un vins ūtram runojit patīseibu: jo mes sovstarpeji asom lūcekli. 26 Dusmojūtīs nagrākojit, saule lai nanūrīt par jyusu dusmi. 27 Nadūdit vītas valnam. 28 Kas beja zaglis, tys lai vairs nazūg, bet gon caur sovu rūku dorbim sev sagōdoj gūdeigu nūpeļņu, lai varātu nu tō paleidzēt tryukumcītējim. 29 Nu jyusu lyupom lai nanōk nikaida ļauna runa, bet gon loba, kas, kur tys ir vītā, kolpōtu uzlobōšonai (ticeibā) un klauseitōjim nastu svēteibu. 30 Un naapkaitynojit Dīva Svātō Gora, ar kuru jyus asot apzeimūgōti atpesteišonas dīnai. 31 Lai ir tōli nu jums ikvīns saryugtynōjums, dusme un borgums, ikvīna klīgšona un saimōšona un vyspōri ikvins ļaunums. 32 Esit vins pret ūtru laipni, žālsirdeigi un vins ūtram pīdūdit, kai arī Dīvs jums ikš Kristus ir pīdevis.
