Pāvils Efesā
1 Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augšējos apgabalus, nonāca Efesā un tur, sastapis dažus mācekļus, 2 tiem jautāja: “Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi?” Bet viņi atbildēja: “Pat dzirdējuši neesam, ka Svētais Gars ir.” 3 Viņš jautāja: “Kādā kristībā jūs esat kristīti?” Viņi atbildēja: “Jāņa kristībā.” 4 Pāvils sacīja: “Jānis kristīja uz atgriešanos no grēkiem un tautai mācīja, lai tic tam, kas nāks pēc viņa, – Jēzum.” 5 To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā, 6 un, kad Pāvils uzlika rokas, pār viņiem nāca Svētais Gars, un viņi sāka runāt mēlēs un pravietot. 7 Tādu vīru bija kādi divpadsmit. 8 Tad viņš iegāja sinagogā un drosmīgi sludināja trīs mēnešus, runādams un pārliecinādams par Dieva valstību. 9 Bet, kad daži ar nocietinātu sirdi neticēja un sapulcējušos ļaužu priekšā zākāja šo ticības ceļu, viņš kopā ar mācekļiem nošķīrās no tiem un ik dienas sarunājās Tiranna skolā . 10 Tas turpinājās divus gadus, tā ka visi Āzijas provinces iedzīvotāji dzirdēja Kunga vārdu – gan jūdi, gan grieķi.
Augstā priestera Skevas dēli
11 Dievs darīja neredzētus brīnumus caur Pāvila rokām, 12 tā ka pat, uzliekot slimajiem sviedrautus un apģērba gabalus, kas bijuši klāt pie viņa miesas, viņi no slimībām tika dziedināti un ļaunie gari izdzīti. 13 Arī daži apkārtklejojoši jūdu eksorcisti sāka piesaukt Kunga Jēzus vārdu pie ļauno garu apsēstiem, sacīdami: “Zvērinu ar Jēzu, kuru sludina Pāvils.” 14 Tā darīja kāda jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli. 15 Tad ļaunais gars tiem sacīja: “Jēzus man ir zināms, un pazīstu Pāvilu, bet kas esat jūs?” 16 Pēkšņi cilvēks, kam bija ļaunais gars, metās viņiem virsū un ar spēku pievārēja viņus, tā ka tie kaili un savainoti aizbēga no tā nama. 17 Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efesā, un pār visiem nāca lielas bailes, un Kunga Jēzus vārds tika augsti godināts. 18 Daudzi ticīgie nāca, atzinās un izstāstīja, ko bija darījuši. 19 Un krietni daudz to, kas bija nodarbojušies ar maģiju, sanesa savas grāmatas un visu priekšā tās sadedzināja. Grāmatu vērtība saskaitot izrādījās piecdesmit tūkstoši sudrabā. 20 Tā Kunga vārds auga un nostiprinājās lielā spēkā.
Efesas rotkaļi pret Pāvilu
21 Kad tas viss bija noticis, Pāvils, garā mudināts, nolēma pārstaigāt Maķedoniju un Ahaju un tad doties uz Jeruzālemi. Viņš sacīja: “Kad būšu tur bijis, man jāredz arī Roma.” 22 Nosūtījis uz Maķedoniju divus savus palīgus, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu laiku palika Āzijā. 23 Tajā laikā izcēlās liels nemiers Kunga mācības dēļ. 24 Kāds sudrabkalis, vārdā Dēmētrijs, kas darināja no sudraba Artemīdas tempļa veidojumus, sagādādams rotkaļiem ienesīgu nodarbošanos, 25 saaicināja kopā visus šā darba darītājus un sacīja: “Vīri, jūs zināt, ka šī nodarbošanās nes mums peļņu. 26 Un jūs redzat un dzirdat, ka ne tikai Efesā, bet gandrīz visā Āzijas provincē šis Pāvils ir pārliecinājis un sapulcinājis ap sevi lielu ļaužu pūli, sludinādams, ka tie nav dievi, kas darināti cilvēku rokām. 27 Mums draud ne tikai tas, ka mūsu amats nonāks negodā, bet arī tas, ka lielās dievietes Artemīdas templis tiks noniecināts un iznīks tās dievietes varenība, kuru bīstas visa Āzija un pasaule.” 28 To dzirdēdami, tie kļuva dusmu pilni un kliedza: “Varena ir efesiešu Artemīda!” 