Mudinājums būt nesavtīgiem
1 Mēs jums, brāļi, darām zināmu dievišķo žēlastību, kas dota Maķedonijas draudzēm. 2 Vislielākajā ciešanu pārbaudījumā viņu prieka pārpilnība un visdziļākā nabadzība ir pārpārēm izpaudusies viņu bagātīgajā sirds vienkāršībā. 3 Es liecinu, ka viņi bija dāsni pēc savām iespējām – un vēl pāri saviem spēkiem. Viņi paši pēc savas gribas 4 ar vislielāko dedzību lūdza mūs, lai tie varētu baudīt labvēlību un piedalīties kalpošanā svētajiem. 5 Pat vairāk, nekā bijām cerējuši, – vispirms viņi paši sevi nodeva Kungam un tad – pēc Dieva gribas – arī mums. 6 Tad mēs aicinājām Titu, lai viņš pie jums pabeigtu šo žēlastības darbu – tāpat kā viņš to iesāka. 7 Bet, tā kā visās lietās jūs esat pārbagāti – ticībā, vārdā un atziņā, savā dedzībā un jūsu mīlestībā uz mums –, lai arī šajā žēlastībā jūs būtu pārbagāti. 8 To es nesaku pavēlēdams, bet novērtēdams jūsu mīlestības patiesumu, to salīdzinot ar citu cilvēku dedzību. 9 Jūs pazīstat mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastības dāvanu. Viņš, bagāts būdams, jūsu dēļ kļuva nabags, lai jūs viņa nabadzībā kļūtu bagāti. 10 Manas domas par to ir šādas: tas jums ir noderīgi, ka pagājušajā gadā jūs ar šīm lietām sākāt ne vien darboties, bet parādījāt arī stipru apņemšanos: 11 tagad nu pabeidziet iesākto darbu, lai iznākums pēc iespējas saskanētu ar jūsu gribu un apņēmību, 12 jo, ja ir dedzīga vēlēšanās dot, tad tiek pieņemts tas, kas ir, bet netiek prasīts tas, kā nav. 13 Ne tā, lai citiem būtu viegli un jums – grūti, bet lai būtu vienlīdzīgi. 14 Pašreizējā laikā jūsu pārpalikums lai nosedz viņu trūkumu, lai citā reizē viņu pārpalikums nosegtu jūsu trūkumu, lai būtu vienlīdzība, 15 kā ir rakstīts: kam bija daudz, tas nekļuva pārbagāts, kam bija maz, tas nepalika tukšā.
Tits tiek sūtīts uz Korintu
16 Bet lai pateicība Dievam, kas Tita sirdī ielika šādu pašu rūpi par jums, 17 jo viņš ne tikai pieņēma mūsu aicinājumu, bet, izrādīdams lielāku dedzību, pats no savas gribas devās ceļā pie jums. 18 Kopā ar viņu mēs sūtījām brāli, kas evaņģēlija sludināšanā izdaudzināts pa visām draudzēm. 19 Pat vēl vairāk – viņš ir arī draudžu izvēlēts ceļabiedrs pavadīt mūs tajā mīlestības kalpošanas darbā, ko mēs veicam Kunga slavai un pierādot mūsu gatavību kalpot. 20 Mēs arī uzmanījāmies, lai kāds mums nepārmestu dāvanu bagātību, ko ir devusi mūsu kalpošana, 21 jo mums rūp labs iznākums ne tikai Kunga priekšā, bet arī cilvēku priekšā. 22 Viņiem līdzi mēs sūtījām vēl šo mūsu brāli, kas savā dedzībā ir daudzkārt pārbaudīts un arī tagad ir izrādījies vēl dedzīgāks padevīgajā uzticībā jums. 23 Kas attiecas uz Titu – viņš ir mans līdzgaitnieks un darbabiedrs jūsu labā; kas attiecas uz citiem mūsu brāļiem – viņi ir draudžu sūtņi un darbojas Kristus godībai. 24 Pierādiet viņiem savu mīlestību un dodiet mums ieganstu dižoties ar jums visu draudžu priekšā.
VIII.
