1 ikvienā ir tavs neiznīcīgais gars.
2 Tādēļ soli pa solim tu pārmāci tos, kas grēko,
un, pārkāpumus atgādinot, brīdini,
lai, atbrīvojušies no ļaunuma,
tie sāktu ticēt tev, Kungs.
Dieva saudzīgums pret kanaāniešiem
3 Tavas svētās zemes kādreizējos iemītniekus
4 tu gan ienīdi par viņu nīstamajām ieražām –
burvestībām, svētziedzīgiem ritiem –
5 un nežēlīgos bērnu slepkavas
un iekšu ēdājus cilvēku miesas mielastos,
un iesvētītos asinsbrālībās,
6 un vecākus – bezpalīdzīgo bendes –
ar mūsu tēvu rokām iznīcināt apņēmies,
7 lai, Dieva bērniem ieceļojot,
tos spētu uzņemt pienācīgā skaitā
no visām tev visvērtīgākā zeme.
8 Kā cilvēkus tu arī tādus ļaudis taupīji,
pa priekšu savam karapulkam sūtot lapsenes,
lai viņus izdeldētu pamazām:
9 ne tādēļ, ka tev nebūtu pa spēkam
ar taisnīgo rokām veikt kaujā bezdievīgos
vai iznīcināt vienā mirklī
ar drausmiem zvēriem vai ar skaudru vārdu,
10 bet gan tiesu pamazām spriežot,
devi tiem iespēju atgriezties,
kaut arī zināji, ka ļauni viņi pēc dabas,
to nekrietnība iedzimta,
nemūžam nemainīs tie savu domu gaitu,
11 jo nolādēta jau no paša sākuma ir viņu cilts.
Un, ne jau kāda bīdamies,
tu viņus atbrīvoji no soda par grēkiem –
12 jo kas gan teiks: ko esi izdarījis?
Kas tavam spriedumam pretosies?
Kas apsūdzēs, ka iznīcinātas tautas, ko esi radījis?
Kas tavā priekšā nostāsies aizstāvēt netaisnos?
13 Nav taču neviena cita Dieva, kam rūpētu viss;
kā priekšā tev būtu jāpierāda, ka neesi netaisni spriedis.
14 Ne ķēniņš, ne patvaldnieks nespēs tev pretī stāt,
aizstāvot tos, ko tu būsi sodījis.
15 Pats taisnīgs, tu Visumu taisnīgi valdi,
par savas varenības necienīgu uzskatot
jau iespēju vien kādu nepelnīti notiesāt.
16 Tavs spēks ir taisnīguma pamatā,
pār visu valdi, tādēļ visu saudzi,
17 tu savam spēkam liec izpausties,
ja tavas varenības pilnībai netic;
tu apkauno augstprātību, kas piemīt tiem,
kam zināma ir tavas varenības pilnība.
18 Pats būdams valdnieks pār savu spēku,
tu tiesā iecietīgi un ļoti saudzīgi valdi pār mums,
jo, kad vien vēlies, viss tev iespējams.
Dieva saudzīgums: taisnīgie un bezdievīgie
19 Tā rīkodamies, tu iemācīji savai tautai,
ka taisnīgajam jāmīl cilvēki,
un apveltīji savus dēlus ar cerību,
ka dāvāsi atgriešanos no grēkiem.
20 Ja savu bērnu naidniekus, nāvi pelnījušus,
ar tādu piesardzību sodīji,
gan laiku atvēlot,
gan iespēju no ļaunā atstāties,
21 ar kādu rūpību gan savus dēlus tiesāji,
ar zvērestiem un līgumiem
to tēviem labu solījis.
22 Ar mēru mūsu naidniekus šaustot,
mūs audzini, lai, paši tiesājot,
mēs tavu labestību pieminētu
un tiesāti lai žēlastību gaidītu.
23 Un tādēļ tos, kas dzīvojuši kā bez prāta, netaisnos,
tu mocīji ar viņu pašu riebeklībām,
24 jo pievilti kā runāt nespējīgi bērni,
tie maldu ceļos bija aizmaldījušies pārlieku,
no riebīgajām radībām par dieviem
uzskatot visnicināmākās.
25 Tālab kā bērnus neapdomīgus
ar izsmieklu tu viņus sodīji,
26 bet tos, kurus nepārmācīja sods, rotaļa vien,
skāra spriedums, kas bija Dieva cienīgs.
27 Ciešot sodījās viņi par radībām,
kuras bija uzskatījuši par dieviem,
ar kurām tagad tika šaustīti,
un, atverot acis, atpazina viņu –
patieso Dievu, ko liedzās atzīt,
un tādēļ nāca pār tiem galējais sods.
