Pāvils Korintā
1 Pēc tam Pāvils atstāja Atēnas un aizgāja uz Korintu. 2 Te viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akils, dzimušu Pontā, kurš nesen ar sievu Priskillu bija pārcēlies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu. Pāvils ieradās pie viņiem; 3 un, tā kā viņiem bija kopīgs amats – viņi bija telšu taisītāji –, Pāvils tur palika, un viņi kopā strādāja. 4 Ik sabatu viņš runāja sinagogā, pārliecinādams gan jūdus, gan grieķus. 5 Kad no Maķedonijas ieradās Sīla un Timotejs, Pāvils dedzīgi sludināja vārdu un liecināja jūdiem, ka Jēzus ir Kristus. 6 Bet, kad tie stājās pretī un zaimoja, Pāvils nopurināja savas drēbes pret tiem un sacīja: “Jūsu asinis lai paliek uz jums pašiem. Es esmu tīrs no tām un no šī brīža dodos pie pagāniem.” 7 No turienes aizgājis, viņš apmetās pie kāda dievbijīgā, vārdā Titijs Jūsts, kura māja atradās blakus sinagogai. 8 Sinagogas priekšnieks Krisps un viss viņa nams kļuva ticīgi; arī daudzi korintieši, viņu dzirdējuši, kļuva ticīgi un tika kristīti. 9 Bet Kungs naktī Pāvilam parādībā sacīja: “Nebīsties! Runā un neklusē, 10 jo es esmu ar tevi. Neviens netiks klāt, lai nodarītu tev ļaunu, jo man šajā pilsētā ir daudz ļaužu.” 11 Un tā Pāvils tur palika gadu un sešus mēnešus, mācīdams viņiem Dieva vārdu. 12 Kad Ahajā prokonsuls bija Gallions, jūdi visi kā viens sacēlās pret Pāvilu un aizveda viņu tiesas priekšā. 13 Viņi sacīja: “Šis te kūda ļaudis uz nelikumīgu Dieva pielūgšanu.” 14 Pirms vēl Pāvils paguva atvērt muti, Gallions jūdiem teica: “Klausieties, jūdi, ja te būtu runa par kādu noziegumu vai ļaundarību, tad man būtu pamats pieņemt jūsu sūdzību, 15 bet, ja tas ir strīds par jūsu mācību vai personām, vai par kādu jūsu likumu, tad skatieties paši, šajās lietās es jums negribu būt tiesnesis.” 16 Un viņš lika tos padzīt no tiesas vietas. 17 Tad pūlis, sagrābis sinagogas priekšnieku Sostenu, sāka viņu sist tiesas krēsla priekšā. Bet Gallions par to nelikās ne zinis.
Pāvils atgriežas Antiohijā
18 Uzkavējies pie brāļiem vairākas dienas, Pāvils atvadījās un kopā ar Priskillu un Akilu devās ar kuģi uz Sīriju. Pirms tam viņš Kenhrejās apcirpa matus, jo bija devis solījumu. 19 Viņi piestāja Efesā. Atstājis viņus, Pāvils iegāja sinagogā un tur sarunājās ar jūdiem. 20 Tie lūdza viņu palikt ilgāku laiku, bet viņš nepiekrita 21 un atvadīdamies sacīja: “ Ja Dievs vēlēs, atgriezīšos pie jums vēl citā reizē.” Un viņš devās prom no Efesas. 22 Nonācis Cēzarejā, viņš aizgāja un apsveicinājās ar draudzi un devās tālāk uz Antiohiju. 23 Kādu laiku tur pavadījis, viņš no turienes aizgāja un pārstaigāja pēc kārtas Galatijas un Frīģijas zemes, visur stiprinādams mācekļus.
Apolls sludina Efesā
24 Bet Efesā ieradās kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, daiļrunīgs vīrs, kas bija labs Rakstu pazinējs. 25 Viņš bija mācīts Kunga ceļā un dedzīgi sludināja, saprotami mācīdams par Jēzu, lai gan pazina tikai Jāņa kristību. 26 Viņš sāka atklāti sludināt sinagogā. Kad Priskilla un Akils viņu dzirdēja, tie pieņēma viņu pie sevis un vēl skaidrāk izklāstīja viņam Dieva ceļu. 27 Kad Apolls nolēma doties uz Ahaju, brāļi viņu atbalstīja un rakstīja mācekļiem, lai tie viņu uzņem; tur ieradies, viņš daudz palīdzēja tiem, kas Dieva žēlastībā bija kļuvuši ticīgi. 28 Viņš tautas priekšā neatlaidīgi pārliecināja jūdus, no Rakstiem parādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
XVIII.
