Laulību naktī Tobijs sakauj dēmonu
1 Pabeiguši ēst un dzert, viņi gribēja doties gulēt. Viņi aizveda jaunekli un ieveda viņu kāzu istabā. 2 Tad Tobijs atcerējās Rafaēla vārdus un izņēma zivs aknas un sirdi no maisa, kur tos turēja, un ielika smaržīgo zāļu pelnos. 3 Un zivs smarža atturēja dēmonu, un tas aizbēga augšup uz Ēģiptes pusi, un Rafaēls dzinās viņam pakaļ un sasēja tur tam kājas un stingri to sasaistīja. 4 Viņi izgāja un aizslēdza kāzu istabas durvis. Un Tobijs piecēlās no zviļņa un sacīja: “Māsa, piecelies, lūgsim un izlūgsimies no mūsu Kunga, lai viņš par mums apžēlojas un mūs izglābj.” 5 Viņa piecēlās, un viņi sāka lūgt Dievu, lai tiktu glābti. Tie lūdza ar vārdiem: “Esi slavēts, mūsu tēvu Dievs, un lai slavēts tavs vārds uz visiem laikiem un audzēm, lai tevi slavē debesis un visa tava radība uz laiku laikiem. 6 Tu radīji Ādamu un radīji viņam palīgu, stiprinājumu Ievu, viņa sievu, un no viņiem abiem ir dzimis viss cilvēku dzimums, un tu esi sacījis: cilvēkam nav labi būt vienam, radīsim viņam palīgu – līdzīgu viņam. 7 Un tagad nevis maucības dēļ es sev ņemu šo savu sievu, bet nopietnībā, pavēli mūs abus apžēlot un nodzīvot mums kopā līdz vecumdienām.” 8 Un viņi kopā noteica: “Āmen, Āmen!” 9 Un viņi pavadīja nakti kopā.
Raguēls rīko laulību mielastu
10 No rīta piecēlies Raguēls pasauca pie sevis mājas kalpotājus, un viņi gāja rakt kapu, jo viņš nodomāja: “Ja nu viņš nomirst un mēs kļūstam par apsmieklu, un mūs apņirdz.” 11 Kad viņi beidza rakt kapu, Raguēls iegāja mājā, pasauca savu sievu 12 un sacīja: “Aizsūti kādu no kalponēm, lai tā iegājusi apskatās, vai viņš vēl ir dzīvs, un, ja miris, lai mēs viņu apglabājam, kamēr neviens to vēl nezina.” 13 Un viņi sūtīja kalponi – viņi paņēma lukturi un atvēra durvis, un viņa iegāja pie tiem un atrada tos abus aizmigušus guļam. 14 Izgājusi kalpone paziņoja viņiem, ka tie ir dzīvi un nekas slikts nav ar tiem noticis. 15 Un Raguēls slavēja debesu Dievu un sacīja: “Esi slavēts, Dievs, visā šķīstā un svētā slavināšanā, lai tevi slavē tavi svētie un visa tava radība, un visi tavi eņģeļi un tavi izredzētie uz visiem laiku laikiem. 16 Esi slavēts, ka esi mani iepriecinājis un ar mani nenotika, kā ļauni biju paredzējis, bet tu darīji man pēc savas lielās apžēlošanas. 17 Esi slavēts, jo tu esi apžēlojies par diviem viendzimušiem, arī turpmāk apžēlojies par viņiem, Kungs, dari, ka viņi veselīgi nodzīvo dzīvi ar līksmi un apžēlošanu.” 18 Un viņš pavēlēja mājas kalpiem vēl pirms rītausmas iestāšanās aizbērt kapu.
19 Tad Raguēls pavēlēja savai sievai cept daudz maizes, un, pie ganāmpulka nogājis, atveda divus vēršus un četrus aunus un lika tos nokaut, un viņi sāka gatavoties kāzām. 20 Un viņš pasauca Tobiju un sacīja viņam: “Četrpadsmit dienas tu nekur neiesi no šejienes, bet te paliksi un ēdīsi un dzersi pie manis, un priecēsi manas meitas dvēseli, kurai bija tik daudz jāizcieš. 21 No visa, kas man pieder, ņem pusi uzreiz un ej vesels pie sava tēva, un otra puse, kad es un mana sieva mirsim, arī būs jūsu. Esi drošs, manu zēn, es esmu tavs tēvs un Edna tava māte, un mēs būsim tavi un tavas sievas no šī laika uz mūžu. Esi drošs, mans dēls!”