1 ikvienā ir tavs neiznīcīgais gars.
2 Tādēļ soli pa solim tu pārmāci tos, kas grēko,
un, pārkāpumus atgādinot, brīdini,
lai, atbrīvojušies no ļaunuma,
tie sāktu ticēt tev, Kungs.
Dieva saudzīgums pret kanaāniešiem
3 Tavas svētās zemes kādreizējos iemītniekus
4 tu gan ienīdi par viņu nīstamajām ieražām –
burvestībām, svētziedzīgiem ritiem –
5 un nežēlīgos bērnu slepkavas
un iekšu ēdājus cilvēku miesas mielastos,
un iesvētītos asinsbrālībās,
6 un vecākus – bezpalīdzīgo bendes –
ar mūsu tēvu rokām iznīcināt apņēmies,
7 lai, Dieva bērniem ieceļojot,
tos spētu uzņemt pienācīgā skaitā
no visām tev visvērtīgākā zeme.
8 Kā cilvēkus tu arī tādus ļaudis taupīji,
pa priekšu savam karapulkam sūtot lapsenes,
lai viņus izdeldētu pamazām:
9 ne tādēļ, ka tev nebūtu pa spēkam
ar taisnīgo rokām veikt kaujā bezdievīgos
vai iznīcināt vienā mirklī
ar drausmiem zvēriem vai ar skaudru vārdu,
10 bet gan tiesu pamazām spriežot,
devi tiem iespēju atgriezties,
kaut arī zināji, ka ļauni viņi pēc dabas,
to nekrietnība iedzimta,
nemūžam nemainīs tie savu domu gaitu,
11 jo nolādēta jau no paša sākuma ir viņu cilts.
Un, ne jau kāda bīdamies,
tu viņus atbrīvoji no soda par grēkiem –
12 jo kas gan teiks: ko esi izdarījis?
Kas tavam spriedumam pretosies?
Kas apsūdzēs, ka iznīcinātas tautas, ko esi radījis?
Kas tavā priekšā nostāsies aizstāvēt netaisnos?
13 Nav taču neviena cita Dieva, kam rūpētu viss;
kā priekšā tev būtu jāpierāda, ka neesi netaisni spriedis.
14 Ne ķēniņš, ne patvaldnieks nespēs tev pretī stāt,
aizstāvot tos, ko tu būsi sodījis.
15 Pats taisnīgs, tu Visumu taisnīgi valdi,
par savas varenības necienīgu uzskatot
jau iespēju vien kādu nepelnīti notiesāt.
16 Tavs spēks ir taisnīguma pamatā,
pār visu valdi, tādēļ visu saudzi,
17 tu savam spēkam liec izpausties,
ja tavas varenības pilnībai netic;
tu apkauno augstprātību, kas piemīt tiem,
kam zināma ir tavas varenības pilnība.
18 Pats būdams valdnieks pār savu spēku,
tu tiesā iecietīgi un ļoti saudzīgi valdi pār mums,
jo, kad vien vēlies, viss tev iespējams.
Dieva saudzīgums: taisnīgie un bezdievīgie
19 Tā rīkodamies, tu iemācīji savai tautai,
ka taisnīgajam jāmīl cilvēki,
un apveltīji savus dēlus ar cerību,
ka dāvāsi atgriešanos no grēkiem.
20 Ja savu bērnu naidniekus, nāvi pelnījušus,
ar tādu piesardzību sodīji,
gan laiku atvēlot,
gan iespēju no ļaunā atstāties,
21 ar kādu rūpību gan savus dēlus tiesāji,
ar zvērestiem un līgumiem
to tēviem labu solījis.
22 Ar mēru mūsu naidniekus šaustot,
mūs audzini, lai, paši tiesājot,
mēs tavu labestību pieminētu
un tiesāti lai žēlastību gaidītu.
23 Un tādēļ tos, kas dzīvojuši kā bez prāta, netaisnos,
tu mocīji ar viņu pašu riebeklībām,
24 jo pievilti kā runāt nespējīgi bērni,
tie maldu ceļos bija aizmaldījušies pārlieku,
no riebīgajām radībām par dieviem
uzskatot visnicināmākās.
25 Tālab kā bērnus neapdomīgus
ar izsmieklu tu viņus sodīji,
26 bet tos, kurus nepārmācīja sods, rotaļa vien,
skāra spriedums, kas bija Dieva cienīgs.
27 Ciešot sodījās viņi par radībām,
kuras bija uzskatījuši par dieviem,
ar kurām tagad tika šaustīti,
un, atverot acis, atpazina viņu –
patieso Dievu, ko liedzās atzīt,
un tādēļ nāca pār tiem galējais sods.
