1 bet no pēctečiem viņš aicināja žēlsirdīgu vīru,
kas visu dzīvo acīs rada labvēlību,
Dieva un cilvēku mīlētu – Mozu:
svētīta ir viņa piemiņa!
2 Darīja viņu svētajiem līdzīgu godībā,
diženu – naidniekiem par izbailēm:
3 ar viņa vārdu mitējās zīmes.
Ķēniņu priekšā Kungs apveltīja viņu ar godu,
pie savas tautas sūtīja ar uzdevumu
un atklāja daļu no savas godības.
4 Ticībā un lēnprātībā viņu svētdarīja,
no visas cilvēces izvēlējās,
5 savu balsi ļāva dzirdēt viņam
un, ievedis necaurredzamā tumsā,
vaigu vaigā deva dzīvības un zinības likumu – baušļus,
lai viņš mācītu derību Jēkabam
un Israēlam – Kunga lēmumus.
6 Viņam līdzīgu svēto Kungs cēla godā,
viņa brāli Āronu no Levī cilts,
7 noslēdza ar to mūžīgu derību,
ar tautas priesterību apveltīja,
ar krāšņumu aplaimoja,
ar godību apjožot izdaiļoja,
8 ar greznības pilnību ietērpa,
ar varas simboliem – biksēm, svārkiem un
efodu – spēku tam piešķīra.
9 Ar granātāboliem tērpam apmales izrotāja,
ar daudziem zelta zvaniņiem tam visapkārt,
lai ejot skan un atbalsojas templī
par atgādinājumu tautas dēliem.
10 Ar svētu tērpu, izšuvēja darinātu zeltā,
tumši zilā un sarkanā purpurā,
ar redzamu patiesības izspriedēju uz krūtīm,
amatnieka darinātu sarkanā vērpumā.
11 Ar dārgakmeņu zīmograkstiem zelta ietvarā,
zeltkaļa darinātiem, atbilstoši Israēla cilšu skaitam par piemiņu iegravētiem.
12 Ar svētnīcas zīmoga rakstu,
virs turbāna zelta vainagā kaldinātu,
izcili greznotu, diženi darinātu,
tādu rotājumu, pēc kura acs kāro,
13 skaistumu, kāds nekad un nemūžam nav bijis.
Nekad to nav uzlicis galvā svešinieks,
vien viņa paša bērni un viņa pēcnācēji visos laikos.
14 Viņa pilnupura ziedojumi
divreiz dienā pastāvīgi ziedojami.
15 Mozum piepildot savas saujas
un svaidot viņu ar svēto eļļu,
tika noslēgta mūžīga derība – ar viņu
un, kamēr pastāvēs debesis, ar viņa pēcnācējiem:
dievkalpojumu svinēs, kā priesteri kalpos
un Kunga vārdā svētīs viņa tautu.
16 No visu dzīvo vidus Kungs izvēlējās viņu,
lai tas upurētu dedzināmo upuri,
vīraku un patīkamu smaržu piemiņai
un gandarītu par savu tautu.
17 Ar saviem baušļiem viņš deva tam
varu derības priekšrakstos,
lai liecināto tas mācītu Jēkabam
un Israēlu apgaismotu Kunga bauslībā.
18 Svešie sazvērējās pret viņu
un tuksnesī viņu skauda –
Dātāna un Abīrāma piekritēji
un Koras biedri, sapulcējušies
aiz naida un dusmām.
19 Kungs redzēja, un viņam nepatika,
un niknās dusmās viņš tos nonāvēja;
viņš lika notikt brīnumam,
lai aprītu tos viņa uguns liesmas.
20 Viņš vairoja Ārona godu,
tam piešķīra mantojumu:
pirmos no pirmajiem augļiem iedalīja,
pirmām kārtām – maizi papilnam.
21 Viņi taču ēd ziedojumus, kas ir veltīti Kungam
un kurus Kungs atvēlējis viņam un pēcnācējiem,
22 bet viņš nemanto zemi, kas pienākas tautai,
un nesaņem mantojumu, ko tauta saņem,
jo Kungs ir viņa daļa un mantojums.
23 Godībā trešais ir Pinhāss, Elāzāra dēls –
ar savu degsmi bijībā pret Kungu,
ar savu neatlaidīgo un labestīgo gatavību dvēselē,
kad tauta atkrita no Kunga,
viņš gandarīja par Israēlu.
24 Tādēļ ar viņu Kungs noslēdza miera derību,
uzticot svētnīcu un tautas vadību,
lai viņam līdz ar pēcnācējiem
uz mūžīgiem laikiem būtu priesterības diženums.
25 Ja Kunga derībā ar Dāvidu no Jūdas cilts, Jišaja dēlu,
viens vienīgs dēls saņem ķēniņa mantojumu,
tad visi, kuri ir Ārona pēcnācēji,
saņem Ārona mantojumu.
26 Lai apveltī Kungs ar gudrību jūsu sirdis
un jūs varētu spriest tautā taisnīgu spriedumu,
lai tādējādi nezustu labais, kas ir tautā,
un nākamajās paaudzēs iesniegtos godība.
