Dievs atbild Ījabam
(1Moz 1:1–10)1 Tad Kungs no viesuļa atbildēja Ījabam, sacīdams:
2 “Kas manu padomu aptumšo
vārdiem, kuros nav zināšanas?
3 Joz nu gurnus kā vīrs –
es tev vaicāšu, tu man stāstīsi,
4 kur tu biji, kad es liku pamatus zemei –
pastāsti, ja to zini!
5 Kas mēroja to, tu taču zini!
Kas auklu vilka tai pāri?
6 Zemes pamati kur gremdēti?
Kas stūrakmeni tai pasvieda,
7 kad gavilēja rīta zvaigznes
un līksmojās visi Dieva dēli?
8 Kas stiprām durvīm aizslēdza jūru,
kad tā lauzās no zemes klēpja,
9 kad es mākoņos to ģērbu
un miglas autos vīstīju,
10 kad aizliku tai savu robežu,
aizšāvu bultu un aizcirtu durvis,
11 un teicu:
tiktāl nāc, bet tālāk ne,
te stās tavi lepnie viļņi!
12 Vai kaut reizi esi pavēlējis rītam
un ausmai licis zināt tās vietu,
13 licis ņemt zemes stūrus
un nokratīt negantos no zemes virsas?
14 Zeme kļūst kā spiedoga māls,
un tie stāv kā uz drānas!
15 Atrauta ļaundariem gaisma,
viņu paceltais elkonis satriekts!
16 Vai esi ticis līdz jūras avotiem,
vai dzelmes dibenā nonācis esi?
17 Vai vērušies tev nāves vārti,
vai tumsības vārtus redzējis esi?
18 Vai zemes plašumus izpratis esi?
Pastāsti, ja visu to zini!
19 Kur tas ceļš, kur gaisma mīt? –
un tumsa – kur tās vieta? –
20 ka tu novestu mājup tās,
zinātu takas uz viņu namu.
21 Tu zini – tu biji jau dzimis,
un dienu tev bez sava skaita!
22 Vai esi nācis sniega kambaros,
vai krusas kambarus redzējis esi?
23 Tos es glabāju naida laikam,
cīniņu un kara dienai!
24 Pa kuru ceļu nogriežas rūsa,
kā pajūk austrenis zemei pāri?
25 Kas lietus gāzmām pašķir ceļu
un ceļā sūta pērkona tūces,
26 lai līst pār zemi, kur ļaužu nav,
pār tuksnesi, kur cilvēks nemājo,
27 kalšņas un smilšņas lai atveldzē,
lai izdiedzē zāli?
28 Vai tad lietum ir tēvs?
Kas dzemdina rasas lāses?
29 No kuras klēpja ledus nāk,
kas dzemdēja debesu sarmu?
30 Kā akmens ūdeņi stingst
un dzelmes vaigs sasalst.
31 Vai vari sasiet Sietiņa važas,
vai Muļķa saites atraisīt vari,
32 vai zvaigznājus vari vadīt to stundā,
vai Lāceni un tās dēlus vadāt tu vari?
33 Vai debesu likumus tu zini?
Vai tu liec tiem valdīt virs zemes?
34 Vai vari līdz mākoņiem pacelt balsi,
lai klāj tevi ūdeņu pali?
35 Vai tu sūti zibeņus, ka tie iet
un atsaucas tev: mēs šeit! –
36 Kas padebešiem dāvā gudrību,
kas manai debesteltij dod saprašanu?
37 Kas ar gudrību saskaita mākoņus,
kas debesu krūkas izlej,
38 ka pīšļi līp kopā
un zemes pikas saķep?
39 Vai tu nomedī lauvai laupījumu
un lauvēnu dzīvību uzturi,
40 kad tie savos midzeņos gul,
biezoknī pieplok, uz upuri glūn?
41 Kas krauklim dod medījumu,
kad šā bērni uz Dievu brēc,
tekalējot bez ēsmas?