Pamūdynōjums uz labdareibu.
1 Es grybu jums, brōli, pastōsteit par tū žēlesteibu, kuru sajēme Makedonijas draudze. 2 Kai daudzejū spaidu pōrbaudejumūs jim ir prīcas pōrpiļneiba, tai dziļā nabadzeibā pasarōdeja vīnkōršeibas pōrpiļneiba. 3 Pa vareibai, es varu aplīcynōt, pōrōk par vareibu, jī beja labdeveigi, 4 un nu mums ļūti lyudze žēlesteibas, ka jim atļautu pīsadaleit pi svātūs pabaļsteišonas; 5 un na tik vin šytū, bet ari jī poši sevi, kai mes cerējom, sōkumā nūdeve Kungam un tad, saskaņā ar Dīva grybu, arī mums. 6 Un Titam mes pīsacejam, ka jys tū mīlesteibas dorbu pi jums izvastu leidz golam, kai jys jau agrōk beja īsōcis. 7 Un kai jyus sevi atzeimējot vysā kamā: ticeibā, mōceibā, zynōšonā, ikvīnā centeibā un mīlesteibā, kuru mes jyusūs uzmūdynōjom, tai atzeimejit sevi arī šytamā mīlesteibas dorbā. 8 Bet es šytō nasoku kai pavēles, bet tikai, lai caur tū centeibu pōrbaudeit jyusu mīlesteibu. 9 Jums ir zynoma myusu Kunga Jezus Kristus mīlesteiba, kai Jys bogōts byudams, jyusu dēļ palyka nabadzeigs, lai jyus caur Jō nabadzeibu palyktu bogōti. 10 Šamā lītā es jums dūdu tikai vīnu padūmu un tys jums byus nūdereigs, jo jyus na tikai pošu lītu, bet arī gribēšonu īsōcet jau pagōjušajā godā. 11 Izpiļdit tad tagad tū dorbūs, lai gataveibai kas beja nūdūmā, atbylstu, skotūtīs pēc monta, izpiļdeišona. 12 Un labdeveiba ir teicama, jo tei nūteik manteibas rūbežōs un nav pōrōka par montu. 13 Bet jums nav jōnūnōk tryukumā, lai citi byutu pōrpiļneibā; te jōītur leidzsvors. 14 Šymā laikā jyusu pōrpiļneigums lai paleidz jūs tryuceigumam, ka, nu ūtras puses, jūs pōrpiļneigums paleidzātu jyusu tryuceigumam. 15 Tai lai īsastōj leidzsvors, kai stōv raksteits: Kas savōce daudzi, tam pōrpiļneibas nabeja un kas nadaudzi savōce arī tys tryukuma nacīte.
16 Paļdis Dīvam, ka Jys Titam sirdī īlēja šytū centeibu, 17 lai jys munu pīsacejumu labprōt uzajemtu; jā, centeibas pylns pats nu sevis jys uzajēme braukt pi jums. 18 Reizē ar jū mes syutam brōli, kura slava caur Evangelija sludynōšonu izaplota pa vysom draudzem. 19 Un na tys vin, jys nu draudzem ir izlaseits par myusu leidzceļōtōju mīlesteibas dorbā, kuru mes Kunga gūdam un myusu lobōs grybas pīrōdeišonai uzajēmem. 20 Mes nagrybātu, ka sakarā ar bogōteigajom dōvonom, uz mums krystu kaidas aizdūmas; 21 jo mums jōsaryupej na tikai par tū, kas ir lobs Kunga prīškā, bet arī par tū, kas ļaužu prīškā 22 Mes syutam leidza sovu brōli, kurs daudzkōrteigi un dažaidi sovu centeibu ir pīrōdejis un lelajā paļōveibā uz jums ir vēļ centeigōks. 23 Kas atsateic uz Titu, tad jys ir muns leidzgōjējs un leidzstrōdnīks pi jums. Kas atsateic uz myusu brōlim, tad jī ir draudžu apostoli un Kristus gūds. 24 Jim tad draudzes prīškā parōdit sovu mīlesteibu un attaisnojit jyusu nu mums cyldynōšonu.
