Jeruzālemes koncils
1 Daži, kas bija ieradušies no Jūdejas, mācīja brāļus: “Ja jūs netiekat apgraizīti, kā to prasa Mozus likums, jūs nevarat tikt glābti.” 2 Pāvilam un Barnabam ar viņiem izcēlās nesaskaņas un ass strīds. Tad nolēma, ka Pāvils un Barnaba un vēl citi brāļi dosies uz Jeruzālemi pie apustuļiem un presbiteriem apspriest šo jautājumu. 3 Draudze pavadīja viņus ceļā, un viņi devās cauri Foinīkijai un Samarijai un, stāstīdami par pagānu atgriešanos, sagādāja lielu prieku visiem brāļiem. 4 Kad viņi ieradās Jeruzālemē, viņus uzņēma draudze, apustuļi un presbiteri, un viņi tiem pavēstīja, ko Dievs caur viņiem ir darījis. 5 Bet daži ticīgi farizeji cēla iebildumus: “Pagāni ir jāapgraiza un jāpavēl tiem ievērot Mozus bauslību.” 6 Tad apustuļi un presbiteri sapulcējās, lai šo lietu izskatītu. 7 Izcēlās ass strīds, un Pēteris piecēlies sacīja: “Brāļi, jūs zināt, ka jau no senām dienām Dievs mani ir izredzējis, lai no manas mutes pagāni dzirdētu evaņģēlija vārdu un sāktu ticēt. 8 Un Dievs, kas pazīst sirdis, ir liecinājis par labu viņiem, dodot Svēto Garu tāpat kā mums, 9 un, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību, nav licis nekādu atšķirību starp mums un viņiem. 10 Tad kādēļ jūs tagad izaicināt Dievu, likdami mācekļu kaklā jūgu, ko nedz mūsu tēvi, nedz mēs spējam panest? 11 Mēs ticam, ka caur Kunga Jēzus žēlastību tiksim izglābti tāpat kā viņi.” 12 Tad ļaužu pulks kļuva kluss, un viņi visi klausījās Barnabas un Pāvila stāstījumu, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem darījis pie pagāniem. 13 Kad viņi apklusa, Jēkabs sacīja: “Brāļi, uzklausiet mani! 14 Sīmanis nupat izklāstīja, kā Dievs iesākumā uzlūkojis pagānus, lai sapulcinātu no viņu vidus tautu savam vārdam. 15 Ar to saskan pravieša vārdi, kā ir rakstīts:
16 pēc tam es atgriezīšos
un atkal uzcelšu Dāvida sabrukušo namu,
to, kas bija drupās, es atkal uzcelšu
un atjaunošu,
17-18 lai atlikušie ļaudis dzītos pēc Kunga
un arī visas tautas, pār kurām ir piesaukts mans vārds, –
tā saka Kungs, darīdams to zināmu no mūžības. –
19 Tādēļ es domāju, ka nevajag apgrūtināt pagānus, kas atgriežas pie Dieva. 20 Bet rakstiet viņiem, lai atturas no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku gaļas un asinīm. 21 Jo sludinātāji jau kopš senām paaudzēm lasa Mozus likumu sinagogās ik pilsētā katrā sabatā.”
Koncila lēmums
22 Tad apustuļi un presbiteri, un visa draudze nolēma sūtīt uz Antiohiju izraudzītus vīrus – Jūdu, ar pievārdu Barsaba, un Sīlu, ievērojamus vīrus starp brāļiem, lai tie ietu kopā ar Pāvilu un Barnabu, 23 un līdzi tiem deva vēstuli: “Mēs, apustuļi un presbiteri, jūsu brāļi, sūtām sveicienu visiem brāļiem no citām tautām Antiohijā, Sīrijā un Kilikijā! 24 Mēs esam dzirdējuši, ka pie jums bijuši daži mūsējie, kuriem mēs to nebijām pavēlējuši, un, samulsinot ar savām runām, satraukuši jūsu sirdis, 25 tādēļ mēs vienprātīgi nolēmām sūtīt pie jums dažus izraudzītus vīrus kopā ar mūsu mīļajiem Barnabu un Pāvilu, 26 vīriem, kas sevi veltījuši mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdam. 27 Tad nu līdz ar viņiem esam sūtījuši Jūdu un Sīlu, kas vārdos apstiprinās to pašu. 28 Svētajam Garam un mums ir labpaticis neuzlikt jums citu nastu kā vien šo nepieciešamo: 29 atturēties no elku upuriem, asinīm, no nožņaugtu dzīvnieku gaļas un no netiklības; ja no tā visa sargāsieties, jūs darīsiet labi. Esiet sveiki!” 30 Tad viņi tika izvadīti ceļā un nonāca Antiohijā, kur viņi sapulcināja ļaudis un nodeva tiem vēstuli. 31 Izlasījuši tie nopriecājās par iedrošinājumu. 32 Jūda un Sīla, arī paši būdami pravieši, daudz runāja ar brāļiem, tos uzmundrinādami un stiprinādami. 33 Kad viņi bija tur pavadījuši kādu laiku, brāļi viņus atlaida ar mieru atpakaļ pie tiem, kas viņus bija sūtījuši. 35 Pāvils un Barnaba Antiohijā visu laiku bija kopā ar citiem, mācīdami un sludinādami Kunga vārdu.