29 Visu pilsētu pārņēma sajukums, visi kā viens metās uz amfiteātri, sagrābuši Pāvila pavadoņus – maķedoniešus Gāju un Aristarhu. 30 Kad Pāvils gribēja ieiet pūlī, mācekļi viņam to neļāva. 31 Arī daži aziarhi , būdami viņa draugi, ar sūtņu starpniecību mudināja viņu nedoties uz amfiteātri. 32 Katrs kliedza kaut ko savu; sapulcē izcēlās sajukums, un vairākums vairs nesaprata, kādēļ šeit sapulcējušies. 33 Pēc jūdu priekšlikuma ļaužu pūlis izstūma priekšā Aleksandru. Un Aleksandrs māja, lai tauta apklust un viņš varētu sacīt aizstāvības runu. 34 Uzzinājuši, ka viņš ir jūds, pūlis gandrīz vai divas stundas kliedza vienā balsī: “Varena ir Efesas Artemīda.” 35 Tad pilsētas rakstvedis, nomierinājis pūli, sacīja: “Efesas vīri, kurš cilvēks gan nezina, ka Efesas pilsēta sargā varenās Artemīdas templi un akmens tēlu, kas nokritis no debesīm? 36 Tā kā tas ir neapstrīdami, mums ir jābūt savaldīgiem un nav jādara nekas pārsteidzīgs. 37 Jūs esat atveduši šos vīrus, kas nav nedz tempļu aplaupītāji, nedz mūsu dievietes zaimotāji. 38 Ja Dēmētrijam un viņa amatniekiem ir pret kādu apsūdzība, tādēļ jau ir tiesas dienas un ir prokonsuli, lai viņi tiesājas savā starpā. 39 Bet, ja jūs gribat celt citu prasību, tad to lems likumīgā sapulce. 40 Mums jābīstas, ka šodien pret mums var izvirzīt apsūdzību par dumpi, jo nav iegansta, ar ko mēs varētu attaisnot šos nemierus.” To sacījis, viņš atlaida sapulci.
XIX.
Pōvuls Efezā.
1 Un nūtyka, koleidz Apollo vēļ palyka Korintā, Pōvuls, apstaigōjis kolnōtūs apgobolus, atgōja uz Efezu. Te jys atroda dažus mōcekļus 2 un jim saceja: Vai jyus, pījamūt ticeibu, Svātū Goru sajēmet? Bet tī atbiļdēja: Mes pat naasam dzērdējuši, ka Svāts Gors ir. 3 Tad jys vaicōja: Kō tad kristeibā asat nūkristeiti? Tī atbiļdēja: Jōņa kristeibā. 4 Tad Pōvuls saceja: Jōņs tadei kristeja ļaudis ar grāku vaidēšonas kristeibu un aicynōja ticēt tam, kas pēc jō nōks, — Jezum. 5 Šytū izdzērduši jī pījēme kristeibu kunga Jezus vōrdā. 6 Kad Pōvuls uzlyka uz jim rūkas, nūsalaide uz jim Svātais Gors. Jī runōja svešōs volūdōs un pravītōja. 7 Vysa beja ap divpadsmit cylvāku.
8 Īīdams synagogā, jys treju mēnešu laikā drūšsirdeigi runōja un pōrlīcynojūši sludynōja Dīva vaļsteibu. 9 Kad daži, palīkūt aizcītynōti un naļaunūt sevis pōrlīcynōt, ļaužu prīškā zaimōja (Kunga) mōceibu, jys nu tim atsaškeire pats, ari mōcekļus atškeire un ikdīnas mōceja kaida Tyrana skūlā. 10 Un tys nūtyka diveju godu laikā, un visi Azijas īdzeivōtōji, kai jūdi, tai ari elleni, dzērdēja Kunga vōrdus. 11 Caur Pōvula rūkom Dīvs dareja naparostus breinumus. 12 Sliminīkim uzlyka pat mutes autus un prīkšautus, kas beja pī jō mīsas bejuši, un slimeiba nu jim atstōja, un ļaunī gori gōja prūjom. 13 Ari daži apkōrtklejojūšī jūdu ekzorcisti mēginōja kunga Jezus vōrdu pīsaukt pi tim, karajūs beja ļaunī gori, saceidami: Es jyusus zvārynoju Jezus, kuru Pōvuls sludynoj, vōrdā. 14 Tū dareja septeni jūdu vērsgoreidznīka Skena dāli. 15 Tōdēļ ļaunais gors atsasauce un jim saceja: Jezu es pazeistu, zynu ari Pōvulu, bet kas asat jyus? 16 Tad Tys cylvāks, kurā beja ļaunais gors, jim uzbruka un, divejus pōrspējis, tik stipri jūs vōrdzynōja, ka tī nu tōs sātas, pliki un cērtumim pōrklōti, aizbāga. 17 Ziņa par tū izaplateja storp visim Efezā dzeivojūšim jūdim un ellenim, un vysus pōrjēme baile, bet Kunga Jezus vōrds tyka slaveits.
