Naamāna dziedināšana
1 Arāmas ķēniņa karaspēka virspavēlnieks Naamāns bija godājams vīrs savam kungam un baudīja tā labvēlību, jo caur viņu Kungs bija devis Arāmam uzvaru. Viņš bija varonīgs vīrs, taču sirga ar spitālību. 2 Aramieši bija gājuši sirot un sagūstījuši jaunu meiteni no Israēla zemes. Viņa kļuva par Naamāna sievas kalponi. 3 Un viņa teica savai kundzei: “Ak, ja mans kungs tiktu pie pravieša, kurš ir Samarijā, tad tas viņam noņemtu spitālību.” 4 Naamāns gāja un teica savam kungam: “Meitene no Israēla zemes sacīja tā un tā.” 5 Arāmas ķēniņš sacīja: “Dodies ceļā, un es sūtīšu Israēla ķēniņam vēstuli.” Tas ņēma desmit talantus sudraba, sešus tūkstošus zelta naudas, desmit kārtas tērpu un devās ceļā. 6 Viņš aiznesa Israēla ķēniņam vēstuli, kurā bija teikts: “Tagad, kad tu saņem šo vēstuli, redzi, es esmu tev sūtījis savu kalpu Naamānu, lai tu viņam noņem spitālību.” 7 Kad Israēla ķēniņš izlasīja vēstuli, viņš saplēsa drānas un sacīja: “Vai es esmu Dievs, kas nonāvē un dara dzīvu, ka viņš pie manis sūta šo vīru, lai noņemu tam spitālību, – jūs taču zināt un redzat, ka viņš meklē strīdu!”
8 Dieva vīrs Elīša dzirdēja, ka Israēla ķēniņš ir saplēsis drānas, un sūtīja pie viņa, lai teiktu: “Kāpēc tu plēs savas drānas? Lai taču viņš nāk pie manis un zina, ka Israēlā ir pravietis!” 9 Un Naamāns nāca ar saviem zirgiem un ratiem un apstājās pie Elīšas nama durvīm. 10 Tad Elīša izsūtīja pie viņa ziņnesi un lika teikt: “Ej mazgājies Jardānā septiņas reizes, tad tava miesa būs šķīsta!” 11 Bet Naamāns sadusmojās un aizgāja, sacīdams: “Redzi, es domāju – viņš iznāks ārā pie manis, nostāsies, piesauks Kunga, sava Dieva, vārdu, braucīs to vietu ar roku un tā noņems spitālību! 12 Vai tad Damaskas upes Abāna un Parpara nav labākas par visiem Israēla ūdeņiem! Vai es nevarēju mazgāties tajās un kļūt šķīsts?” Un viņš aizgāja dusmīgs. 13 Bet viņa kalpi nāca pie tā un runāja: “Ak, mūsu tēvs, ja pravietis būtu licis tev darīt kādu grūtu lietu, vai tu to nedarītu? Tad klausi jo vairāk, kad viņš tev saka: mazgājies, un tu kļūsi šķīsts!” 14 Tad viņš nokāpa pie upes un iegremdējās Jardānā septiņas reizes, kā Dieva vīrs bija teicis, – un viņa miesa kļuva kā jaunam zēnam, un viņš bija šķīsts.
15 Tad viņš kopā ar pavadoņiem atgriezās pie Dieva vīra. Viņš nāca, nostājās tā priekšā un sacīja: “Ak, tagad es zinu, ka citur visā zemē nav Dieva, kā tikai Israēlā! Un nu, lūdzams, pieņem kādu dāvanu no sava kalpa!” 16 Bet viņš atbildēja: “Dzīvs Kungs, kura priekšā es stāvu! Es neņemšu.” Tas viņu mudināja ņemt, bet viņš atteicās. 17 Naamāns sacīja: “Ja ne, tad lai tavam kalpam dod zemi, cik pāris mūļu var panest, jo tavs kalps vairs nenesīs citiem dieviem sadedzināmos upurus, vienīgi Kungam. 18 Bet lai Kungs piedod tavam kalpam tikai šo – kad mans kungs ieies Rimmona namā, lai tur zemotos, viņš atbalstīsies uz manas rokas, un tad arī es zemošos Rimmona namā. Lai jel Kungs piedod tavam kalpam, ka es zemošos Rimmona namā!” 19 Elīša sacīja: “Ej ar mieru!” Un tas aizgāja no viņa kādu ceļa gabalu.
Gēhazī mantkārība
20 Tad Gēhazī, Dieva vīra Elīšas puisis, nodomāja: “Redzi, mans kungs ir saudzējis Naamānu, šo aramieti, neņemdams neko no tā, ko viņš bija atnesis. Dzīvs Kungs! Es skriešu tam pakaļ un kaut ko no viņa dabūšu.” 21 Gēhazī steidzās pakaļ Naamānam. Kad Naamāns ieraudzīja kādu skrienam pakaļ, viņš izkāpa no ratiem, nāca tam pretī un jautāja: “Vai viss ir kārtībā?” 22 Tas sacīja: “Viss kārtībā! Mans kungs sūta pateikt: redzi, no Efraima kalniem tikko pie manis atnāca divi jaunekļi, praviešu dēli, dod tiem talantu sudraba un divas kārtas tērpu!” 23 Naamāns sacīja: “Ņem jel divus sudraba talantus!” Un viņš spieda viņu tos ņemt un iesēja divus sudraba talantus divos maisos kopā ar divām kārtām tērpu, lika diviem puišiem tos nest tam pa priekšu. 24 Kad viņi sasniedza pakalnu, tas visu no viņiem paņēma un ienesa namā. Viņš atlaida vīrus, un tie aizgāja. 25 Tad viņš nāca un stājās sava kunga priekšā, bet Elīša viņam jautāja: “No kurienes tu nāc, Gēhazī?” Viņš atbildēja: “Nekur tavs kalps nav gājis!”
26 Elīša viņam teica: “Vai es garā negāju tev līdzi, kad tas vīrs nāca no saviem ratiem tev pretī? Vai šis ir laiks ņemt sudrabu un tērpus, olīvkokus un vīnadārzus, avis un vēršus, kalpus un kalpones? 27 Naamāna spitālība pielips tev un taviem pēcnācējiem uz mūžiem!” Un Gēhazī aizgāja no viņa spitālīgs, balts kā sniegs.
