Pamācība priesteriem
1 Tagad jums, priesteri, šī pavēle:
2 ja jūs neklausīsiet,
ja neņemsiet vērā,
ja negodāsiet manu vārdu,
saka Pulku Kungs,
tad es jums uzsūtīšu lāstu
un jūsu svētības par lāstiem padarīšu,
pat nolādēšu,
jo jūs neko neņemat vērā!
3 Redzi, es atņemšu jums sēklu,
es sviedīšu mēslus jums sejā,
mēslus no jūsu svētkiem,
lai jūs izmēž kopā ar tiem!
4 Tad jūs zināsiet,
ka es jums esmu devis šo pavēli,
lai saglabātu savu derību ar Levī,
saka Pulku Kungs.
5 Man ar viņu bija dzīvības un miera derība,
to es viņam devu, –
bijājams! – un viņš bijās manis,
un mana vārda priekšā viņš zemojās.
6 Viņa mutē bija patiesības bauslība,
netaisnība uz viņa lūpām neatradās,
mierā un taisnībā viņš staigāja kopā ar mani,
daudzus viņš novērsa no grēka!
7 Jo priestera lūpām jāglabā atziņa,
ar savu muti tam jādzenas pēc bauslības,
jo viņš ir Pulku Kunga vēstnesis!
8 Bet jūs novērsāties no ceļa,
daudziem likāt klupt bauslībā,
sagandējāt Levī derību! –
saka Pulku Kungs.
9 Tādēļ es jūs padarīju nicināmus,
nievājamus visā tautā,
jo jums mani ceļi nerūp
un draugu būšana jums svarīgāka par bauslību!”
Jūda ir lauzis derību
10 Vai mums visiem nav viens tēvs?
Vai viens Dievs mūs visus nav radījis?
Kādēļ jūs krāpjat cits citu,
sagānīdami mūsu tēvu derību?!
11 Jūda krāpjas un dara preteklības
gan Jeruzālemē, gan Israēlā,
jo Jūda apgānījis Kunga svētnīcu, ko viņš mīlējis,
un apprecējis sveša dieva meitu!
12 Kungs iznīdēs to, kurš tā dara!
Atmodinātais atbild no Jēkaba teltīm
un nes dāvanu Pulku Kungam!
13 Atkal un atkal jūs darāt tāpat!
Ar asarām klājat Kunga altāri,
raudat un vaimanājat!
Es vairs nevaru noskatīties uz jūsu dāvanām
vai ņemt ko ar prieku no jūsu rokām!
14 Jūs sakāt: kādēļ?! –
Par to, ka Kungs ir dabūjis liecinieku
pret tevi un tavu jaunības sievu, kuru tu piekrāpi, –
viņa bija tava draudzene un tavas derības sieva!
15 Viņš viens tā nedarīja, viņam vēl atlicis gars!
Vai tad viņš viens meklēja Dieva sēklu?!
Sargiet savu garu –
nekrāpiet jaunībā apņemto sievu!
16 “Kas viņu nīst un padzen,”
saka Kungs, Israēla Dievs,
“tas aptraipa savas drānas ar varmācību,
saka Pulku Kungs,
sargiet savu garu un nekrāpiet!”
17 Jūs nogurdināt Kungu ar saviem vārdiem,
jūs sakāt: kā tad mēs esam nogurdinājuši?! –
Ar saviem vārdiem: ikviens, kas dara ļaunu,
ir labs Kunga acīs,
tas viņam tīkams!
Vai: kur tad ir Dieva spriedums?
Pamācība priesteriem
1 Tagad jums, priesteri, šī pavēle:
2 ja jūs neklausīsiet,
ja neņemsiet vērā,
ja negodāsiet manu vārdu,
saka Pulku Kungs,
tad es jums uzsūtīšu lāstu
un jūsu svētības par lāstiem padarīšu,
pat nolādēšu,
jo jūs neko neņemat vērā!
3 Redzi, es atņemšu jums sēklu,
es sviedīšu mēslus jums sejā,
mēslus no jūsu svētkiem,
lai jūs izmēž kopā ar tiem!
4 Tad jūs zināsiet,
ka es jums esmu devis šo pavēli,
lai saglabātu savu derību ar Levī,
saka Pulku Kungs.
5 Man ar viņu bija dzīvības un miera derība,
to es viņam devu, –
bijājams! – un viņš bijās manis,
un mana vārda priekšā viņš zemojās.
6 Viņa mutē bija patiesības bauslība,
netaisnība uz viņa lūpām neatradās,
mierā un taisnībā viņš staigāja kopā ar mani,
daudzus viņš novērsa no grēka!
7 Jo priestera lūpām jāglabā atziņa,
ar savu muti tam jādzenas pēc bauslības,
jo viņš ir Pulku Kunga vēstnesis!
8 Bet jūs novērsāties no ceļa,
daudziem likāt klupt bauslībā,
sagandējāt Levī derību! –
saka Pulku Kungs.
9 Tādēļ es jūs padarīju nicināmus,
nievājamus visā tautā,
jo jums mani ceļi nerūp
un draugu būšana jums svarīgāka par bauslību!”
Jūda ir lauzis derību
10 Vai mums visiem nav viens tēvs?
Vai viens Dievs mūs visus nav radījis?
Kādēļ jūs krāpjat cits citu,
sagānīdami mūsu tēvu derību?!
11 Jūda krāpjas un dara preteklības
gan Jeruzālemē, gan Israēlā,
jo Jūda apgānījis Kunga svētnīcu, ko viņš mīlējis,
un apprecējis sveša dieva meitu!
12 Kungs iznīdēs to, kurš tā dara!
Atmodinātais atbild no Jēkaba teltīm
un nes dāvanu Pulku Kungam!
13 Atkal un atkal jūs darāt tāpat!
Ar asarām klājat Kunga altāri,
raudat un vaimanājat!
Es vairs nevaru noskatīties uz jūsu dāvanām
vai ņemt ko ar prieku no jūsu rokām!
14 Jūs sakāt: kādēļ?! –
Par to, ka Kungs ir dabūjis liecinieku
pret tevi un tavu jaunības sievu, kuru tu piekrāpi, –
viņa bija tava draudzene un tavas derības sieva!
15 Viņš viens tā nedarīja, viņam vēl atlicis gars!
Vai tad viņš viens meklēja Dieva sēklu?!
Sargiet savu garu –
nekrāpiet jaunībā apņemto sievu!
16 “Kas viņu nīst un padzen,”
saka Kungs, Israēla Dievs,
“tas aptraipa savas drānas ar varmācību,
saka Pulku Kungs,
sargiet savu garu un nekrāpiet!”
17 Jūs nogurdināt Kungu ar saviem vārdiem,
jūs sakāt: kā tad mēs esam nogurdinājuši?! –
Ar saviem vārdiem: ikviens, kas dara ļaunu,
ir labs Kunga acīs,
tas viņam tīkams!
Vai: kur tad ir Dieva spriedums?
