Pashas svētku svinēšana
1 Hizkija izziņoja visā Israēlā un Jūdā un rakstīja vēstules arī Efraimam un Manasem, lai nāk uz Kunga namu Jeruzālemē svinēt Kunga, Israēla Dieva, Pashas svētkus. 2 Ķēniņš ar saviem augstmaņiem un visu sapulci bija nosprieduši Pashas svētkus svinēt Jeruzālemē otrajā mēnesī. 3 Tie nebija paspējuši nosvinēt īstajā laikā, jo priesteri nebija līdz galam svētījušies, bet ļaudis vēl nebija sapulcējušies Jeruzālemē. 4 Ķēniņam un visai sapulcei šāds nodoms likās pareizs. 5 Tā viņi nolēma izsludināt visā Israēlā no Bēršebas līdz Dānam, lai visi nāk uz Jeruzālemi svinēt Kunga Pashas svētkus, jo tie vēl nekad nebija svinēti tik lielā skaitā, kā noteikts.
6 Skrējēji iznēsāja ķēniņa un augstmaņu vēstules visā Israēlā un Jūdā. Ķēniņš pavēlēja: “Israēla dēli, atgriezieties pie Kunga, Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dieva, tad arī viņš atgriezīsies pie tiem, kas atlikuši, paglābušies no Asīrijas ķēniņa rokas. 7 Neesiet kā jūsu tēvi un brāļi, kas bija neuzticīgi Kungam, savu tēvu Dievam, – tagad jūs redzat, ka viņš tos nodeva postam. 8 Neesiet tik stūrgalvīgi kā jūsu tēvi, sniedziet roku Kungam, nāciet viņa svētumā – viņa svētums ir mūžīgs! – kalpojiet Kungam, savam Dievam, tad jūs novērsīsiet viņa kvēlās dusmas. 9 Ja jūs atgriezīsieties pie Kunga, tad gūstītāji būs līdzjūtīgi pret jūsu brāļiem un jūsu dēliem un tie varēs atgriezties šajā zemē, jo Kungs, jūsu Dievs, ir žēlīgs un līdzcietīgs, viņš jūs neatstums, ja jūs atgriezīsieties pie viņa!”
10 Skrējēji devās no pilsētas uz pilsētu pa Efraima un Manases zemi līdz pat Zebulūnam, bet viņus izsmēja un par viņiem ņirgājās, 11 un tikai daži vīri no Ašēra, Manases un Zebulūna bija pazemīgi un atnāca uz Jeruzālemi. 12 Bet pār Jūdu bija Dieva roka, viņš tiem deva vienprātību, un tie darīja, ko ķēniņš un augstmaņi bija pavēlējuši Kunga vārdā! 13 Jeruzālemē sapulcējās daudz ļaužu, lai otrajā mēnesī svinētu Neraudzētās maizes svētkus, – varen liels pulks! 14 Tie cēlās un nojauca altārus Jeruzālemē, aizvāca visus kvēpināmos un nometa tos Kidronas ielejā. 15 Otrā mēneša četrpadsmitajā dienā tie kāva jērus Pashas svētkiem. Priesteri un levīti tagad pratās kaunu, svētījās un pienesa sadedzināmo upuri Kunga namā, 16 nostājušies katrs savā noteiktajā vietā pēc Mozus, Dieva vīra, bauslības. Levīti upurēja un priesteri slacīja asinis, 17 jo daudzi no sapulces nebija šķīstījušies. Levīti kāva Pashas jērus visiem, kas nebija šķīsti, lai arī tie būtu svētīti Kungam. 18 Liels skaits ļaužu – daudzi no Efraima, Manases, Jisašhara un Zebulūna – nebija šķīstījušies, kā noteikts, kad ēda Pashas jēru. Hizkija lūdza par tiem: “Labais Kungs, piedod ikvienam, 19 kura sirds tiecas pēc Dieva Kunga, viņu tēvu Dieva, kaut arī tie nav šķīstījušies svētumā!” 20 Kungs uzklausīja Hizkiju un dziedināja ļaudis.
21 Israēla dēli Jeruzālemē septiņas dienas svinēja Neraudzētās maizes svētkus ar lielu prieku, slavēdami Kungu! Dienu no dienas levīti un priesteri no visa spēka spēlēja Kungam! 22 Hizkija runāja laipni ar visiem levītiem, kas bija mācīti un zinīgi Kunga lietās. Septiņas svētku dienas viņi ēda kaujamos upurus, miera upurus un pateicības upurus Kungam, savu tēvu Dievam.
23 Tad visa sapulce kopā nosprieda svinēt vēl septiņas dienas. Un tie ar prieku svinēja vēl septiņas dienas. 24 Jūdas ķēniņš Hizkija atvēlēja sapulcētajiem tūkstoti vēršu un septiņus tūkstošus avju, arī augstmaņi atvēlēja sapulcētajiem tūkstoti vēršu un desmit tūkstošus avju. Un daudzi priesteri svētījās. 25 Priecājās visa Jūdas sapulce – gan priesteri, gan levīti, gan visi, kas bija sanākuši no Israēla, tāpat arī svešinieki, kas bija nākuši no Israēla un dzīvoja Jūdā. 26 Tik liels prieks kā toreiz Jeruzālemē nav bijis kopš Israēla ķēniņa Sālamana, Dāvida dēla, laikiem!
27 Tad priesteri un levīti cēlās un svētīja ļaudis – Dievs uzklausīja viņu balsi no debesīm, sava svētā mājokļa!