1 Pēc tam Pōvuls atstōja Atenas un aizgōja uz Korintu. 2 Tur jys satyka kaidu jūdu, Akvilanu vōrdā, pēc dzimšonas nu Ponta, kurs beja naseņ nu Italijas atbraucis, un jō sīvu Pryscillu, jo Klaudijs beja pavēlējis visim jūdim nu Romas izbraukt, un jim pīsavīnōja. 3 Tai kai tū pošu omotu pīkūpe, jys pi jim apsamete uz dzeivi un strōdōja. Pēc omota jī beja nūmetņu taiseitōji.
4 Iksabatus synagogā jys runōja (mynādams ari Jezus vōrdu) un pīvylka jūdus un ellenus. 5 Un kad nu Makedonijas atgōja Silass ar Timoteju, Pōvuls piļneigi nūsadeve sludynōšonai, pīrōdeidams jūdim, ka Jezus ir Kristus. 6 Bet, kad jī pretōjōs un zaimōja, jys, izkrateidams sovas drēbes, jim saceja: Jyusu asnis lai palīk uz jyusu pošu golvas. Es naasmu vaineigs. Nu šō breiža es īšu pi pogōnim.
7 Atstōjis turīni, jys īgōja kaida dīvbejeiga cylvāka, vōrdā Titusa Justa, mōjā, kura beja suplok ar synagogu. 8 Synagogas pōrzinis Krispus īticēja Kungam reizē ar vysu sovu saimi. Ari daudzejī citi klauseitōji Koryntā palyka ticeigi un pījēme kristeibu. 9 Kungs vīnā nakts redzējumā Pōvulam saceja: Nasabeisti, runoj vīn un naklus, 10 jo Es asmu ar tevi. Nivīns tevis naaizkars, lai kaut kū ļaunu izdareitu. Šymā mīstā maņ ir lela tauta. 11 Jys tur, sludynōdams jim Dīva vōrdu, nūdzeivōja vīnu godu un seši mēneši.
12 Kad Gallions tyka par Achajas mīsta pōrvaļdnīku, jūdi vīnprōteigi sasacēle pret Pōvulu, nūvede jū tīsas krāsla prīškā un 13 saceja: Šytys pīrunoj ļaudis, lai tī pretlykumeigi gūdynōtu Dīvu. 14 Kad Pōvuls gribēja atvērt muti, Gallions uz jūdim atsasauce: Jūdi, jo te līta byutu par pōresteibu, vai kaidu lelu nūzīgumu, tad es pēc lītas jyusu izklauseitu, 15 bet, tai kai te ir tik streidi par mōceibu, nūsaukumim un jyusu lykumu, tad raugit poši; es taidōs lītōs par tīsnesi byut nagrybu. 16 Un lyka tūs nu sova tīsas krāsla atbeideit nūst. 17 Tad visi elleni sakēre synagogas prīkšnīku Sostenesu un tīsas krāsla prīškā jū sasyta. Bet Gallions uz tū vēreibas nagrīze.
Pōvuls dūdās atpakaļ uz Efezu.
18 Pōvuls, pēc dažom dīnom tur palikšonas, atsasveicynōja ar brōlim un reizē ar Pryscillu un Akvilu aizbrauce uz Syriju. Kenchrejā jys lyka sev nūcērpt motus, jo beja padarejis zvārastu. 19 Īsarūnūt Efezā, jys atstōja jūs tur, bet pats, īgōjis synagogā, runōja jūdim. 20 Kad ji lyudze, ka garōku laiku pi jim palyktu, jys tam napīkryta, bet atsasveicynōdams saceja: 21 Jo Dīvs gribēs, atīšu pi jums atpakaļ. Atstōjis Efezu, jys 22 aizbrauce uz Cezareju. Nu turīnes jys devēs tōļōk un, apsveicis draudzi, atsagrīze uz Antiochiju.
23 Nūbejis kaidu laiku, jys devēs ceļā un, apstaigōdams Galacijas apgobolu un Frigiju, styprynōja vysus mōcekļus.
Apollo Efezā.
24 Uz Efezu atgōja kaids jūds, vōrdā Apollo, pēc dzimšonas aleksandrīts, jys beja daiļruneigs un styprs Rokstūs. 25 Ar Kunga mōceibu jys beja īpazeistynōts un, dedzeigi runōdams, mōceja uzmaneigi tū, kas atsateice uz Jezu, lai gon pats zynōja tikai Jōņa kristeibu. 26 Jys sōce drūšsirdeigi uzastōt ari synagogā. Kad Pryscilla ar Akvilu jū beja dzērdējuši, pījēme jū pi sevis un paskaidrōja jam Dīva mōceibu vēļ piļneigōk. 27 Kad jys gribēja īt uz Achaju, brōli pīraksteja tim mōceklim, lai jū uzjimtu. Aizgōjis tur, jys daudzi paleidzēja tim, kas caur žēlesteibu beja īticējuši. 28 Jys tadei atklōti atspākōja jūdus un jim nu Rokstim pīrōdeja, ka Jezus ir Kristus.
