Rafaēls māca Tobiju izmantot ārstniecībā zivis
1 Tad dēls izgāja un eņģelis līdz ar viņu, un suns iznāca viņam līdzi un aizgāja ar viņiem, un viņi divatā gāja, līdz ceļā uznāca nakts, un viņi apmetās nakšņot pie Tigrinas upes. 2 Kad dēls nokāpa noskalot kājas Tigrinas upē, no ūdens izlēkusi liela zivs gribēja nokost zēnam kāju, un viņš iekliedzās. 3 Eņģelis sacīja zēnam: “Satver to un savaldi.” Zēns sagrāba zivi un to krastā pievārēja. 4 Eņģelis viņam sacīja: “Pāršķel zivi un izņem tai žulti, sirdi un aknas un noglabā tās pie sevis, bet iekšas izmet, dziedināšanā noderīga ir tikai žults, sirds un aknas.” 5 Zēns pāršķēla zivi un pataupīja no tās žulti, sirdi un aknas, bet zivi izcepa un apēda, un pārpalikumu iesālīja. 6 Tad abi kopā viņi devās tālāk, līdz tuvojās mēdiešu zemei. 7 Tad zēns jautāja eņģelim: “Azarja, brāli, kas tās par zālēm zivs sirdī, aknās un žultī?” 8 Viņš atbildēja: “Zivs sirds un aknas – sadedzini tos vīra vai sievas priekšā, kad tiem ir piestājies dēmons vai kāds ļaunais gars, un jebkāda ļaunā klātbūtne bēgs un atstās tos mierā līdz mūža galam. 9 Un žults – ieberzē cilvēka acis, kuras ir apsēdis apduļķojums, uzpūt acīm, un tās būs veselas.”
Rafaēls sagatavo Tobiju lūgt Sāras roku
10 Kad viņš iegāja mēdiešu zemē un tuvojās Ekbatanai, 11 Rafaēls sacīja zēnam: “Tobij, brāli.” Un viņš atbildēja: “Jā, es te.” Un Rafaēls viņam sacīja: “Šonakt mums vajag pārnakšņot Raguēla namā, šis cilvēks ir tavs radinieks, un viņam ir meita, vārdā Sāra. 12 Cita dēla vai meitas viņam nav kā tikai Sāra, un pēc radniecības tu esi viņai vistuvāk, lai viņu mantotu sev, un visu viņas tēvam piederošo tev pienākas saņemt mantojumā; meitene ir ļoti saprātīga un drosmīga, un skaista, un viņas tēvs ir krietns vīrs.” 13 Tad viņš turpināja: “Tev pieder tiesības ņemt viņu sev, un tagad klausies manī, brāli: šo pašu vakaru es runāšu ar viņas tēvu par šo meiteni, lai mēs viņu ņemtu tev par līgavu, un, kad atgriezīsimies no Ragiem, rīkosim kāzas. Un zini – Raguēls nevarēs likt šķēršļus starp jums vai citam viņu atdot, jo tad viņš pēc Mozus grāmatas tiesas būtu pelnījis nāvi, tādēļ ka zina – pēc mantojuma tiesībām tev ir priekšroka ņemt viņa meitu par sievu, nevis kādam citam vīram. Un tagad uzklausi mani, brāli, mēs runāsim par šo meiteni jau šovakar un tev viņu saderināsim, un, atgriezdamies no Ragiem, ņemsim viņu sev līdzi un aizvedīsim uz tavām mājām.” 14 Tobijs atbildēja Rafaēlam: “Azarja, brāli, esmu dzirdējis, ka viņa ir bijusi izdota jau septiņiem vīriem un viņi visi miruši tajā pašā naktī, līdzko iegājuši pie viņas līgavas kambarī. Un es dzirdēju ļaudis runājam, ka dēmons nogalina tos, kas ieiet pie viņas. 15 Bet es esmu tēvam vienīgais dēls un baidos, vai, ieiedams pie viņas, nemirstu tāpat kā iepriekšējie, jo viņu mīl dēmons, kurš nevienam ļaunu nedara kā tikai tiem, kurus mēģina ar viņu saprecināt. Un tagad es baidos, ka nemirstu un nenovedu savu tēvu un savu māti dzīvus kapā no bēdām par mani; cita dēla viņiem nav, kas varētu viņus apglabāt.” 16 Bet eņģelis viņam sacīja: “Vai tu neatceries vārdus, ko tev pavēlēja tēvs, ka tev ir jāņem sieva no savas dzimtas? Un tagad uzklausi mani, brāli, par dēmonu vairs ne vārda, tādēļ ka viņai ir jākļūst par tavu sievu, un šajā naktī viņa tiks atdota tev par sievu. 17 Kad tu ieiesi līgavas kambarī, ņem no zivs aknām un sirds un ieliec kvēpināmo zāļu pelnos, tad izplatīsies smarža, un to odīs dēmons un bēgs no turienes un vairs nerādīsies viņas tuvumā līdz dzīves beigām. 18 Un, pirms tu viņai tuvojies, abi piecelieties un lūdziet Dievu un piesauciet debesu Kungu, lai notiek žēlastība un pār jums nāk izglābšanās; nebīsties, jo viņa tev ir saderināta pirms šā laika, un tu viņu izglābsi un viņa ies ar tevi, un es paredzu, ka tev būs no viņas bērni un tie būs tev brāļu vietā. Neiebilsti vairs ne vārda.” 19 Kad Tobijs dzirdēja Rafaēla vārdus, ka Sāra ir viņa cilts māsa no viņa tēva nama dzimuma, viņš to iemīlēja un viņa sirds tai ļoti pieķērās.
