Kādam jābūt bīskapam
1 Ja kāds tiecas pēc bīskapa amata, tas kāro pēc krietna darba. 2 Bīskapam ir jābūt bez vainas, vienas sievas vīram, skaidru prātu, nosvērtam, pieticīgam, viesmīlīgam, lietpratīgam skolotājam, 3 nevis tādam, kas mīl iedzert un ir kauslis, bet kas ir lēnprātīgs, neķildojas un nav mantrausīgs, 4 kas savu namu labi pārvalda un bērnus tur paklausībā un audzina krietnumā. 5 Bet, ja kāds savu namu nemāk pārvaldīt, kā viņš aprūpēs Dieva draudzi? 6 Viņam jābūt ne jaunatgrieztam, lai augstprātības dēļ viņš nekristu par upuri velna sodībai. 7 Par viņu ir jābūt labai slavai ārpus draudzes, lai viņš nekristu negodā un neiekļūtu velna slazdā.
Kādiem jābūt diakoniem
8 Tāpat arī diakoniem ir jābūt cienījamiem, viņi nedrīkst būt divkosīgi, nodoties dzeršanai un negodīgai mantas raušanai. 9 Viņiem ir jābūt tādiem, kas ticības noslēpumu tur tīrā sirdsapziņā. 10 Vispirms lai viņi tiek pārbaudīti un, ja ir bez vainas, tad lai kalpo. 11 Tāpat arī sievām ir jābūt cienījamām – nevis neslavas cēlājām, bet atturīgām un visās lietās uzticamām. 12 Lai diakoni ir vienas sievas vīri, kas labi pārrauga savus bērnus un savu namu. 13 Tie, kas krietni veic kalpošanas darbu, iegūst godājamu stāvokli un pārliecību droši sludināt ticībā, kas pamatota Kristū Jēzū.
Dievticības noslēpums
14 Šo visu es tev rakstu, būdams cerībā, ka drīz ieradīšos, 15 bet, ja es aizkavēšos, lai tu zinātu, kā tev vajag darboties Dieva namā. Jo šis nams ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats. 16 Visatzīstami liels ir dievticības noslēpums:
viņš ir parādījies miesā,
Tēva attaisnots Garā,
tapis redzams eņģeļiem,
sludināts pagāniem,
ticībā pieņemts pasaulē,
uzņemts godībā.
III.
Omoti Bazneicā.
1 Šys vōrds ir patīseigs: Jo kas ceņšās pēc veiskupa omota, tys ceņšās pēc loba dorba. 2 Veiskupam vajaga byut navainojamam, tik vīnu reizi laulōtam, attureigam, gūdprōteigam, gūdeigam, vīsmīleigam, izmōceitam, 3 kas nav nūsadevis dzeršonai, nav uzbōzeigs, bet ir lānprōteigs un mīrmīleigs, kas nav montkōreigs, 4 bet gon ir lobs sovas sātas saiminīks un sovus bārnus patur paklauseibā un gūdbejeibā. 5 Un jo kas naprūt vaļdeit pats sovas sātas, kai tad jys varēs ryupētīs par Dīva Bazneicu? 6 Jys arī navar byut jaunatsagrīzušais, ka napalyktu lepneigs un nakrystu valna tīsā.
7 Arī pi ōrpusē asūšajim jam jōbyun lobai slavai, ka jys nakrystu ļaunōs aprunōs un ļaunō gora spūstūs.
8 Tai pat arī diakonim jōir gūdojamim, na divkūseigim, na taidim, kas pasadūd veinam un nagūdeigai peļņai. 9 Ticeibas nūslāpumu jī lai patur teirā sirdsapziņā. 10 Arī jūs īprīkš jōpōrbauda un tik tad jim ir uztycams omots, jo ir navaiņojami.
11 Arī sīvītem jōir navainojamom, na mēlneseigom, bet attureigom un vysōs lītōs uzticeigom.
12 Par diakonim var byut tikai vīnu reizi laulōti, kas labi pōrvolda sovus bārnus un sovu sātu. 13 Jo tī, kas diakona omotu teicami izpylda, īgyun gūdojamu vītu un lelu drūšeibu ticeibā, kas ir pamatōta ikš Jezus Kristus.
14 Šytū es tev rokstu cereibā pi tevis ōtri aizīt. 15 Bet jo es aizakavātu, tad tev jōzyna, kai vajag izaturēt Dīva nomā, kas ir dzeivō Dīva Bazneica, patīseibas bolsts un pamats. 16 Un patīsai lels ir padīveibas nūslāpums: Jys ir pasarōdejis mīsā, ir aplīcynōts caur Goru, ir pasarōdejis engelim, ir sludynōts tautom, pasaulī ir ītycāts un gūdeibā pījimts.