Pāvila un Barnabas ceļi šķiras
36 Pēc dažām dienām Pāvils sacīja Barnabam: “Griezīsimies atpakaļ un apraudzīsim brāļus visās pilsētās, kurās esam sludinājuši Kunga vārdu, – kā viņiem klājas.” 37 Barnaba gribēja ņemt līdzi Jāni, sauktu Marks. 38 Bet Pāvils uzskatīja, ka nevajag ņemt līdzi tādu, kas Pamfīlijā no viņiem bija atkritis un kopīgā darbā nepiedalījās. 39 Izcēlās ass strīds, un tādēļ viņi šķīrās. Barnaba ņēma līdzi Marku un devās ar kuģi uz Kipru, 40 bet Pāvils izraudzījās Sīlu; tad brāļi uzticēja Pāvilu Kunga žēlastībai, un viņš devās ceļā. 41 Viņš apstaigāja Sīriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes.
XV.
Apostolu sapuļce.
1 Bet daži nu Judeas atgōjušī brōlim sludynōja: Jo pēc Moizeša īroduma natiksit apgraizeiti, jyus pesteišonas sasnēgt navarit.
2 Tai kai izacēle nasaskaņa, un Pōvulam ar Barnabu daudzi vajadzēja ar jim streidētīs, nūlēme, lai Pōvuls un Barnabas reizē ar citim nu jim, šō streidu jautōjuma dēļ, ītu uz Jeruzalemu pi apostolim un vacōkajim. 3 Jī tad, draudzes pavadeiti, gōja pōri par Feniciju un Samariju un stōsteja par pogōnu atsagrīzšonu, ar kū jī visim brōlim sagōdōja lelu prīku. 4 Īejūt Jeruzalemā, jūs sajēme draudze, apostoli un vacōkī. Jī stōsteja, cik lelas lītas Dīvs caur jim ir izdarejis. 5 Bet daži, kas nu farizeju sektas beja pījāmuši ticeibu, apgolvōja saceidami: Jūs vajaga apgraizeit un pīsaceit, ka pīsaturātu Moizeša lykuma.
6 Tad apostoli un vacōkī sasapuļceja, lai šytū apsprīstu. 7 Un kad sasacēle leli streidi, Pīters pīsacēle un jim saceja: Veiri, brōli! Jums ir zynoms, ka nu agrōkim laikim Dīvs storp mums izvēlēja, ka caur munom lyupom pogōni klauseitūs Evangelija vōrdu un tycātu. 8 Un Dīvs, kurs zyna sirdis cauri, dūd Svātū Goru jim tai pat, kai mums. 9 Un caur ticeibu jūs sirdis atteirejis, storp mums un jim nikaidas starpeibas naīstateja. 10 Kōpēc tad gribit Dīvu kārdynōt un mōceklim uzlikt nostu, kurōs ni myusu tāvi, ni ari mes navarējom panest. 11 Mes tadei tycam byut izpesteiti caur Kunga Jezus (Kristus) žēlesteibu, kai un jī.
