Dāvida pēdējie vārdi
1 Šie ir Dāvida pēdējie vārdi.
Tā saka Dāvids, Jišaja dēls,
tā saka vīrs, kas jo augstu celts,
Jēkaba Dieva svaidītais,
Israēla dziesminieks:
2 “Kunga Gars runāja caur mani,
viņa vārdi – man uz mēles.
3 Israēla Dievs teica,
Israēla klints mani uzrunāja:
kas cilvēkus valda taisnībā,
kas valda, bīdamies Dieva, –
4 kā rīta gaisma, kad saule aust,
kā rīts bez mākoņiem,
kā gaišums pēc lietus, kas liek sazaļot zemei!
5 Vai tad mans nams nav ar Dievu?
Vai ne mūžīgu derību viņš slēdza ar mani,
kas viscaur sakārtota un uzturēta?
Vai visa mana glābšana, viss prieks
nav viņa diedzēts?
6 Bet nelieši ir kā ērkšķi,
ko nosviež zemē, –
rokā nav turami!
7 Ja kāds tos ņem,
tas sarūpē dzelzi vai šķēpa kātu –
un tos ugunī sadedzina turpat uz vietas!”
Dāvida gvarde
(1L 11:10–47)8 Šie ir Dāvida varoņu vārdi: gudro sapulcēs sēdošais, triju vidū galvenais, ecnietis Adīno, kas nonāvējis astoņus simtus vienā reizē.
9 Nākamais pēc viņa – Elāzārs, ahohieša Dodo dēls, no trim varoņiem, kas bija kopā ar Dāvidu, kad viņi izaicināja filistiešus, kuri tur bija sapulcējušies karot. Israēlieši atkāpās, 10 bet viņš cēlās un kāva filistiešus, līdz viņam pagura roka un zobens pielipa pie rokas. Kungs todien deva lielu uzvaru, un karapulks atgriezās pie viņa, tikai lai izģērbtu kritušos.
11 Nākamais pēc viņa – harārietis Šamma, Āges dēls. Filistieši bija sapulcējušies Lehī, un tur bija lēcu lauks. Karapulks bēga no filistiešiem, 12 bet viņš nostājās tīruma vidū, attīrīja to un kāva filistiešus, un Kungs deva lielu uzvaru.
13 Pļaujas laikā trīs no trīsdesmit virsniekiem nokāpa pie Dāvida Adullāmas alā. Filistieši bija uzslējuši nometni Refāiešu ielejā. 14 Dāvids toreiz bija cietoksnī, bet filistiešu sardze – Betlēmē. 15 Dāvidam iekārojās, un viņš teica: “Ja kāds mani padzirdītu ar ūdeni no Betlēmes akas pie pilsētas vārtiem!” 16 Tad trīs varoņi izlauzās cauri filistiešu nometnei, pasmēla ūdeni no Betlēmes akas pie pilsētas vārtiem un atnesa Dāvidam, bet viņš nedzēra un ziedoja to Kungam. 17 Viņš teica: “Lai Kungs pasarga, ka es tā darītu! Vai tās nav to vīru asinis, kas gāja pret savu dzīvību?!” – un nedzēra. Tādi bija šo trīs varoņu darbi.
18 Abīšajs, Joāba brālis, Cerūjas dēls, bija tiem trijiem par galveno. Viņš atvēzēja šķēpu pret trim simtiem, tos nonāvēdams, un viņam bija slava tāpat kā tiem trijiem. 19 Vai gan viņš nav godājamāks par šiem trijiem un viņu virsnieks, kaut arī nebija viens no tiem?
20 Un Benājāhu, Jehojādas dēls, stiprinieks no Kabceēlas, kas veica varenus darbus, – viņš nokāva divus, kas bija moābiešiem kā lauvas, un sniegotā dienā nokāpa akā un nogalināja lauvu. 21 Viņš nokāva kādu iespaidīga izskata ēģiptieti. Kaut ēģiptietim rokā bija šķēps, viņš izgāja pret to ar rungu, izrāva ēģiptietim no rokām šķēpu un nogalēja ar viņa paša šķēpu. 22 Tādi bija Benājāhu, Jehojādas dēla, darbi, un viņam bija slava tāpat kā tiem trijiem varoņiem. 23 Viņš bija godājamākais no trīsdesmit, kaut arī nebija viens no tiem trijiem, un Dāvids viņu iecēla par savu miesassargu.
24 Asā-Ēls, Joāba brālis, bija starp tiem trīsdesmit; betlēmietis Elhānāns, Dodo dēls; 25 harodietis Šamma; harodietis Elīka; 26 paltietis Helecs; tekoietis Īra, Ikēša dēls; 27 anatotietis Abīezers; hušātietis Mebunajs; 28 ahohietis Calmons; netofātietis Mahrajs; 29 netofātietis Hēlebs, Baānas dēls; Itajs, Rībaja dēls, no Gibas, no benjāminiešiem; 30 pirātonietis Benājāhu; Hidajs no Gaašas ielejām; 31 arābs Abī-Albons; barhūmietis Azmāvets; 32 šaalbīmietis Eljahba; Jonatāns no Jāšēna dēliem; 33 harārietis Šamma; harārietis Ahīāms, Šārāra dēls; 34 Elīfelets, maahieša dēla Ahasbaja dēls; gīlonietis Elīāms, Ahītofela dēls; 35 karmelietis Hecro; arbietis Paarajs; 36 Jigals, Nātāna dēls, no Cobas; gādietis Bānī; 37 amonietis Celeks; beērotietis Nahrajs, Joāba, Cerūjas dēla ieroču nesējs; 38 jitrietis Īra; jitrietis Gārēbs; 39 hetietis Ūrija – kopā trīsdesmit septiņi.
