1 Labāk dzīve bez bērniem, bet tikumīga –
jo nemirstīgā piemiņā ir tikums,
gan Dievam, gan cilvēkiem zināms –,
2 kā piemēram seko,
ko zudušu apraud,
kas, uzvaras balvas guvusi godīgā cīniņā,
iet vainagota svinīgu gājienu mūžībā.
3 Turpretim bērnu daudzums nelīdzēs bezdievīgo pulkam,
no ārlaulības atvasēm neviena neiesakņosies dziļi,
droša pamata nebūs nevienai;
4 pat ja zaros sakuplos uz brīdi,
ļodzīgi augušas, svārstīsies vējā,
vētra ar saknēm tās izraus,
5 dzinumus vēl jaunus aplauzīs.
Neizmantojams –
negatavs un uzturā nelietojams būs auglis,
nekam nederīgs,
6 jo liegtās skaujās ieņemtie bērni
par vecāku ļaunumu liecinās tiesas dienā.
Taisnīgo priekšlaicīgā nāve un bezdievīgo gals
7 Bet taisnīgajam būs atpūta,
pat ja viņš nelaikā mirtu,
8 jo ne jau ilga mūža dēļ vecums ir pelnījis cieņu,
ne jau gados tas mērāms:
9 tas, ko ļaudis sauc par sudrabu matos, ir prātīgums,
un nevainojama dzīve – redzi, kas ir sirmgalvja vecums.
10 Dievs iemīlēja taisnīgo, kas bija kļuvis viņam patīkams,
no grēkotāju vidus aizsauca,
11 nolaupīja, lai sirdsapziņu nesamaitā ļaunums,
lai viltīgums dvēseli nepieviļ,
12 jo nekrietnības burvība vājina labo
un kaislību virpuļos sagriežas prāts, kas nepazīst ļauna.
13 Īsā laika sprīdī pilnīgots,
garu gadu gājumu taisnīgais piepildīja,
14 jo Kungam bija patīkama viņa dvēsele,
ko tādēļ aizsauca ar steigu prom no ļaunā vidus.
Bet ļaudis redz un nesaprot
un prātā neapsver,
15 ka savus izredzētos Dievs
ar žēlastību apveltī un žēlo,
ka aprauga viņš savus svētos.
16 Taisnīgais, kas guris cīņā,
tiesu spriedīs bezdievīgajam, kas dzīvo;
strauji pilnīgotais jaunībā –
netaisnajam sirmgalvja gados.
17 Redzēs ļaudis gudrā dzīves galu,
bet neaptvers, ko viņam iecerējis Kungs,
kālab to saucis drošībā.
18 Redzēs tie – un nicinās,
bet par viņiem pašiem smiesies Kungs;
19 un tad viņi būs negodā krituši līķi ,
uz visu mūžību apsmiekls mirušo vidū,
jo mēmus viņš zemē tos trieks,
no pamatiem izkustinās,
par tuksnesi pārvērtīs.
Tie mocīsies ciešanās,
un viņu piemiņa gaisīs.
20 Par saviem grēkiem atbildēt
tie, baiļu mākti, nāks,
un vaigu vaigā apsūdzēs
tos viņu noziegumi.
1 Labāk dzīve bez bērniem, bet tikumīga –
jo nemirstīgā piemiņā ir tikums,
gan Dievam, gan cilvēkiem zināms –,
2 kā piemēram seko,
ko zudušu apraud,
kas, uzvaras balvas guvusi godīgā cīniņā,
iet vainagota svinīgu gājienu mūžībā.
3 Turpretim bērnu daudzums nelīdzēs bezdievīgo pulkam,
no ārlaulības atvasēm neviena neiesakņosies dziļi,
droša pamata nebūs nevienai;
4 pat ja zaros sakuplos uz brīdi,
ļodzīgi augušas, svārstīsies vējā,
vētra ar saknēm tās izraus,
5 dzinumus vēl jaunus aplauzīs.
Neizmantojams –
negatavs un uzturā nelietojams būs auglis,
nekam nederīgs,
6 jo liegtās skaujās ieņemtie bērni
par vecāku ļaunumu liecinās tiesas dienā.
Taisnīgo priekšlaicīgā nāve un bezdievīgo gals
7 Bet taisnīgajam būs atpūta,
pat ja viņš nelaikā mirtu,
8 jo ne jau ilga mūža dēļ vecums ir pelnījis cieņu,
ne jau gados tas mērāms:
9 tas, ko ļaudis sauc par sudrabu matos, ir prātīgums,
un nevainojama dzīve – redzi, kas ir sirmgalvja vecums.
10 Dievs iemīlēja taisnīgo, kas bija kļuvis viņam patīkams,
no grēkotāju vidus aizsauca,
11 nolaupīja, lai sirdsapziņu nesamaitā ļaunums,
lai viltīgums dvēseli nepieviļ,
12 jo nekrietnības burvība vājina labo
un kaislību virpuļos sagriežas prāts, kas nepazīst ļauna.
13 Īsā laika sprīdī pilnīgots,
garu gadu gājumu taisnīgais piepildīja,
14 jo Kungam bija patīkama viņa dvēsele,
ko tādēļ aizsauca ar steigu prom no ļaunā vidus.
Bet ļaudis redz un nesaprot
un prātā neapsver,
15 ka savus izredzētos Dievs
ar žēlastību apveltī un žēlo,
ka aprauga viņš savus svētos.
16 Taisnīgais, kas guris cīņā,
tiesu spriedīs bezdievīgajam, kas dzīvo;
strauji pilnīgotais jaunībā –
netaisnajam sirmgalvja gados.
17 Redzēs ļaudis gudrā dzīves galu,
bet neaptvers, ko viņam iecerējis Kungs,
kālab to saucis drošībā.
18 Redzēs tie – un nicinās,
bet par viņiem pašiem smiesies Kungs;
19 un tad viņi būs negodā krituši līķi ,
uz visu mūžību apsmiekls mirušo vidū,
jo mēmus viņš zemē tos trieks,
no pamatiem izkustinās,
par tuksnesi pārvērtīs.
Tie mocīsies ciešanās,
un viņu piemiņa gaisīs.
20 Par saviem grēkiem atbildēt
tie, baiļu mākti, nāks,
un vaigu vaigā apsūdzēs
tos viņu noziegumi.
