Ievads
1 Tobita, Tobiēla dēla, Ananiēla dēla, Gabaēla dēla, Rafaēla dēla, Raguēla dēla no Asiēla pēctečiem, no Neftalima cilts, vārdu grāmata, 2 viņš asīriešu ķēniņa Salmanasara valdīšanas laikā tika aizdzīts gūstā no Tisbas, kas ir pa labi no Kudijas Neftalima zemē, Galilejas augšpusē, rietumos viņpus Ašēras no kreisās puses Fogorai.
Tobita godbijība izraisa konfliktu ar ķēniņu
3 Visas manas dzīves dienas es, Tobits, staigāju tikai patiesības un taisnības ceļus, daudzus žēlsirdības darbus esmu darījis saviem brāļiem un savai tautai, kas līdz ar mani aizgāja gūstā uz asīriešu zemi Ninivē. 4 Kad vēl biju savā zemē Israēlā un biju jauns, visa mana tēva Neftalima dzimta atkāpās no mana tēva Dāvida nama un no Jeruzālemes, no tās pilsētas, ko bija izredzējušas visas Israēla ciltis upuru pienešanai un kur tās bija iesvētījušas Dieva apmešanās templi, kas uzcelts visām audžu audzēm. 5 Visi mani cilts brāļi un mana tēva Neftalima nams bija paraduši upurēt tam teļam, ko izgatavoja Jārobāms, Israēla ķēniņš Dannā, kā arī uz visiem Galilejas kalniem, 6 un svētku dienās es vienīgais devos ceļojumā uz Jeruzālemi un, kā ir rakstīts mūžīgajā pavēlē visam Israēlam, līdzi ņemot pirmaugļus un lopu pirmdzimtos, ienākumu desmito tiesu un avju pirmcirpumu, bieži aizskrēju uz Jeruzālemi un 7 nodevu tos Ārona dēliem, priesteriem, upurēšanai un graudu un vīna, un eļļas, un granātābolu, un vīģu, un citu augļu desmito tiesu nodevu Levī dēliem, kas kalpo Jeruzālemē. Un katru gadu, izņemot sabata gadu, nogājis uz Jeruzālemi, es iemaksāju otru desmito tiesu sudrabā. 8 Un trešo daļu es devu bāreņiem un atraitnēm un sveštautiešiem, kas dzīvoja pie israēliešiem; es to aiznesu un nodevu katrā trešajā gadā, un mēs kopā ēdām – pēc Mozus bauslības priekšraksta, kas par to noteikts un kā to pavēlēja Debora, mana tēva Ananiēla māte, jo, tēvam nomirstot, es biju palicis bārenis. 9 Kad tapu vīrs, es apņēmu sievu Annu no mūsu tēvu zemes un dzemdināju no viņas dēlu un liku viņam vārdu Tobijs. 10 Pēc tam, kad sākās gūstniecība un es tiku aizvests trimdā, nonācu Ninivē, un visi mani brāļi un pārējie no manas dzimtas ēda no pagānu maizes, 11 bet es saglabāju savu dvēseli, jo neēdu no pagānu maizes. 12 Kad nu es biju savu Dievu tā pieminējis no visas sirds, 13 Augstākais man piešķīra žēlastību un labvēlību Salmanasara priekšā, un es kļuvu par viņa tirgotāju. 14 Es aizceļoju uz mēdiešu zemi un tirgojos tur viņa labā, līdz viņš nomira. Es noglabāju naudas maisu pie sava radinieka Gabaēla, Gabri dēla, mēdiešu zemē Ragī pilsētā – desmit talantus sudrabā. 15 Kad pēc Salmanasara nāves viņa vietā par ķēniņu kļuva viņa dēls Sanherībs, mēdiešu ceļi kļuva necaurejami un es vairs nevarēju nokļūt mēdiešu zemē. 16 Salmanasara dienās es veicu daudz žēlsirdības darbu saviem dzimtas brāļiem, 17 devu maizi nabagiem un apģērbu kailajiem, un, ja es atradu kādu savu tautieti mirušu un nomestu ārpus Ninives mūriem, es to apglabāju. 18 Es apglabāju arī tos, kurus Sanherībs nogalināja, kad viņš bēgšus bija ieradies no Jūdejas tiesas dienās, kurām debesu Ķēniņš lika notikt par viņa izteiktajiem zaimiem, jo viņš savās dusmās nokāva daudzus Israēla dēlus, un es nozagu viņu miesas un apglabāju, un Sanherībs tās meklēja, bet nevarēja atrast. 19 Kāds no Ninives aizgāja un paziņoja ķēniņam, ka es tos apglabāju, un es paslēpos. Kad uzzināju, ka ķēniņš zina par mani un meklē mani nokaut, es nobijos un aizbēgu. 20 Un viņš sagrāba visu, kas man piederēja; man nepalika nekā, ko ķēniņš nebūtu aizvedis uz ķēniņa pili, izņemot Annu, manu sievu, un Tobiju, manu dēlu. 21 Un nepagāja ne četrdesmit dienu, līdz viņu nokāva divi viņa dēli, kuri tad aizbēga uz Arārata kalnu, un pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Saherdons. Viņš iecēla Ahiharu, mana cilts brāļa Anaēla dēlu, par visas valsts rēķinvedi un pārvaldnieku. 22 Tad Ahihars iestājās par mani, un es varēju atgriezties Ninivē, jo Ahihars bija bijis pie asīriešu ķēniņa Sanherība galvenais dzērienu devējs un zīmoggredzena glabātājs, un pārvaldnieks, un rēķinvedis, un Saherdons viņu iecēla par savu vietvaldi; mans brālēns bija no maniem radiem.
