1 Kas bīstas Kunga, tam neatgadīsies nekas ļauns,
bet pārbaudījumā Kungs atkal un atkal to glābs.
2 Gudrs cilvēks bauslību neienīst.
Kas, bauslību pildot, liekuļo, tas ir kā laiva brāzmās.
3 Saprātīgais bauslībai uzticas,
kā uz dievišķu pravietojumu paļaujas.
4 Sagatavo sakāmo, un tevī klausīsies.
Atbildi, pamatojies mācībā!
5 Muļķis iekšienē kā ratu rumba,
kā asis griežas tā domas;
6 ņirdzīgs draugs kā pāroties iekarsis ērzelis:
lai kas sēdētu mugurā – zviedz.
Atšķirības un pretstati pasaulē
7 Kā gan diena dienu var pārspēt,
ja visu savu gaismu ik diena gadā saņem no saules?
8 Tās atšķiras ar Kunga ziņu:
viņš nosacījis kā gadalaiku, tā svētku miju,
9 citas iecēlis godā un svētdarījis,
citas iekļāvis parasto dienu skaitā.
10 Kā visi cilvēki no zemes
un arī Ādams no zemes radīts,
11 tā Kungs ar lielu gudrību tos darījis atšķirīgus
un citādi locījis katra soļus.
12 Citus viņš apveltījis ar svētību un cēlis godā,
citus svētdarījis un darījis tuvus sev;
citus nolādējis un apkaunojis,
un laupījis tiem viņu stāvokli.
13 Kā podnieka rokās māls:
no viņa patikas atkarīgas tā tālākās gaitas,
tā Radītāja rokās cilvēki:
ko kuram nospriedis, to piešķir.
14 Kā labajam iepretī ļaunais un dzīvībai pretī nāve,
tā dievbijīgajam iepretī grēcinieks.
15 Tā ielūkojies visos Visuaugstākā darbos!
Pa pāriem – viens otram iepretī.
Par sevi
16 Un arī es – kā pēdējais es esmu bijis nomodā,
kā tāds, ko ievāc jau pēc ražas novākšanas;
17 ar Kunga svētību es esmu kļuvis pirmais
un vīnspaidu pildījis kā ražas ievācējs.
18 Apsveriet: ne savā labā vien es esmu pūlējies,
bet visu to labā, kas pēc mācības lūkosies.
Neatkarības saglabāšana un mantas novēlēšana
19 Ieklausieties manī, tautas diženie,
sapulces vadoņi, ievērojiet!
20 Ne dēlam, ne sievai, ne brālim, ne draugam
nepiešķir varu pār sevi, kamēr vien esi dzīvs,
un neatdod nevienam savu īpašumu,
lai pašam nenāktos nožēlot.
21 Kamēr vēl esi dzīvs un elpo,
neiztirgo pats sevi nevienam!
22 Labāk, lai bērni prasa no tevis,
nekā tu lūkojies dēliem saujā.
23 Esi pārāks visā, ko dari,
neaptraipi savu labo slavu!
24 Dienā, kad mūžs būs galā
un beigu brīdis būs klāt, sadali mantojumu!
Par vergiem
25 Ēzelim – barība, vica un nasta,
saimes ļaudīm – maize, pamācība un darbs.
26 Nostrādini kalpu – un varēsi atpūsties,
ļauj vaļoties – pēc brīvības lūkosies.
27 Kakls lokāms ar jūga loku un grožiem,
nelietīgi saimes ļaudis – ar valgiem un mokām.
28 Dzen viņu darbā, lai neslaistās –
daudz ļauna iemāca slaistīšanās,
29 ar darbiem apkrauj, kā pienākas,
liec smagākas kāju važas, ja neklausa;
30 bet ne pret vienu neizturies nesamērīgi
un nedari neko nepārdomāti!
31 Ja tev ir kalps, izturies pret viņu kā pats pret sevi,
jo ar savām asinīm tu esi to ieguvis.
32 Ja tev ir kalps, izturies pret viņu kā pret brāli,
jo tev viņa pietrūks kā pašam sevis.
33 Ja būsi pret viņu ļauns un tas ņems un aizbēgs,
uz kura ceļa gan pēc viņa lūkosies?
