Svētības vārdi
(3Moz 26:1–135Moz 7:12–24)1 Ja tu klausīt klausīsi Kungu, savu Dievu, ja turēsi un pildīsi visus viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Kungs, tavs Dievs, tevi darīs augstāku par visām tautām. 2 Tad pār tevi nāks visas šīs svētības, tās tev piepildīsies, ja tu klausīsi Kungu, savu Dievu:
3 svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi uz lauka.
4 Svētīts tavas miesas auglis, tavas zemes auglis un tavu lopu auglis – tavu liellopu vaislība un tavu sīklopu auglība.
5 Svētīts tavs grozs un tava maizes abra.
6 Svētīts tu ienākdams, un svētīts tu iziedams!
7 Tavus ienaidniekus, kas celsies pret tevi, Kungs satrieks tavā priekšā, – pa vienu ceļu tie nāks pret tevi, pa septiņiem ceļiem tie bēgs no tevis!
8 Kungs dos svētību tavām klētīm un visam, ko tu darīsi, svētīs tevi tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod. 9 Kungs tevi darīs par svētu tautu, kā viņš tev zvērējis, ja tu turēsi Kunga, sava Dieva, baušļus un staigāsi viņa ceļos. 10 Visas zemes tautas redzēs, ka tu tiec saukts Kunga vārdā, un bīsies tevis!
11 Kungs dāsni vairos tavas miesas augļus, tavu lopu augļus un tavas zemes augļus zemē, ko Kungs taviem tēviem zvērējis tev dot! 12 Kungs tev atvērs savu dārgumu krātuvi – debesis, laikā dos tavai zemei lietu un svētīs visu, ko tu dari, lai tu varētu aizdot daudzām tautām, bet tev nebūtu jāaizņemas! 13 Kungs darīs tevi par galvu, ne asti, tu iesi tikai augšup, ne lejup, ja klausīsi Kunga, sava Dieva, baušļiem, kā es tev šodien pavēlu, lai tu tos turi un pildi. 14 Nenovērsies ne pa labi, ne pa kreisi ne no viena vārda, ko es tev šodien pavēlu, neseko citiem dieviem, lai tiem kalpotu!
Lāsti par nepaklausību
(2Moz 9:8–123Moz 26:14–46)15 Ja tu neklausīsi Kungu, savu Dievu, ja neturēsi un nepildīsi viņa baušļus un likumus, kā es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti un tie tev piepildīsies: 16 nolādēts tu būsi pilsētā, un nolādēts tu būsi uz lauka. 17 Nolādēts tavs grozs un tava maizes abra. 18 Nolādēts tavas miesas auglis un tavas zemes auglis – tavu liellopu vaislība un tavu sīklopu auglība. 19 Nolādēts tu ienākdams, un nolādēts tu iziedams. 20 Kungs sūtīs lāstu, nemieru un neveiksmi visam, ko tu darīsi, – līdz tu tiksi iznīcināts un jo drīz iesi bojā savu ļauno darbu dēļ, ka atmeti mani! 21 Kungs tev uzlaidīs mēri un piebeigs tevi tajā zemē, kuru tu ej iemantot. 22 Kungs sitīs tevi ar diloni, drudzi un karsoni, svelmi un sausumu, un labības rūsu un dzelti, un tie tevi vajās, līdz tu aiziesi bojā! 23 Debesis tev virs galvas būs no vara un zeme zem tavām kājām no dzelzs! 24 Lietus vietā Kungs tavai zemei dos putekļus un pīšļus, tie nāks no debesīm pār tevi, līdz tu būsi iznīcināts. 25 Kungs liks taviem ienaidniekiem tevi sakaut – pa vienu ceļu tu iesi pret tiem, pa septiņiem ceļiem tu bēgsi! Tu kļūsi par šaušalām visām zemes ķēniņvalstīm! 26 Tavi līķi būs barība visiem debesu putniem un visiem zemes zvēriem – neviens tos nebaidīs prom!
