Tautas skaitīšana
(2Sam 24:1–17)1 Sātans sāka kaitēt Israēlam un vedināja Dāvidu saskaitīt Israēlu. 2 Dāvids sacīja Joābam un tautas augstmaņiem: “Ejiet un saskaitiet Israēlu no Bēršebas līdz Dānam un ziņojiet man, kāds ir viņu skaits!” 3 Tad Joābs teica: “Lai Kungs simtkārt vairo savu ļaužu skaitu! Mans kungs, ķēniņ, vai tie visi nav mana kunga kalpi? Kāpēc mans kungs to prasa? Kāpēc uzlikt Israēlam tādu sodību?” 4 Taču Joābam bija jāpilda ķēniņa teiktais, viņš pārstaigāja visu Israēlu un pēc tam atgriezās Jeruzālemē. 5 Joābs paziņoja Dāvidam saskaitīto ļaužu skaitu – viss Israēls kopā bija tūkstoš tūkstoši un simts tūkstoši vīru, kas spēja rīkoties ar zobenu, bet Jūdā tādu vīru bija četri simti septiņdesmit tūkstoši. 6 Levīti un benjāminieši netika skaitīti, jo Joābam riebās ķēniņa pavēle. 7 Bet Dievam šī lieta šķita ļauna, un viņš sita Israēlu.
8 Dāvids teica Dievam: “Es esmu ļoti grēkojis, tā darīdams, noņem jel sava kalpa vainu, jo es esmu izdarījis lielu muļķību!”
9 Kungs teica Dāvida redzētājam Gādam: 10 “Ej un saki Dāvidam: tā saka Kungs: es tev ļauju izvēlēties vienu no trīs lietām, un to es tev darīšu!” 11 Gāds devās pie Dāvida un teica viņam: “Tā saka Kungs: izvēlies! 12 Vai nu trīs bada gadi, vai trīs mēneši tev jābēguļo no pretiniekiem, no ienaidnieku zobena, kas tevi vajā, vai lai trīs dienas Kunga zobens, mēris un Kunga eņģelis posta zemi visos Israēla novados? Apdomā, ko man teikt tam, kurš mani šurp sūtījis!”
13 Dāvids sacīja Gādam: “Es esmu lielā postā, tomēr labāk krītu Kunga rokās, jo viņa žēlsirdība ir liela, bet cilvēka rokās krist es negribu!” 14 Tad Kungs sūtīja Israēlam mēri, un Israēlā krita septiņdesmit tūkstoši vīru. 15 Kungs sūtīja eņģeli postīt Jeruzālemi, un, kad viņš to postīja, Kungs to uzlūkoja – un viņš mitējās darīt ļaunu un sacīja posta eņģelim: “Gana! Apturi savu roku!” Tobrīd Kunga eņģelis stāvēja pie jebūsieša Ornāna klona.
16 Dāvids paskatījās augšup un ieraudzīja Kunga eņģeli stāvam starp zemi un debesīm izvilktu zobenu, kas pacelts pār Jeruzālemi! Tad Dāvids un vecajie, maisos tērpti, krita uz sava vaiga. 17 Dāvids teica Dievam: “Vai tad ne es liku skaitīt tautu?! Es esmu tas, kurš grēkojis un darījis ļauni, bet ko tad darījušas šīs avis? Kungs, mans Dievs, stājies jel pret mani un mana tēva namu, bet nesodi savus ļaudis!”
Altāris uz Ornāna klona
(2Sam 24:18–25)18 Tad Kunga eņģelis sacīja Gādam: “Saki Dāvidam, lai Dāvids dodas augšup un uz jebūsieša Ornāna klona ceļ Kungam altāri.” 19 Dāvids devās augšup, kā Gāds Kunga vārdā bija teicis. 20 Ornāns pagriezās un ieraudzīja eņģeli! Viņa četri dēli, kas bija kopā ar viņu, paslēpās. Tobrīd Ornāns kūla kviešus. 21 Dāvids nāca pie Ornāna, Ornāns paskatījās, ieraudzīja Dāvidu un nāca Dāvidam pretī pa klonu, klanīdamies līdz zemei. 22 Dāvids sacīja Ornānam: “Dod man klona vietu, lai varu tur uzcelt Kungam altāri. Dod man to par pilnu maksu, lai no tautas atstājas mēris.” 23 Ornāns teica Dāvidam: “Ņem un dari, kungs, ķēniņ, kā tev šķiet labi. Redzi, šo vērsi es dodu par sadedzināmo upuri, kuļamos ratus malkai un kviešus labības dāvanai – es dodu visu!” 24 Bet ķēniņš Dāvids teica Ornānam: “Nē! Es visu pirkšu par pilnu maksu, jo Kungam es nepienesīšu to, kas ir tavs, nedz arī sadedzināmo upuri, kas ir par velti!” 25 Dāvids Ornānam samaksāja seši simti šekeļu zelta. 26 Dāvids uzcēla Kungam altāri un pienesa sadedzināmo upuri un miera upuri. Viņš piesauca Kungu, un viņš tam no debesīm atbildēja ar uguni pār sadedzināmā upura altāri.
27 Tad Kungs pavēlēja eņģelim, un tas atlika savu zobenu makstī. 28 Kad Dāvids redzēja, ka Kungs viņam atbildējis uz jebūsieša Ornāna klona, viņš sāka tur upurēt. 29 Kunga telts, ko Mozus bija taisījis tuksnesī, un sadedzināmo upuru altāris tolaik atradās Gibeonas augstienē. 30 Bet Dāvids nespēja iet tur lūgt Dievu, jo baidījās no Kunga eņģeļa zobena.
