Šķirsts tiek novietots teltī
(2Sam 6:17–19)1 Dieva derības šķirstu tie ienesa un novietoja Dāvida uzceltajā teltī. Viņi upurēja Dievam sadedzināmos upurus un miera upurus. 2 Kad Dāvids beidza upurēt sadedzināmos upurus un miera upurus, viņš svētīja tautu Kunga vārdā. 3 Visiem Israēla ļaudīm – gan vīriem, gan sievām – viņš katram deva maizes gabalu, rausi un rozīņu plāceni. 4 Viņš lika levītiem kalpot Kunga šķirsta priekšā – pieminēt, pateikties un slavēt Kungu, Israēla Dievu.
5 Āsāfs bija galvenais, otrs bija Zeharja, tad Jeiēls, Šemīramots, Jehiēls, Matitja, Elīābs, Benājāhu, Obēd-Edoms. Jeiēls atbildēja par mūzikas instrumentiem, arfām un lirām, bet Āsāfs spēlēja cimboles. 6 Priesteri Benājāhu un Jahaziēls bez mitas pūta taures Dieva derības šķirsta priekšā. 7 Tā bija pirmā reize, kad Dāvids lika Āsāfam un viņa brāļiem pateikties Kungam ar dziesmām.
Dāvida pateicības dziesma
(Ps 96:1–13Ps 105:1–15Ps 106:1, Ps 47–48)8 “Pateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu!
Vēstiet tautām viņa darbus,
9 dziediet viņam, skandiniet viņam,
stāstiet par viņa brīnumiem,
10 lepojieties ar viņa svēto vārdu!
Lai priecājas sirdis tiem, kas meklē Kungu!
11 Alkstiet Kungu un viņa spēku,
viņa klātieni vienmēr meklējiet!
12 Atcerieties viņa darītos brīnumus,
viņa zīmes un spriestās tiesas,
13 jūs, viņa kalpa Israēla dzimums,
Jēkaba dēli, viņa izredzētie!
14 Viņš ir Kungs, mūsu Dievs!
Viņš tiesā visu zemi!
15 Nemūžam neaizmirstiet viņa derību,
vārdu, ko viņš devis –
uz tūkstoš audzēm –,
16 ko viņš noslēdzis ar Ābrahāmu,
ko viņš Īzakam apzvērējis,
17 ko viņš cēlis par likumu Jēkabam –
par mūžīgu derību Israēlam,
18 sacīdams: tev es došu Kanaāna zemi,
jums par mantojuma daļu!
19 Kad jūs vēl mazā skaitā
kā ceļinieku pulciņš
20 gājāt no tautas pie tautas,
no vienas valsts atkal citos ļaudīs –
21 viņš nevienam jūs neļāva apspiest,
aprāja ķēniņus jūsu dēļ:
22 neaiztieciet manus svaidītos
un maniem praviešiem nedariet ļaunu!
23 Dziedi Kungam, visa zeme!
Teic ik brīdi viņa glābšanu!
24 Stāstiet tautām par viņa godību
un visiem ļaudīm par viņa brīnuma darbiem!
25 Kungs ir liels un augsti teicams!
Bijājams vairāk par visiem dieviem!
26 Jo visu tautu dievi ir elki,
bet Kungs ir debesis darinājis!
27 Spēks un greznums viņa priekšā,
pie viņa mīt prieks un varenība!
28 Kungs lai tiesā tautas,
lai Kungam gods un vara!
29 Kunga vārds lai tiek godāts!
Nesiet labības dāvanas, pienesiet viņam!
Slavējiet Kungu svētā greznumā!
30 Drebi viņa priekšā, visa zeme!
Zeme ir nostiprināta, tā neļogās!
31 Priecājas debess un līksmo zeme,
lai teicam tautām: Kungs ir Ķēniņš!
32 Lai krāc jūra savus ūdeņus!
Lai līksmo lauki ar savu devumu!
33 Tad Kungam gavilēs koki mežā,
jo viņš nāk tiesāt zemi!
34 Pateicieties Kungam – viņš ir labs,
mūžīga viņa žēlastība!
35 Sauciet: Glābēj, Dievs, glāb mūs!
Sapulcini un sargi no svešām tautām!
Pateiksimies tavam svētajam vārdam,
slavējot tevi sveiksim!
36 Svētī, Kungs, Israēla Dievs,
no mūžības līdz mūžībai!”
Tad visa tauta sacīja: “Patiesi! Lai slava Kungam!”
Pastāvīga dievkalpošana
37 Kunga derības šķirsta priekšā viņš atstāja Āsāfu un viņa brāļus, lai tie vienmēr kalpo pie šķirsta katrs savā dienā. 38 Obēd-Edoms – Obēd-Edoms bija Jedūtūna dēls – un viņa sešdesmit astoņi brāļi, un Hosa bija vārtu sargi. 39 Priesteris Cādoks ar saviem brāļiem priesteriem bija pie Kunga telts Gibeonas augstienē, 40 lai altārī vienmēr pienestu sadedzināmos upurus Kungam rītā un vakarā, lai visu darītu, kā rakstīts Kunga bauslībā, ko viņš pavēlējis Israēlam. 41 Ar tiem bija arī Hēmāns un Jedūtūns, kā arī pārējie, kas bija šķīstījušies un kuru vārdi tika izvēlēti, lai slavētu Kungu, jo viņa žēlastība ir mūžīga! 42 Hēmāns un Jedūtūns bija kopā ar tiem – lai ar taurēm un cimbolēm skandētu Dievam dziesmas un mūziku! Jedūtūna dēli bija vārtu sargi.