Laulību naktī Tobijs sakauj dēmonu
1 Pabeiguši ēst un dzert, viņi gribēja doties gulēt. Viņi aizveda jaunekli un ieveda viņu kāzu istabā. 2 Tad Tobijs atcerējās Rafaēla vārdus un izņēma zivs aknas un sirdi no maisa, kur tos turēja, un ielika smaržīgo zāļu pelnos. 3 Un zivs smarža atturēja dēmonu, un tas aizbēga augšup uz Ēģiptes pusi, un Rafaēls dzinās viņam pakaļ un sasēja tur tam kājas un stingri to sasaistīja. 4 Viņi izgāja un aizslēdza kāzu istabas durvis. Un Tobijs piecēlās no zviļņa un sacīja: “Māsa, piecelies, lūgsim un izlūgsimies no mūsu Kunga, lai viņš par mums apžēlojas un mūs izglābj.” 5 Viņa piecēlās, un viņi sāka lūgt Dievu, lai tiktu glābti. Tie lūdza ar vārdiem: “Esi slavēts, mūsu tēvu Dievs, un lai slavēts tavs vārds uz visiem laikiem un audzēm, lai tevi slavē debesis un visa tava radība uz laiku laikiem. 6 Tu radīji Ādamu un radīji viņam palīgu, stiprinājumu Ievu, viņa sievu, un no viņiem abiem ir dzimis viss cilvēku dzimums, un tu esi sacījis: cilvēkam nav labi būt vienam, radīsim viņam palīgu – līdzīgu viņam. 7 Un tagad nevis maucības dēļ es sev ņemu šo savu sievu, bet nopietnībā, pavēli mūs abus apžēlot un nodzīvot mums kopā līdz vecumdienām.” 8 Un viņi kopā noteica: “Āmen, Āmen!” 9 Un viņi pavadīja nakti kopā.
Raguēls rīko laulību mielastu
10 No rīta piecēlies Raguēls pasauca pie sevis mājas kalpotājus, un viņi gāja rakt kapu, jo viņš nodomāja: “Ja nu viņš nomirst un mēs kļūstam par apsmieklu, un mūs apņirdz.” 11 Kad viņi beidza rakt kapu, Raguēls iegāja mājā, pasauca savu sievu 12 un sacīja: “Aizsūti kādu no kalponēm, lai tā iegājusi apskatās, vai viņš vēl ir dzīvs, un, ja miris, lai mēs viņu apglabājam, kamēr neviens to vēl nezina.” 13 Un viņi sūtīja kalponi – viņi paņēma lukturi un atvēra durvis, un viņa iegāja pie tiem un atrada tos abus aizmigušus guļam. 14 Izgājusi kalpone paziņoja viņiem, ka tie ir dzīvi un nekas slikts nav ar tiem noticis. 15 Un Raguēls slavēja debesu Dievu un sacīja: “Esi slavēts, Dievs, visā šķīstā un svētā slavināšanā, lai tevi slavē tavi svētie un visa tava radība, un visi tavi eņģeļi un tavi izredzētie uz visiem laiku laikiem. 16 Esi slavēts, ka esi mani iepriecinājis un ar mani nenotika, kā ļauni biju paredzējis, bet tu darīji man pēc savas lielās apžēlošanas. 17 Esi slavēts, jo tu esi apžēlojies par diviem viendzimušiem, arī turpmāk apžēlojies par viņiem, Kungs, dari, ka viņi veselīgi nodzīvo dzīvi ar līksmi un apžēlošanu.” 18 Un viņš pavēlēja mājas kalpiem vēl pirms rītausmas iestāšanās aizbērt kapu.
19 Tad Raguēls pavēlēja savai sievai cept daudz maizes, un, pie ganāmpulka nogājis, atveda divus vēršus un četrus aunus un lika tos nokaut, un viņi sāka gatavoties kāzām. 20 Un viņš pasauca Tobiju un sacīja viņam: “Četrpadsmit dienas tu nekur neiesi no šejienes, bet te paliksi un ēdīsi un dzersi pie manis, un priecēsi manas meitas dvēseli, kurai bija tik daudz jāizcieš. 21 No visa, kas man pieder, ņem pusi uzreiz un ej vesels pie sava tēva, un otra puse, kad es un mana sieva mirsim, arī būs jūsu. Esi drošs, manu zēn, es esmu tavs tēvs un Edna tava māte, un mēs būsim tavi un tavas sievas no šī laika uz mūžu. Esi drošs, mans dēls!”