27 Kungs jūs sitīs ar Ēģiptes trumiem, augoņiem, kraupi un kašķi, ko nevar ārstēt! 28 Kungs jūs sitīs ar trakumu, aklumu un stulbumu! 29 Dienas vidū tu taustīsies kā aklais tumsā, nekas tev neveiksies, vienmēr tu būsi apspiests un aplaupīts, tev nebūs glābēja! 30 Sievu tu saderēsi, bet cits vīrs to piegulēs! Namu tu uzbūvēsi, bet pats tajā nedzīvosi! Vīnadārzu iestādīsi, bet neko nenovāksi! 31 Tavu vērsi nokaus tavu acu priekšā, bet tu to neēdīsi! Tavu ēzeli nolaupīs, tev redzot, un atpakaļ tu to nedabūsi! Tavu avi atdos taviem ienaidniekiem, glābēja tev nebūs! 32 Tavus dēlus un meitas atdos citām tautām, un tavas acis bez mitas raudzīsies un ilgosies pēc tiem, bet tu neko nejaudāsi. 33 Tavas zemes augļus un visus tavus pūliņus ēdīs tauta, ko tu nepazīsti, un tu mūžam paliksi apspiests un satriekts. 34 Tu paliksi traks no tā, ko redzēs tavas acis, no tā, ko tu ieraudzīsi! 35 Tavus stilbus un ceļus Kungs sitīs ar ļauniem un nedziedējamiem augoņiem – no kāju pēdām līdz pakausim! 36 Tevi un tavu ķēniņu, ko tu sev būsi iecēlis, Kungs vedīs pie tautas, ko nepazīsti ne tu, ne tavi tēvi, un tur tu vergosi citiem dieviem – kokam un akmenim! 37 Lai kurp tevi Kungs vestu, pie visām tautām tu kļūsi par šausmām, par biedēkli un apsmieklu!
38 Daudz sēklas tu kaisīsi uz lauka, bet maz savāksi – visu aprīs siseņi! 39 Vīnadārzu tu stādīsi un kopsi, bet vīnu tu ne dzersi, ne ievāksi – to apēdīs tārpi! 40 Tev it visur būs olīvkoki, bet eļļu tu nespiedīsi – nobirs tavas olīvas! 41 Dēlus un meitas tu dzemdēsi, bet ne sev – tie aizies gūstā! 42 Visus tavus kokus un zemes augļus dabūs siseņi! 43 Svešinieks, kas mīt pie tevis, taps par tevi lielāks un lielāks, bet tu grimsi zemāk un zemāk! 44 Viņš aizdos tev, bet tu viņam neaizdosi – viņš būs galva, bet tu aste!
45 Visi šie lāsti nāks pār tevi un vajās tevi, tie piemeklēs tevi, līdz tu tiksi iznīcināts, jo neklausīji Kungu, savu Dievu, neturēji viņa baušļus un likumus, ko viņš tev bija pavēlējis. 46 Tie lai ir par zīmi un brīnumu tev un taviem pēcnācējiem uz mūžiem! 47 Tādēļ ka tu nekalpoji Kungam, savam Dievam, ar prieku un no labas sirds, kad tev visa bija daudz, 48 tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Kungs tev uzsūtīs, badā, slāpēs, plikumā un trūkumā, viņš mauks tev kaklā dzelzs jūgu, līdz tu tiksi iznīcināts!