Rafaēls māca Tobiju izmantot ārstniecībā zivis
1 Tad dēls izgāja un eņģelis līdz ar viņu, un suns iznāca viņam līdzi un aizgāja ar viņiem, un viņi divatā gāja, līdz ceļā uznāca nakts, un viņi apmetās nakšņot pie Tigrinas upes. 2 Kad dēls nokāpa noskalot kājas Tigrinas upē, no ūdens izlēkusi liela zivs gribēja nokost zēnam kāju, un viņš iekliedzās. 3 Eņģelis sacīja zēnam: “Satver to un savaldi.” Zēns sagrāba zivi un to krastā pievārēja. 4 Eņģelis viņam sacīja: “Pāršķel zivi un izņem tai žulti, sirdi un aknas un noglabā tās pie sevis, bet iekšas izmet, dziedināšanā noderīga ir tikai žults, sirds un aknas.” 5 Zēns pāršķēla zivi un pataupīja no tās žulti, sirdi un aknas, bet zivi izcepa un apēda, un pārpalikumu iesālīja. 6 Tad abi kopā viņi devās tālāk, līdz tuvojās mēdiešu zemei. 7 Tad zēns jautāja eņģelim: “Azarja, brāli, kas tās par zālēm zivs sirdī, aknās un žultī?” 8 Viņš atbildēja: “Zivs sirds un aknas – sadedzini tos vīra vai sievas priekšā, kad tiem ir piestājies dēmons vai kāds ļaunais gars, un jebkāda ļaunā klātbūtne bēgs un atstās tos mierā līdz mūža galam. 9 Un žults – ieberzē cilvēka acis, kuras ir apsēdis apduļķojums, uzpūt acīm, un tās būs veselas.”
Rafaēls sagatavo Tobiju lūgt Sāras roku
10 Kad viņš iegāja mēdiešu zemē un tuvojās Ekbatanai, 11 Rafaēls sacīja zēnam: “Tobij, brāli.” Un viņš atbildēja: “Jā, es te.” Un Rafaēls viņam sacīja: “Šonakt mums vajag pārnakšņot Raguēla namā, šis cilvēks ir tavs radinieks, un viņam ir meita, vārdā Sāra. 12 Cita dēla vai meitas viņam nav kā tikai Sāra, un pēc radniecības tu esi viņai vistuvāk, lai viņu mantotu sev, un visu viņas tēvam piederošo tev pienākas saņemt mantojumā; meitene ir ļoti saprātīga un drosmīga, un skaista, un viņas tēvs ir krietns vīrs.” 13 Tad viņš turpināja: “Tev pieder tiesības ņemt viņu sev, un tagad klausies manī, brāli: šo pašu vakaru es runāšu ar viņas tēvu par šo meiteni, lai mēs viņu ņemtu tev par līgavu, un, kad atgriezīsimies no Ragiem, rīkosim kāzas. Un zini – Raguēls nevarēs likt šķēršļus starp jums vai citam viņu atdot, jo tad viņš pēc Mozus grāmatas tiesas būtu pelnījis nāvi, tādēļ ka zina – pēc mantojuma tiesībām tev ir priekšroka ņemt viņa meitu par sievu, nevis kādam citam vīram. Un tagad uzklausi mani, brāli, mēs runāsim par šo meiteni jau šovakar un tev viņu saderināsim, un, atgriezdamies no Ragiem, ņemsim viņu sev līdzi un aizvedīsim uz tavām mājām.” 14 Tobijs atbildēja Rafaēlam: “Azarja, brāli, esmu dzirdējis, ka viņa ir bijusi izdota jau septiņiem vīriem un viņi visi miruši tajā pašā naktī, līdzko iegājuši pie viņas līgavas kambarī. Un es dzirdēju ļaudis runājam, ka dēmons nogalina tos, kas ieiet pie viņas. 15 Bet es esmu tēvam vienīgais dēls un baidos, vai, ieiedams pie viņas, nemirstu tāpat kā iepriekšējie, jo viņu mīl dēmons, kurš nevienam ļaunu nedara kā tikai tiem, kurus mēģina ar viņu saprecināt. Un tagad es baidos, ka nemirstu un nenovedu savu tēvu un savu māti dzīvus kapā no bēdām par mani; cita dēla viņiem nav, kas varētu viņus apglabāt.” 16 Bet eņģelis viņam sacīja: “Vai tu neatceries vārdus, ko tev pavēlēja tēvs, ka tev ir jāņem sieva no savas dzimtas? Un tagad uzklausi mani, brāli, par dēmonu vairs ne vārda, tādēļ ka viņai ir jākļūst par tavu sievu, un šajā naktī viņa tiks atdota tev par sievu. 17 Kad tu ieiesi līgavas kambarī, ņem no zivs aknām un sirds un ieliec kvēpināmo zāļu pelnos, tad izplatīsies smarža, un to odīs dēmons un bēgs no turienes un vairs nerādīsies viņas tuvumā līdz dzīves beigām. 18 Un, pirms tu viņai tuvojies, abi piecelieties un lūdziet Dievu un piesauciet debesu Kungu, lai notiek žēlastība un pār jums nāk izglābšanās; nebīsties, jo viņa tev ir saderināta pirms šā laika, un tu viņu izglābsi un viņa ies ar tevi, un es paredzu, ka tev būs no viņas bērni un tie būs tev brāļu vietā. Neiebilsti vairs ne vārda.” 19 Kad Tobijs dzirdēja Rafaēla vārdus, ka Sāra ir viņa cilts māsa no viņa tēva nama dzimuma, viņš to iemīlēja un viņa sirds tai ļoti pieķērās.
