1 Gluži kā lielisks kuģa stūrmanis mūsu tēva Elāzāra prāts vadīja dievbijības kuģi pa ciešanu jūru. 2 Lai gan tas tika šaustīts tirāna draudu vētrās un iemests mocību bangās, 3 tas nevienu brīdi nepagrieza stūri prom no dievbijības, līdz beidzot iepeldēja nemirstīgās uzvaras ostā. 4 Neviena pilsēta, kas aplenkta ar daudzām un dažādām kara mašīnām, nav tā turējusies pretī kā šis šķīstais vīrs. Lai gan viņa svētā dzīvība mocībās un spīdzināšanā tika sadedzināta, viņš uzveica aplencējus, pateicoties aizstāvim un sargam – dievbijīgam prātam. 5 Izvirzījis priekšā savu domas spēku gluži kā klinšainu zemesragu, kas iestiepjas tālu jūrā, tēvs Elāzārs sašķaidīja ciešanu bangas, kas trakumā triecās pret viņu. 6 Ak, priesteri, tu, kas esi priesterības cienīgs, tu neapgānīji savus svētos zobus un neļāvi dievbijībai un šķīstībai piekāpties vēdera priekšā, uzņemot nešķīstu barību! 7 Tu esi pilnīgā saskaņā ar bauslību un esi dievišķas dzīves filozofs! 8 Tādiem vajag būt tiem, kas bauslību uztur, – ar savām pašu asinīm un pašu sviedriem to aizstāvēt līdz pat nāvei ciešanās. 9 Tu, tēvs, ar savu izturību esi pacēlies slavā un esi nostiprinājis mūsu paļāvību bauslībai, tu neatmeti dievbijību, bet to cienīgi pagodināji un darbos apliecināji savas dievišķās filozofijas vārdus. 10 Sirmgalvi Elāzār, tu esi stiprāks par mocībām un izturīgāks par uguni un esi visvarens valdnieks pār kaislībām. 11 Gluži kā tēvs Ārons, kas, bruņojies ar lāpu, izskrēja cauri ļaužu pūlim un pieveica ugunīgo eņģeli, 12 tā Ārona dēls Elāzārs, ugunī degdams, neatkāpās no sava prāta. 13 Visapbrīnojamākais ir tas, ka, būdams sirmgalvis ar nespēcīgu ķermeni, vāju miesas spēku un ļenganām dzīslām, 14 viņš, sava prāta vadīts, bija garā jauns, un ar tādu kā Īzaka prātu viņš padarīja nespēcīgu daudzgalvaino mocību briesmoni. 15 Ak, tavs svētlaimīgais vecums un cienīgais sirmums un bauslībā vadītā dzīve, ko aizzīmogoja nepārsūdzamais nāves zīmogs!
16 Ja jau sirmgalvis godbijības dēļ ir spējis nicināt mocības līdz pat nāvei, tad ir neapstrīdami, ka virsvadonis pār jūtām ir dievbijīgs prāts. 17 Varbūt daži teiks: “Ne visi spēj valdīt pār jūtām, tādēļ ka ne visu prāts ir spējīgs saprātīgi spriest.” 18 Bet pieveikt miesas ciešanas spēj vienīgi tie, kas no visas sirds domā par dievbijību, 19 ticēdami gluži kā mūsu patriarhi Ābrahāms, Īzaks un Jēkabs, ka viņi nemirst Dievam, bet dzīvo Dievam. 20 Tādēļ šeit nav pretrunu, ja daži izrādās tādi, kas prāta vājuma dēļ nonāk kaislību varā. 21 Vai tāds, kurš kā filozofs vadās pēc filozofijas pamatlikumiem un ticībā paļaujas uz Dievu, un – 22 zina, ka panest ciešanas krietnības dēļ ir svētlaimība, – vai tad tāds nepieveiks visas kaislības ar savu dievbijīgo prātu? 23 Jo tikai gudrais un drosmīgais ir kungs pār kaislībām.