49 Kungs liks, lai pret tevi ceļas tauta no tālienes, no zemes pamales, tie laidīsies kā ērglis – tauta, kuras valodu tu nepratīsi, 50 nežēlīga tauta, kas negodā vecu un nežēlo jaunu. 51 Tie ēdīs tavu lopu jaundzimušos un tavas zemes ražu, kamēr tu būsi pagalam, tie neatstās tev ne maizi, ne jaunvīnu, ne eļļu, ne liellopu vaislību, ne sīklopu auglību, līdz tu aiziesi bojā! 52 Tie lenks tevi visās pilsētās, līdz gāzīsies tavi augstie un nocietinātie mūri, uz ko tu paļāvies, visā tavā zemē! Tie ielenks tevi visās pilsētās visā tavā zemē, ko tev devis Kungs, tavs Dievs. 53 Tad tu ēdīsi savas miesas augļus, savu dēlu un meitu miesu, ko tev devis Kungs, tavs Dievs, aplenkumā un žņaugos, ar ko tevi žņaugs tavi ienaidnieki. 54 Pat vismaigākais un jūtīgākais vīrs ļauni glūnēs uz savu brāli, uz paša sievu un tiem dēliem, kas vēl atlikuši, – 55 nedos nevienam savu dēlu gaļu, to ēdīs pats, jo nekas tam vairs nebūs atlicis aplenkumā un žņaugos, ar ko tavi ienaidnieki tevi žņaugs visās pilsētās. 56 Pat vismaigākā un jūtīgākā sieva, kas ne kāju pie zemes nelika sava maiguma un jūtīguma dēļ, ļauni glūnēs uz pašas vīru, uz saviem dēliem un meitām, 57 uz pašas pēcnācējiem, kas tai starp kājām nākuši, uz pašas dēliem, ko dzemdējusi, – tos viņa slepeni ēdīs, kad nebūs nekā, aplenkumā un žņaugos, ar ko tavi ienaidnieki žņaugs tevi visās pilsētās.
58 Ja tu neturēsi un nepildīsi visus šīs bauslības vārdus, kas rakstīti šajā grāmatā, ja nebīsies Kunga, sava Dieva, šī godājamā un bijājamā vārda, 59 tad Kungs darīs apbrīnojami lielas tavas un tavu pēcnācēju brūces, lielas un dziļas brūces, ļaunas un ilgas slimības! 60 Viņš atkal uzsūtīs tev visas Ēģiptes sērgas, no kā tu baidies, un tās tev pielips! 61 Kungs liks, lai pār tevi nāk arī visas slimības un brūces, kas nav aprakstītas šīs bauslības grāmatā, līdz tu tiksi iznīcināts! 62 Un tevis būs palicis krietni maz, kur tu biji kā zvaigznes debesīs, jo tu neklausīji Kungu, savu Dievu! 63 Un, kā Kungs par jums līksmoja, darīdams labu un vairodams jūs, tāpat Kungs līksmos par jums, deldēdams un jūs iznīcinādams, – tu tiksi izrauts no zemes, kuru tu gāji iemantot! 64 Kungs izkaisīs tevi starp visām tautām no vienas zemes malas līdz otrai, un tur tu kalposi citiem dieviem, ko nepazini ne tu, ne tavi tēvi, – kokam un akmenim. 65 Starp šīm tautām tev nebūs nedz mirkļa atpūtai, nedz miera tavu kāju pēdām, tur Kungs tev dos bailīgu sirdi, acu postu un nonīkušu dvēseli. 66 Tava dzīvība karāsies mata galā, tu baiļosies dienu un nakti, un dzīvē tev nebūs drošuma. 67 No rīta tu teiksi: kaut būtu vakars! – un vakarā tu teiksi: kaut būtu rīts! – savu sirds baiļu dēļ, ko tu baiļosies, un dēļ tā, ko redzēs tavas acis. 68 Kungs liks tev ar kuģiem atgriezties Ēģiptē pa ceļu, par ko es tev solīju, ka tev to vairs neredzēt, tur jūs gribēsiet pārdoties saviem ienaidniekiem par vergiem un verdzenēm, bet neviens jūs nepirks!”
69 Šie ir tās derības vārdi, kuru Kungs pavēlēja Mozum, derēdams ar Israēla dēliem Moāba zemē, papildus tai derībai, ko viņš ar tiem bija noslēdzis Horebā.