Dievs atbild Ījabam
(1Moz 1:1–10)1 Tad Kungs no viesuļa atbildēja Ījabam, sacīdams:
2 “Kas manu padomu aptumšo
vārdiem, kuros nav zināšanas?
3 Joz nu gurnus kā vīrs –
es tev vaicāšu, tu man stāstīsi,
4 kur tu biji, kad es liku pamatus zemei –
pastāsti, ja to zini!
5 Kas mēroja to, tu taču zini!
Kas auklu vilka tai pāri?
6 Zemes pamati kur gremdēti?
Kas stūrakmeni tai pasvieda,
7 kad gavilēja rīta zvaigznes
un līksmojās visi Dieva dēli?
8 Kas stiprām durvīm aizslēdza jūru,
kad tā lauzās no zemes klēpja,
9 kad es mākoņos to ģērbu
un miglas autos vīstīju,
10 kad aizliku tai savu robežu,
aizšāvu bultu un aizcirtu durvis,
11 un teicu:
tiktāl nāc, bet tālāk ne,
te stās tavi lepnie viļņi!
12 Vai kaut reizi esi pavēlējis rītam
un ausmai licis zināt tās vietu,
13 licis ņemt zemes stūrus
un nokratīt negantos no zemes virsas?
14 Zeme kļūst kā spiedoga māls,
un tie stāv kā uz drānas!
15 Atrauta ļaundariem gaisma,
viņu paceltais elkonis satriekts!
16 Vai esi ticis līdz jūras avotiem,
vai dzelmes dibenā nonācis esi?
17 Vai vērušies tev nāves vārti,
vai tumsības vārtus redzējis esi?
18 Vai zemes plašumus izpratis esi?
Pastāsti, ja visu to zini!
19 Kur tas ceļš, kur gaisma mīt? –
un tumsa – kur tās vieta? –
20 ka tu novestu mājup tās,
zinātu takas uz viņu namu.
21 Tu zini – tu biji jau dzimis,
un dienu tev bez sava skaita!
22 Vai esi nācis sniega kambaros,
vai krusas kambarus redzējis esi?
23 Tos es glabāju naida laikam,
cīniņu un kara dienai!
24 Pa kuru ceļu nogriežas rūsa,
kā pajūk austrenis zemei pāri?
25 Kas lietus gāzmām pašķir ceļu
un ceļā sūta pērkona tūces,
26 lai līst pār zemi, kur ļaužu nav,
pār tuksnesi, kur cilvēks nemājo,
27 kalšņas un smilšņas lai atveldzē,
lai izdiedzē zāli?
28 Vai tad lietum ir tēvs?
Kas dzemdina rasas lāses?
29 No kuras klēpja ledus nāk,
kas dzemdēja debesu sarmu?
30 Kā akmens ūdeņi stingst
un dzelmes vaigs sasalst.
31 Vai vari sasiet Sietiņa važas,
vai Muļķa saites atraisīt vari,
32 vai zvaigznājus vari vadīt to stundā,
vai Lāceni un tās dēlus vadāt tu vari?
33 Vai debesu likumus tu zini?
Vai tu liec tiem valdīt virs zemes?
34 Vai vari līdz mākoņiem pacelt balsi,
lai klāj tevi ūdeņu pali?
35 Vai tu sūti zibeņus, ka tie iet
un atsaucas tev: mēs šeit! –
36 Kas padebešiem dāvā gudrību,
kas manai debesteltij dod saprašanu?
37 Kas ar gudrību saskaita mākoņus,
kas debesu krūkas izlej,
38 ka pīšļi līp kopā
un zemes pikas saķep?
39 Vai tu nomedī lauvai laupījumu
un lauvēnu dzīvību uzturi,
40 kad tie savos midzeņos gul,
biezoknī pieplok, uz upuri glūn?
41 Kas krauklim dod medījumu,
kad šā bērni uz Dievu brēc,
tekalējot bez ēsmas?