1 Kas bīstas Kunga, tam neatgadīsies nekas ļauns,
bet pārbaudījumā Kungs atkal un atkal to glābs.
2 Gudrs cilvēks bauslību neienīst.
Kas, bauslību pildot, liekuļo, tas ir kā laiva brāzmās.
3 Saprātīgais bauslībai uzticas,
kā uz dievišķu pravietojumu paļaujas.
4 Sagatavo sakāmo, un tevī klausīsies.
Atbildi, pamatojies mācībā!
5 Muļķis iekšienē kā ratu rumba,
kā asis griežas tā domas;
6 ņirdzīgs draugs kā pāroties iekarsis ērzelis:
lai kas sēdētu mugurā – zviedz.
Atšķirības un pretstati pasaulē
7 Kā gan diena dienu var pārspēt,
ja visu savu gaismu ik diena gadā saņem no saules?
8 Tās atšķiras ar Kunga ziņu:
viņš nosacījis kā gadalaiku, tā svētku miju,
9 citas iecēlis godā un svētdarījis,
citas iekļāvis parasto dienu skaitā.
10 Kā visi cilvēki no zemes
un arī Ādams no zemes radīts,
11 tā Kungs ar lielu gudrību tos darījis atšķirīgus
un citādi locījis katra soļus.
12 Citus viņš apveltījis ar svētību un cēlis godā,
citus svētdarījis un darījis tuvus sev;
citus nolādējis un apkaunojis,
un laupījis tiem viņu stāvokli.
13 Kā podnieka rokās māls:
no viņa patikas atkarīgas tā tālākās gaitas,
tā Radītāja rokās cilvēki:
ko kuram nospriedis, to piešķir.
14 Kā labajam iepretī ļaunais un dzīvībai pretī nāve,
tā dievbijīgajam iepretī grēcinieks.
15 Tā ielūkojies visos Visuaugstākā darbos!
Pa pāriem – viens otram iepretī.
Par sevi
16 Un arī es – kā pēdējais es esmu bijis nomodā,
kā tāds, ko ievāc jau pēc ražas novākšanas;
17 ar Kunga svētību es esmu kļuvis pirmais
un vīnspaidu pildījis kā ražas ievācējs.
18 Apsveriet: ne savā labā vien es esmu pūlējies,
bet visu to labā, kas pēc mācības lūkosies.
Neatkarības saglabāšana un mantas novēlēšana
19 Ieklausieties manī, tautas diženie,
sapulces vadoņi, ievērojiet!
20 Ne dēlam, ne sievai, ne brālim, ne draugam
nepiešķir varu pār sevi, kamēr vien esi dzīvs,
un neatdod nevienam savu īpašumu,
lai pašam nenāktos nožēlot.
21 Kamēr vēl esi dzīvs un elpo,
neiztirgo pats sevi nevienam!
22 Labāk, lai bērni prasa no tevis,
nekā tu lūkojies dēliem saujā.
23 Esi pārāks visā, ko dari,
neaptraipi savu labo slavu!
24 Dienā, kad mūžs būs galā
un beigu brīdis būs klāt, sadali mantojumu!
Par vergiem
25 Ēzelim – barība, vica un nasta,
saimes ļaudīm – maize, pamācība un darbs.
26 Nostrādini kalpu – un varēsi atpūsties,
ļauj vaļoties – pēc brīvības lūkosies.
27 Kakls lokāms ar jūga loku un grožiem,
nelietīgi saimes ļaudis – ar valgiem un mokām.
28 Dzen viņu darbā, lai neslaistās –
daudz ļauna iemāca slaistīšanās,
29 ar darbiem apkrauj, kā pienākas,
liec smagākas kāju važas, ja neklausa;
30 bet ne pret vienu neizturies nesamērīgi
un nedari neko nepārdomāti!
31 Ja tev ir kalps, izturies pret viņu kā pats pret sevi,
jo ar savām asinīm tu esi to ieguvis.
32 Ja tev ir kalps, izturies pret viņu kā pret brāli,
jo tev viņa pietrūks kā pašam sevis.
33 Ja būsi pret viņu ļauns un tas ņems un aizbēgs,
uz kura ceļa gan pēc viņa lūkosies?
