Viltus pravieši un skolotāji un viņu alga
1 Arī viltus pravieši ir bijuši Dieva tautā, un tāpat arī starp jums būs viltus skolotāji, kas nemanāmi aizsāks postošus novirzienus, kas ved pazušanā, un noliegs Valdnieku, kas viņus ir izpircis. Tā viņi tuvinās sev drīzu pazušanu. 2 Daudzi sekos viņu izlaidībai, un viņu dēļ patiesības ceļš tiks zaimots; 3 alkatības dzīti, ar viltīgām runām viņi jūs izmantos savā labā; sods viņus kopš senlaikiem jau gaida, un viņu pazušana nesnauž. 4 Jo Dievs pat eņģeļus, kad tie apgrēkojās, nesaudzēja, bet, tumsas važās ieslēgtus, nogrūda tos bezdibenī – līdz tiesas dienai. 5 Viņš nesaudzēja arī seno pasauli, un, kad viņš uzsūtīja plūdus šai bezdievju pasaulei, viņš pasargāja tikai taisnības sludinātāju Nou un vēl septiņus citus. 6 Tāpat viņš sodīja pilsētas Sodomu un Gomoru, pārvēršot tās pelnos, ar to parādīdams, kas nākamībā sagaida bezdievjus. 7 Viņš atbrīvoja arī taisno Latu, ko bija nomākusi dzīve izlaidīgo bezdievju vidū; 8 dienu no dienas mītot starp tiem, viņa taisnā dvēsele mocījās, skatīdamās un klausīdamās viņu negantos darbus. 9 Kungs zina, kā izglābt no kārdinājuma dievbijīgos un kā netaisnos pataupīt līdz tiesas dienai, lai sodītu, 10 un vēl vairāk tos, kas dzenas pēc nešķīstām miesas kārībām un ikvienu varu nonicina. Augstprātīgie pārdrošnieki – viņi nebīstas zaimot tos, kam pienākas godība, – 11 pat eņģeļi, kas spēkā un varā ir pārāki, Kunga priekšā nenosoda tos ar zaimojošu spriedumu. 12 Bet tie ir kā bezprātīgi dzīvnieki, kas pēc savas dabas dzimuši, lai tiktu satverti un iznīcināti, tie nezina, kādēļ tie zaimo; iznīcinādami viņi arī paši tiks iznīcināti, 13 tā šie nelieši saņems pienācīgu algu par savām nelietībām. Atraduši baudu izlaidībās gaišā dienas laikā, viņi apgānās un ir nešķīsti savā uzdzīvē un, dzīrodami kopā ar jums, arī jūs ievelk savos maldos. 14 Viņu acis ir laulības pārkāpšanas pilnas un nemitīgi tiecas grēkot; viņi aizvilina nepastāvīgas dvēseles; viņu sirdis ir vingrinātas alkatībā; viņi ir lāsta bērni, 15 kas ir aizmaldījušies, pametuši taisno ceļu un sākuši iet Bileāma, Beora dēla, ceļu, kas iekāroja saņemt algu par nelietībām. 16 Viņa pārkāpums tika atmaskots, kad bezvalodas jūga lops, ierunādamies cilvēka balsī, stājās pretī šā pravieša neprātam. 17 Viņi ir kā avoti bez ūdens un vētras dzīti miglas mākoņi, viņus gaida dziļa tumsība. 18 Tukši lielīdamies, viņi aizvilina miesas iekāres izlaidībā arī tos, kuri tik tikko izbēguši no tiem, kas dzīvo maldos. 19 Viņi sola tiem brīvību, bet paši ir iznīcības vergi, un tas, kas kādam zaudējis, kļūst tam par vergu. 20 Ja tie, zinādami mūsu Kungu un Glābēju, Jēzu Kristu, ir izbēguši no pasaules sārņiem, bet atkal sapinušies tajos ieslīgst, tad viņu stāvoklis ir sliktāks nekā sākumā. 21 Tiem būtu bijis labāk neiepazīt taisnības ceļu nekā iepazīt un novērsties no tiem uzticētā svētā baušļa. 22 Ar viņiem ir noticis, kā teikts patiesajā sakāmvārdā: suns skrien atpakaļ pie saviem vēmekļiem; nomazgāta cūka – lai vārtītos dubļos.
II.
Breidynōjums pret moldu mōceitōjim.