12 Vysa sapuļce nūklusa. Jī klausejōs Barnabas un Pōvula stōsta par tū, cik lelas zeimes un breinumus pogōnim Dīvs caur jim padareja. 13 Kad jī nūklusa, tad Jākubs atbiļdēja saceidams:
Veiri, brōli, izklausit manis! 14 Seimaņs stōsteja, kai Dīvs ryupējōs, lai nu pogōnim sovam vōrdam izvālātu tautu. 15 Ar šytū sakreit pravīša vōrdi, kai stōv raksteits: 16 Pēc tam Es atsagrīzšu un atjaunōšu Davida sakrytušū nūmetni. Jōs drupas nu jauna uzceļšu un jū izlobōšu, 17 lai ari citi ļaudis maklātu Kunga, kai ari vysas tautas, par kurom teik saukts muns vōrds. Tai runoj Kungs, kas tū dora. 18 Tū ir pyrms myužim nūlēmis. 19 Pēc munom dūmom, tūs, kas nu pogōnim atsagrīze uz Dīvu, ni ar kū naapgryutynōt, 20 bet gon jim raksteit prīškā, ka jī atsaturātu nu dīvaklu traipa, naceisteibas, nūžņaugtūs un ašņa. 21 Moizešam tadei ir nu senejim laikim kotrā mīstā sludynōtōji, kas iksabatā synagogōs jū losa.
Apostolu sapuļces lāmumi.
22 Tad apostolim un vacōkajim labpatyka kūpā ar vysu draudzi nu sova vyds izvēlēt veirus: Judasu, sauktū Barsabasu, un Silasu, kuri pi brōlim beja īvārojami, un, reizē ar Pōvulu un Barnabu, jūs syuteit uz Antiochiju, 23 pīrokstūt caur jūs rūkom sekūšū: Apostolu, vacōkūs un brōļu sveicīņs tim brōlim nu pogōnim, kas Antiochijā, Syrijā un Cylicijā.
24 Kad mes izdzērdom, ka daži nu myusu vyds, bez kaut kaidas myusu pavēles, dorūt jums namīru, ar vōrdim jyusus uztrauce, 25 tad mums, kūpā sasalasejušim, labpatyka izvēlēt veirus un jūs reizē ar myusu nūmīļōtū Barnabu un Pōvulu pi jums nūsyteit. 26 Šī ir tī veiri, kuri par myusu Kunga Jezus Kristus vōrdu deve sovu dzeiveibu. 27 Syutom tad pi jums Judasu un Silasu, kuri jums tū pošu vōrdūs pasludynōs. 28 Labpatyka tai tad Svātajam Goram un mums, ka jums cytas nikaidas nostas nauzlikt, kai tik tū napīcīšamū: 29 Atsaturit nu upurēšonas dīvaklim, ašņa, nūžņaugtūs un naceisteibas. Sorgōdamīs nu tō, jyus dareisit labi. Esit sveiki!
30 Tad syuteitī aizgōja uz Antiochiju un, salosūt kūpā ticeigūs, nūdeve tim rokstu. 31 Pōrlaseidami tī prīcōjōs, apmīrynojūša satura dēļ. 32 Judass un Silass, poši byudami pravīši, caur daudz runom tūs brōļus mīrynōja un styprynōja. 33 Tikai pēc kaida laika ar mīra sveicīni nu brōlim palaide jūs uz tim, kas jūs beja syutejuši. 34 (Silass nūlēme palikt tur pat, uz Jeruzalemu aizgōja Judass vīns pats). 35 Bet Pōvuls un Barnabas, palykuši Antiochijā, kūpā ar daudzejim citim sludynōja Kunga vōrdu.
Pōvuls dūdās misijōs.
36 Pēc kaida laika Pōvuls Barnabam saceja: Īsim otkon pa visim mīstim, kaidūs asam sludynōjuši Kunga vōrdu, un apraudzeisim, kai īt brōlim. 37 Barnabas gribēja leidza jimt Jōni, kuru sauc Marks. 38 Bet Pōvuls naatzyna par vajadzeigu leidza jimt tū, kas, jūs pametis Pamfilijā, leidz nastrōdōja. 39 Tad storp jim izacēle škeļšonōs tai, ka jī vīns nu ūtra škeirēs. Barnabas kūpā ar Marku devēs uz Cypru, 40 bet Pōvuls izlaseja sev Silasu un, nu brōlim Kunga žēlesteibai atvālāts, devēs ceļā. 41 Jys apstaigōja Siriju un Ciliciju un styprynōja draudzes, (pīsaceidams sorgōt apostolu un vacōkūs pavēles).