18 Daudzejī ticeigī nōce, izzyna un izsyudzēja, kū beja darejuši. 19 Daudzeji citi, kas ar būršonu beja nūsadorbōjuši, atnese sovas grōmotas un, visim radzūt, tōs sadadzynōja. Tūs (grōmotu) vērteiba beja aprēkinōta uz pīcdesmit tyukstūšom sudobrinīku. 20 Tik spēceigi auga un styprynōjōs Kunga vōrds!
21 Pēc šytō Pōvuls ikš Gora nūdūmōja par Makedoniju un Achaju dūtīs uz Jeruzalemu. Jys dūmōja: Pēc tam, kad es tur byušu bejis, maņ ir jōredz Roma. 22 Tad, nūsyutejis uz Makedoniju divejus sovus paleigus, Timoteju un Erastu, pats vēļ kaidu laiku palyka Azijā.
Demetrijs ceļ namīru.
23 (Kunga) mōceibas dēļ tamā laikā izacēle lels namīrs. 24 Kaids zaltkalis, vōrdā Demetrijs, kas nu sudobra pagatavōja Artemidas svētneiceņas un caur tū sagōdōja amatnīkim lelu peļņu, 25 kai jūs, tai ari šam dorbam nūdūtūs strōdnīkus kūpā sasaucis, saceja: Veiri, jyus zynot, ka nu šō omota mums ir peļņa. 26 Bet tagad jyus taipat redzit un dzērdit, ka tys Pōvuls caur sovu mōceibu: ka tī naasūt dīvi, kas ar rūkom teik pagatavōti, pīrunōja un pi atkrisšonas pīvede daudzi ļaužu na tikai Efezā, bet ari natōli vysā Azijā. 27 Un tagad, na tikai šei omota nūzare ir apdraudāta, bet ari lelōs dīvītes Artemidas svētneica par nikū tiks skaiteita, un pat var nūtikt, ka majestate tōs, kuru vysa Azija un vyss pasauļs cīnej, sōks pagrimt. 28 Tū dzērdādami, ji ļūti aizadusmōja un klīdze: Efeza Artemida ir lela! 29 Namīrs izaplateja ari mīstā. Visi drōzēs teatrī un leidza īrōve Pōvula ceļa bīdrus Gaju un Aristarchu Makedonīti. 30 Kad Pōvuls gribēja īt pyuļa vydā, mōcekli jam tō naļōve. 31 Ari daži nu aziarchim, kas jam beja labvēleigi syuteidami pi jō lyudze, ka jys uz teatri naītu. 32 Tur klīdze kotrs pa sovam, jo sapuļce beja vātraiņa. Daudzejī pat nazynōja, kōdēļ ir sasalasejuši. 33 Tad nu pyuļa prīškā izvylka kaidu Aleksandru, kuru izbeideja jūdi. Tad Aleksandrs, pamōvis ar rūku, gribēja ļaudim runōt aizastōvēšonas runu. 34 Bet, kad pazyna, ka jys ir jūds, visi kai vīnā mutē natōļ divi stuņdes klīdze: Efeza Artemida ir lela! 35 Beigōs mīsta kanclers, nūmīrynōjis pyuli, saceja: Efeza veiri, kurs tad nu ļaudim nazyna, ka Efeza mīsts gūdynoj lelū Artemidu un jōs nu debesim nūkrytušū tālu? 36 Tai kai šytō apstreidēt nikas navar, tad jums vajaga sevi savaļdeit un naapdūmeigi nikō nadareit. 37 Jyus gon atvedet šytūs cylvākus, bet jī navā ni svātzagli, ni ari myusu dīvītes zaimōtōji. 38 Bet jo Demetrijam un jō omota bīdrim pret kū ir kaida syudzeiba, tad dēļ tō ir tīsas sēdes un tīsneši. Lai tad vīns ar ūtru tīsojās. 39 Bet, jo jums ir kaida cyta praseiba, tad tū var nūkōrtōt lykumeigā sapuļcē. 40 Tagad mes asam apdraudāti ar tū, ka myusus var par šōs dīnas namīru apsyudzēt un mums nav nikaida pamata, ar kū mes taidu burzmi varātu attaisnōt. 41 Un šytū pasacejis, jys slēdze sapuļci.