1 Kai tautā beja vyltus pravīši, tai storp jums vyltus mōceitōji. Jī izplateis iznīceigas mōceibas un aizalīgs Kunga, kas jūs atpērka un poši sev sagatavōs ōtru iznīceibu. 2 Daudzejī jūs palaidneibom sekōs un jūs dēļ saimōs patīseibas ceļu. 3 Montkōreibas piļni jī izmontōs jyusus ar viļteigom runom. Bet jau sen ir sagatavōta dēļ jim tīsa un jūs iznycynōšona nasnauž. 4 Dīvs naapžālōja pat engeļu, kuri beja sagrākōjuši, bet nūgryude jūs tymsajūs eļnes bezdibiņūs, kur jī tiks uzglobōti tīsai.
5 Arī vacō pasauļa Jys nataupeja, un izglōbe tikai Noesu, taisneibas vēstnesi reizē ar citim septenim tad, kad Jys bezdīveigūs pasaulī lyka īsalaust yudiņa plyudim. 6 Jys nūtīsōja uz iznīceibu Sodomas un Gomoras mīstus un palnus nūlyka kai atbaidūšū pīmāru tam, kas sagaida bezdīveigūs. 7 Jys izglōbe tikai taisneigū Lotu, kuram nu bezdīveigūs dzeives daudz vajadzēja cīst. 8 Un šytam taisneigajam storp jim dzeivojūt vajadzēja dzērdēt un skateitīs uz jūs bezdīveigajim dorbim un tys dīn dīnā mūceja jō taisneigū dvēseli. 9 Bet Kungs zyna kai padīveigūs izglōbt nu pōrbaudejumim un bezdīveigūs nūstrōpēt un tīsas dīnai uzglobōt, 10 un it seviški tūs, kuri naceistā kaisleibā pasadūd mīsai un pasmōdej vērseibas. Sovā ītīpeibā jī īsadrūšynoj saimōt gūdeibu, 11 kur pat engeli, kas spāka un vareibas ziņā stōv augšōk, naīsadrūšynoj Kunga prīškā izsaceit par jim pasmōdejūša sprīduma. 12 Bet šytī kai naprōteigī lūpi, kuri jau pēc dobas ir tikai tōdēļ, lai jūs sakartu un nūkautu, saimoj tū, kō poši nazyna. 13 Un jim beigas byus taidas pat kai tim, un jī par sovu nataisneibu sajims atmoksu.
Dīnas baudōs rosdami patikšonu, jī kai nateireibas un kauna traipi grymst sovōs īgrybōs un sovōs izlaisteibōs īvalk arī jyusus. 14 Jūs acis ir lauleibas lauzšonas pylnas un napīsōtynojamas grākōšonā un jī īvilinoj napatstōveigōs dvēseles. Jūs sirds ir īvyngrynōta progoreibā. Jī ir nūlōdēšonas bārni. 15 Jī eistū ceļu ir atstōjuši un ir nūgrymuši moldūs, jo jī ir aizgōjuši pa Balaama, Bosora dāla ceļu, kas gribēja sajimt nataisneigu olgu, 16 bet par sovu bezdīveigū dorbu sajēme rōjīni, jo māms lūps aizarunōja cylvāka bolsā un aizkavēja pravīša muļkeibu.
17 Jī ir bezyudiņa olūti, mōkūni, kurus vātra dzonoj. Deļ jim ir sagatavōts vystymsōkais tymsums. 18 Jī tur uzpyuteigas un nakrītnas runas un caur mīseigom kōreibom un bezkauneibom pīvalk pi sevis tūs, kuri nasen nu maļdeigōs dzeives ir atsagrīzuši. 19 Jī, kas poši ir iznīceibas vērgi, tim pīsūleja breiveibu, bet jo kas kū pōrspēj, tod tam tys ir par vērgu. 20 Un jo taidi, kas caur myusu Kunga un Pesteitōja Jezus Kristus pazeišonu nu pasauļa nakrītneibom ir atrauti, otkon ar tom apsajūž un jom pasadūd, tad taidu pādejōs lītas par pyrmajom ir ļaunōkas. 21 Jim byutu bejis lobōk, jo jī taisneibas ceļa pavysam nabyutu pazynuši, na kai pazynušim otkon atkrist nu jim pasnāgtajom svātajom bausleibom. 22 Uz jim atsateic sokomvōrds par suni, kas atsagrīž uz sovu izvāmumu, un par cyuku, kas pēc mozgōšonas otkon vōļojās dubļūs.