1 bet no pēctečiem viņš aicināja žēlsirdīgu vīru,
kas visu dzīvo acīs rada labvēlību,
Dieva un cilvēku mīlētu – Mozu:
svētīta ir viņa piemiņa!
2 Darīja viņu svētajiem līdzīgu godībā,
diženu – naidniekiem par izbailēm:
3 ar viņa vārdu mitējās zīmes.
Ķēniņu priekšā Kungs apveltīja viņu ar godu,
pie savas tautas sūtīja ar uzdevumu
un atklāja daļu no savas godības.
4 Ticībā un lēnprātībā viņu svētdarīja,
no visas cilvēces izvēlējās,
5 savu balsi ļāva dzirdēt viņam
un, ievedis necaurredzamā tumsā,
vaigu vaigā deva dzīvības un zinības likumu – baušļus,
lai viņš mācītu derību Jēkabam
un Israēlam – Kunga lēmumus.
6 Viņam līdzīgu svēto Kungs cēla godā,
viņa brāli Āronu no Levī cilts,
7 noslēdza ar to mūžīgu derību,
ar tautas priesterību apveltīja,
ar krāšņumu aplaimoja,
ar godību apjožot izdaiļoja,
8 ar greznības pilnību ietērpa,
ar varas simboliem – biksēm, svārkiem un
efodu – spēku tam piešķīra.
9 Ar granātāboliem tērpam apmales izrotāja,
ar daudziem zelta zvaniņiem tam visapkārt,
lai ejot skan un atbalsojas templī
par atgādinājumu tautas dēliem.
10 Ar svētu tērpu, izšuvēja darinātu zeltā,
tumši zilā un sarkanā purpurā,
ar redzamu patiesības izspriedēju uz krūtīm,
amatnieka darinātu sarkanā vērpumā.
11 Ar dārgakmeņu zīmograkstiem zelta ietvarā,
zeltkaļa darinātiem, atbilstoši Israēla cilšu skaitam par piemiņu iegravētiem.
12 Ar svētnīcas zīmoga rakstu,
virs turbāna zelta vainagā kaldinātu,
izcili greznotu, diženi darinātu,
tādu rotājumu, pēc kura acs kāro,
13 skaistumu, kāds nekad un nemūžam nav bijis.
Nekad to nav uzlicis galvā svešinieks,
vien viņa paša bērni un viņa pēcnācēji visos laikos.
14 Viņa pilnupura ziedojumi
divreiz dienā pastāvīgi ziedojami.
15 Mozum piepildot savas saujas
un svaidot viņu ar svēto eļļu,
tika noslēgta mūžīga derība – ar viņu
un, kamēr pastāvēs debesis, ar viņa pēcnācējiem:
dievkalpojumu svinēs, kā priesteri kalpos
un Kunga vārdā svētīs viņa tautu.
16 No visu dzīvo vidus Kungs izvēlējās viņu,
lai tas upurētu dedzināmo upuri,
vīraku un patīkamu smaržu piemiņai
un gandarītu par savu tautu.
17 Ar saviem baušļiem viņš deva tam
varu derības priekšrakstos,
lai liecināto tas mācītu Jēkabam
un Israēlu apgaismotu Kunga bauslībā.
18 Svešie sazvērējās pret viņu
un tuksnesī viņu skauda –
Dātāna un Abīrāma piekritēji
un Koras biedri, sapulcējušies
aiz naida un dusmām.
19 Kungs redzēja, un viņam nepatika,
un niknās dusmās viņš tos nonāvēja;
viņš lika notikt brīnumam,
lai aprītu tos viņa uguns liesmas.
20 Viņš vairoja Ārona godu,
tam piešķīra mantojumu:
pirmos no pirmajiem augļiem iedalīja,
pirmām kārtām – maizi papilnam.
21 Viņi taču ēd ziedojumus, kas ir veltīti Kungam
un kurus Kungs atvēlējis viņam un pēcnācējiem,
22 bet viņš nemanto zemi, kas pienākas tautai,
un nesaņem mantojumu, ko tauta saņem,
jo Kungs ir viņa daļa un mantojums.
23 Godībā trešais ir Pinhāss, Elāzāra dēls –
ar savu degsmi bijībā pret Kungu,
ar savu neatlaidīgo un labestīgo gatavību dvēselē,
kad tauta atkrita no Kunga,
viņš gandarīja par Israēlu.
24 Tādēļ ar viņu Kungs noslēdza miera derību,
uzticot svētnīcu un tautas vadību,
lai viņam līdz ar pēcnācējiem
uz mūžīgiem laikiem būtu priesterības diženums.
25 Ja Kunga derībā ar Dāvidu no Jūdas cilts, Jišaja dēlu,
viens vienīgs dēls saņem ķēniņa mantojumu,
tad visi, kuri ir Ārona pēcnācēji,
saņem Ārona mantojumu.
26 Lai apveltī Kungs ar gudrību jūsu sirdis
un jūs varētu spriest tautā taisnīgu spriedumu,
lai tādējādi nezustu labais, kas ir tautā,
un nākamajās paaudzēs iesniegtos godība.