Ievads
1 Tobita, Tobiēla dēla, Ananiēla dēla, Gabaēla dēla, Rafaēla dēla, Raguēla dēla no Asiēla pēctečiem, no Neftalima cilts, vārdu grāmata, 2 viņš asīriešu ķēniņa Salmanasara valdīšanas laikā tika aizdzīts gūstā no Tisbas, kas ir pa labi no Kudijas Neftalima zemē, Galilejas augšpusē, rietumos viņpus Ašēras no kreisās puses Fogorai.
Tobita godbijība izraisa konfliktu ar ķēniņu
3 Visas manas dzīves dienas es, Tobits, staigāju tikai patiesības un taisnības ceļus, daudzus žēlsirdības darbus esmu darījis saviem brāļiem un savai tautai, kas līdz ar mani aizgāja gūstā uz asīriešu zemi Ninivē. 4 Kad vēl biju savā zemē Israēlā un biju jauns, visa mana tēva Neftalima dzimta atkāpās no mana tēva Dāvida nama un no Jeruzālemes, no tās pilsētas, ko bija izredzējušas visas Israēla ciltis upuru pienešanai un kur tās bija iesvētījušas Dieva apmešanās templi, kas uzcelts visām audžu audzēm. 5 Visi mani cilts brāļi un mana tēva Neftalima nams bija paraduši upurēt tam teļam, ko izgatavoja Jārobāms, Israēla ķēniņš Dannā, kā arī uz visiem Galilejas kalniem, 6 un svētku dienās es vienīgais devos ceļojumā uz Jeruzālemi un, kā ir rakstīts mūžīgajā pavēlē visam Israēlam, līdzi ņemot pirmaugļus un lopu pirmdzimtos, ienākumu desmito tiesu un avju pirmcirpumu, bieži aizskrēju uz Jeruzālemi un 7 nodevu tos Ārona dēliem, priesteriem, upurēšanai un graudu un vīna, un eļļas, un granātābolu, un vīģu, un citu augļu desmito tiesu nodevu Levī dēliem, kas kalpo Jeruzālemē. Un katru gadu, izņemot sabata gadu, nogājis uz Jeruzālemi, es iemaksāju otru desmito tiesu sudrabā. 8 Un trešo daļu es devu bāreņiem un atraitnēm un sveštautiešiem, kas dzīvoja pie israēliešiem; es to aiznesu un nodevu katrā trešajā gadā, un mēs kopā ēdām – pēc Mozus bauslības priekšraksta, kas par to noteikts un kā to pavēlēja Debora, mana tēva Ananiēla māte, jo, tēvam nomirstot, es biju palicis bārenis. 9 Kad tapu vīrs, es apņēmu sievu Annu no mūsu tēvu zemes un dzemdināju no viņas dēlu un liku viņam vārdu Tobijs. 10 Pēc tam, kad sākās gūstniecība un es tiku aizvests trimdā, nonācu Ninivē, un visi mani brāļi un pārējie no manas dzimtas ēda no pagānu maizes, 11 bet es saglabāju savu dvēseli, jo neēdu no pagānu maizes. 12 Kad nu es biju savu Dievu tā pieminējis no visas sirds, 13 Augstākais man piešķīra žēlastību un labvēlību Salmanasara priekšā, un es kļuvu par viņa tirgotāju. 14 Es aizceļoju uz mēdiešu zemi un tirgojos tur viņa labā, līdz viņš nomira. Es noglabāju naudas maisu pie sava radinieka Gabaēla, Gabri dēla, mēdiešu zemē Ragī pilsētā – desmit talantus sudrabā. 15 Kad pēc Salmanasara nāves viņa vietā par ķēniņu kļuva viņa dēls Sanherībs, mēdiešu ceļi kļuva necaurejami un es vairs nevarēju nokļūt mēdiešu zemē. 16 Salmanasara dienās es veicu daudz žēlsirdības darbu saviem dzimtas brāļiem, 17 devu maizi nabagiem un apģērbu kailajiem, un, ja es atradu kādu savu tautieti mirušu un nomestu ārpus Ninives mūriem, es to apglabāju. 18 Es apglabāju arī tos, kurus Sanherībs nogalināja, kad viņš bēgšus bija ieradies no Jūdejas tiesas dienās, kurām debesu Ķēniņš lika notikt par viņa izteiktajiem zaimiem, jo viņš savās dusmās nokāva daudzus Israēla dēlus, un es nozagu viņu miesas un apglabāju, un Sanherībs tās meklēja, bet nevarēja atrast. 19 Kāds no Ninives aizgāja un paziņoja ķēniņam, ka es tos apglabāju, un es paslēpos. Kad uzzināju, ka ķēniņš zina par mani un meklē mani nokaut, es nobijos un aizbēgu. 20 Un viņš sagrāba visu, kas man piederēja; man nepalika nekā, ko ķēniņš nebūtu aizvedis uz ķēniņa pili, izņemot Annu, manu sievu, un Tobiju, manu dēlu. 21 Un nepagāja ne četrdesmit dienu, līdz viņu nokāva divi viņa dēli, kuri tad aizbēga uz Arārata kalnu, un pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Saherdons. Viņš iecēla Ahiharu, mana cilts brāļa Anaēla dēlu, par visas valsts rēķinvedi un pārvaldnieku. 22 Tad Ahihars iestājās par mani, un es varēju atgriezties Ninivē, jo Ahihars bija bijis pie asīriešu ķēniņa Sanherība galvenais dzērienu devējs un zīmoggredzena glabātājs, un pārvaldnieks, un rēķinvedis, un Saherdons viņu iecēla par savu vietvaldi; mans brālēns bija no maniem radiem.
