Pāvila kalpošanas pilnvaras
1 Es, Pāvils, jūs mudinu Kristus lēnprātībā un maigumā, es, kas esmu pazemīgs, kad esmu pie jums klāt, bet bargs prombūtnē, 2 es lūdzu, lai man, esot pie jums, patiesi nebūtu jābūt bargam, vēršoties pret tiem, kuri domā, ka mēs dzīvojam pēc miesas prasībām. 3 Mēs dzīvojam miesā, bet mēs necīnāmies ar miesas līdzekļiem, 4 jo mūsu cīņas ieroči nav miesiski, bet Dieva doti – vareni, kas spēj sagraut cietokšņus. Mēs apgāžam prāta sagudrojumus 5 un jebkuru augstprātību, kas saceļas pret Dieva atzīšanu, mēs sagūstām jebkuru domu, lai tā kļūtu paklausīga Kristum. 6 Mēs esam gatavi nosodīt ikvienu novēršanos no paklausības, kad jūsu paklausība būs pilnīga. 7 Ņem vērā to, kas labi redzams! Ja kāds ir sevī pārliecināts, ka viņš pieder Kristum, lai viņš spriež par savu piederību Kristum: kā viņš pieder Kristum, tāpat arī mēs. 8 Ja arī es pārāk dižotos ar varu, ko Kungs mums ir devis jūsu garīgai celšanai, ne graušanai, es par to nekaunēšos. 9 Lai nedomā par mani, ka es gribu jūs nobiedēt ar savām vēstulēm. 10 Daži saka: viņa vēstules gan ir skarbas un spēcīgas, bet klātesot viņš ir nevarīgs, un viņa sacītais nav vērā ņemams. 11 Tad nu lai tie zina: kādi prombūtnē esam vārdos, rakstot vēstules, tādi paši esam klātbūtnē darbos. 12 Mēs neļaujam sevi pieskaitīt tiem vai salīdzināt ar tiem, kas paši sevi grib izcelt, jo tie, kas paši sevi ar sevi mēra un ar sevi salīdzinās, nav prātīgi. 13 Arī ar savu lielīšanos mēs netiecamies pāri mēram, bet līdz tai robežai, ko mums kā mēru ir piešķīris Dievs – nokļūt līdz jums. 14 Mēs nebūt nepārspīlējam – it kā mēs nebūtu līdz jums nokļuvuši – jo Kristus evaņģēlija sludināšanā mēs esam līdz jums nokļuvuši. 15 Mēs nelielāmies pāri mēram tur, kur pūlējušies citi, bet mums ir cerība, ka, jūsu ticībai aizvien augot, mēs neizmērojami pieaugsim lielumā mums piešķirtajās robežās jūsu vidū, 16 lai, ietiecoties zemēs vēl tālāk aiz jums, evaņģelizētu arī tur, bet ne lai lielītos par to, kas svešās robežās jau padarīts. 17 Bet, kas lielās, lai lielās ar Kungu. 18 Ne tas ir atzīstams, kas pats izceļas, bet tas, ko izceļ Kungs.
X.
Sv. Pōvula apostoliskō vara.
1 Un es, Pōvuls, pats jyusus aicynoju caur Kristus lānprōteibu un pīmīleibu, es, kas acīs pret jums asmu kautreigs, bet nu tōlīnes byudams, pret jums asmu drūšsirdeigs. 2 Es jyusus lyudzu, ka man pi jums asūt navajadzātu drūšsirdeigi un pašapzineigi uzastōt, kai es asmu nūdūmōjis uzastōt pret dažim cylvākim, kas dūmoj, ka mes dzeivojūt mīseigi. 3 Mes gon mīsā dzeivojam, bet mes pēc mīsas nakarojam. 4 Jo īrūči, ar kurim mes karojam, nav mīseigi bet gon ikš Dīva eistyn spēceigi, lai sagrautu nūstyprynōjumu: 5 mes iznycynojam tūs padūmus un ikvīnu lepneibu, kas sevi augstynoj pret Dīva pazeišonu, un aplancam ikvīnu dūmu, lai tei byutu Kristum paklauseiga, 6 un asam gotovi nūstrōpēt ikvīnu napaklauseibu, leidz kū jyusu paklauseiba byus piļneiga.
7 Raugatēs uz Tō, kas stōv pret acim. Jo kas pats sevi īskaita pi tim, kas pīdar Kristum, tad lai jys tū vairōk padūmoj par tū, ka mes Kristum pīdaram tai pat, kai jys. 8 Un jo es grybātu pylnvaras dēļ, kuru mums Kungs jyusu uzceļšonai, bet na nūjaukšonai, ir īdevis, vairōk dīžōtīs, arī tad es natikšu aizkaunāts. 9 Bet lai naizaskota tai, itkai es ar sovom vēstulem grybātu jyusus baidēt. 10 Jo soka: Vēstules gon ir uzstōjeigas un spēceigas, bet jō personeigō uzastōšona ir kautreiga un jō runai nav īspaida. 11 Kas tai runoj, tys lai īgaumej, ka mes byudami klōtu tai pat parōdeisim dorbūs, kai nu tōlīnes vēstules vōrdūs rōdam.
12 Mes gon naīsadrūšynōjam sevis īskaiteit pi taidim, vai arī sevis pīleidzynōt taidim, kas poši sevi īteic. Jī sevi mērej poši ar sevi un jī sevi saleidzynoj poši ar sevi un caur tū parōda sovu naprōteibu. 13 Mes bezmēreigi nasadižojam, bet gon pēc tō apgobola māra, kuru Dīvs mums ir nūrōdejis un tys snādzās pat leidz jums. 14 Mes pōrōk tōli nasasnādzam, itkai mes nabyutu pi jums atgōjuši, jo mes Kristus Evangeliju sludynōdami leidz jums nūnōcem. 15 Mes cyta dorbu dēļ pōrōk nasadīžojam, bet mums ir cereiba, ka leidz kū jyusu ticeiba pasalelynōs sovas darbeibas apgobolā, mes arī pi jums nūkļyusim lelōkā atzineibā. 16 Tad mes varēsim Evangeliju nest pōri par jyusu apgobolu, nimoz nasadīžojūt nu dorbim, kas veikti svešā apgobolā. 17 Kas grib dižōtīs, lai dižojās ikš Kunga. 18 Jo na tys ir eists, kas pats sevi īteic, bet gon tys, kū Kungs īteic.