43 Pēc tam visi ļaudis devās uz mājām. Dāvids pārnāca un svētīja savu namu.
Šķirsts tiek novietots teltī
(2Sam 6:17–19)1 Dieva derības šķirstu tie ienesa un novietoja Dāvida uzceltajā teltī. Viņi upurēja Dievam sadedzināmos upurus un miera upurus. 2 Kad Dāvids beidza upurēt sadedzināmos upurus un miera upurus, viņš svētīja tautu Kunga vārdā. 3 Visiem Israēla ļaudīm – gan vīriem, gan sievām – viņš katram deva maizes gabalu, rausi un rozīņu plāceni. 4 Viņš lika levītiem kalpot Kunga šķirsta priekšā – pieminēt, pateikties un slavēt Kungu, Israēla Dievu.
5 Āsāfs bija galvenais, otrs bija Zeharja, tad Jeiēls, Šemīramots, Jehiēls, Matitja, Elīābs, Benājāhu, Obēd-Edoms. Jeiēls atbildēja par mūzikas instrumentiem, arfām un lirām, bet Āsāfs spēlēja cimboles. 6 Priesteri Benājāhu un Jahaziēls bez mitas pūta taures Dieva derības šķirsta priekšā. 7 Tā bija pirmā reize, kad Dāvids lika Āsāfam un viņa brāļiem pateikties Kungam ar dziesmām.
Dāvida pateicības dziesma
(Ps 96:1–13Ps 105:1–15Ps 106:1, Ps 47–48)8 “Pateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu!
Vēstiet tautām viņa darbus,
9 dziediet viņam, skandiniet viņam,
stāstiet par viņa brīnumiem,
10 lepojieties ar viņa svēto vārdu!
Lai priecājas sirdis tiem, kas meklē Kungu!
11 Alkstiet Kungu un viņa spēku,
viņa klātieni vienmēr meklējiet!
12 Atcerieties viņa darītos brīnumus,
viņa zīmes un spriestās tiesas,
13 jūs, viņa kalpa Israēla dzimums,
Jēkaba dēli, viņa izredzētie!
14 Viņš ir Kungs, mūsu Dievs!
Viņš tiesā visu zemi!
15 Nemūžam neaizmirstiet viņa derību,
vārdu, ko viņš devis –
uz tūkstoš audzēm –,
16 ko viņš noslēdzis ar Ābrahāmu,
ko viņš Īzakam apzvērējis,
17 ko viņš cēlis par likumu Jēkabam –
par mūžīgu derību Israēlam,
18 sacīdams: tev es došu Kanaāna zemi,
jums par mantojuma daļu!
19 Kad jūs vēl mazā skaitā
kā ceļinieku pulciņš
20 gājāt no tautas pie tautas,
no vienas valsts atkal citos ļaudīs –
21 viņš nevienam jūs neļāva apspiest,
aprāja ķēniņus jūsu dēļ:
22 neaiztieciet manus svaidītos
un maniem praviešiem nedariet ļaunu!
23 Dziedi Kungam, visa zeme!
Teic ik brīdi viņa glābšanu!
24 Stāstiet tautām par viņa godību
un visiem ļaudīm par viņa brīnuma darbiem!
25 Kungs ir liels un augsti teicams!
Bijājams vairāk par visiem dieviem!
26 Jo visu tautu dievi ir elki,
bet Kungs ir debesis darinājis!
27 Spēks un greznums viņa priekšā,
pie viņa mīt prieks un varenība!
28 Kungs lai tiesā tautas,
lai Kungam gods un vara!
29 Kunga vārds lai tiek godāts!
Nesiet labības dāvanas, pienesiet viņam!
Slavējiet Kungu svētā greznumā!
30 Drebi viņa priekšā, visa zeme!
Zeme ir nostiprināta, tā neļogās!
31 Priecājas debess un līksmo zeme,
lai teicam tautām: Kungs ir Ķēniņš!
32 Lai krāc jūra savus ūdeņus!
Lai līksmo lauki ar savu devumu!
33 Tad Kungam gavilēs koki mežā,
jo viņš nāk tiesāt zemi!
34 Pateicieties Kungam – viņš ir labs,
mūžīga viņa žēlastība!
35 Sauciet: Glābēj, Dievs, glāb mūs!
Sapulcini un sargi no svešām tautām!
Pateiksimies tavam svētajam vārdam,
slavējot tevi sveiksim!
36 Svētī, Kungs, Israēla Dievs,
no mūžības līdz mūžībai!”
Tad visa tauta sacīja: “Patiesi! Lai slava Kungam!”
Pastāvīga dievkalpošana
37 Kunga derības šķirsta priekšā viņš atstāja Āsāfu un viņa brāļus, lai tie vienmēr kalpo pie šķirsta katrs savā dienā. 38 Obēd-Edoms – Obēd-Edoms bija Jedūtūna dēls – un viņa sešdesmit astoņi brāļi, un Hosa bija vārtu sargi. 39 Priesteris Cādoks ar saviem brāļiem priesteriem bija pie Kunga telts Gibeonas augstienē, 40 lai altārī vienmēr pienestu sadedzināmos upurus Kungam rītā un vakarā, lai visu darītu, kā rakstīts Kunga bauslībā, ko viņš pavēlējis Israēlam. 41 Ar tiem bija arī Hēmāns un Jedūtūns, kā arī pārējie, kas bija šķīstījušies un kuru vārdi tika izvēlēti, lai slavētu Kungu, jo viņa žēlastība ir mūžīga! 42 Hēmāns un Jedūtūns bija kopā ar tiem – lai ar taurēm un cimbolēm skandētu Dievam dziesmas un mūziku! Jedūtūna dēli bija vārtu sargi.
43 Pēc tam visi ļaudis devās uz mājām. Dāvids pārnāca un svētīja savu namu.
