Koris
1 “Atgriezies, atgriezies, Šulamīte,
atgriezies, atgriezies,
lai tevi aplūkojam.”
Līgavainis
“Kas jums ko redzēt no Šulamītes,
kad tā dejo starp diviem pulkiem?
2 Cik skaistas tavas pēdas sandalēs,
tu, augstmaņa meita.
Tavu gurnu apaļums
ir kā rotkaļa darināts.
3 Tava naba –
apaļš trauks, kurā neizsīkst vīns.
Tavs vēders –
lilijām apsprausta kviešu stirpa.
4 Abas tavas krūtis
kā divi stirnēni,
kā gazeļu dvīņi.
5 Tavs kakls kā ziloņkaula tornis,
tavas acis – Hešbonas dīķi
pie Bat-Rabīmas vārtiem,
tavs deguns kā Lebanona tornis,
kas raugās uz Damasku.
6 Tava galva pār tevi kā Karmels,
tavas matu cirtas kā purpurs –
ķēniņš sagūstīts tajās.
7 Cik skaista un cik tīkama,
tu, baudpilnā mīlestība!
8 Tavs augums ir palmai līdzīgs
un tavas krūtis kā ķekari.
9 Es saku – kāpšu palmā,
ķeršos pie zariem!
Un lai tavas krūtis kā vīna ķekari
un tavu nāšu elpa kā āboli.
10 Tavas aukslējas
kā labs vīns!
Tas glāsta mana mīļotā muti,
plūst man pār lūpām un zobiem.”
Līgava
11 “Es – mīļajam manam,
un viņš mani kāro.
12 Nāc, mans mīļais,
izejam laukos,
nakšņojam ciemos!
13 Ceļamies agri
un ejam vīnadārzos
lūkot, vai vīnstīga rieš,
vai pumpuri atvērušies,
vai plaukst granātkoki, –
tur es glāstīšu tevi.
14 Mandragora dod smaržu,
un ap mūsu durvīm
ir visādi saldi augļi –
svaigus un sažāvētus,
mīļais mans,
es tev esmu tos saglabājusi.
Koris
1 “Atgriezies, atgriezies, Šulamīte,
atgriezies, atgriezies,
lai tevi aplūkojam.”
Līgavainis
“Kas jums ko redzēt no Šulamītes,
kad tā dejo starp diviem pulkiem?
2 Cik skaistas tavas pēdas sandalēs,
tu, augstmaņa meita.
Tavu gurnu apaļums
ir kā rotkaļa darināts.
3 Tava naba –
apaļš trauks, kurā neizsīkst vīns.
Tavs vēders –
lilijām apsprausta kviešu stirpa.
4 Abas tavas krūtis
kā divi stirnēni,
kā gazeļu dvīņi.
5 Tavs kakls kā ziloņkaula tornis,
tavas acis – Hešbonas dīķi
pie Bat-Rabīmas vārtiem,
tavs deguns kā Lebanona tornis,
kas raugās uz Damasku.
6 Tava galva pār tevi kā Karmels,
tavas matu cirtas kā purpurs –
ķēniņš sagūstīts tajās.
7 Cik skaista un cik tīkama,
tu, baudpilnā mīlestība!
8 Tavs augums ir palmai līdzīgs
un tavas krūtis kā ķekari.
9 Es saku – kāpšu palmā,
ķeršos pie zariem!
Un lai tavas krūtis kā vīna ķekari
un tavu nāšu elpa kā āboli.
10 Tavas aukslējas
kā labs vīns!
Tas glāsta mana mīļotā muti,
plūst man pār lūpām un zobiem.”
Līgava
11 “Es – mīļajam manam,
un viņš mani kāro.
12 Nāc, mans mīļais,
izejam laukos,
nakšņojam ciemos!
13 Ceļamies agri
un ejam vīnadārzos
lūkot, vai vīnstīga rieš,
vai pumpuri atvērušies,
vai plaukst granātkoki, –
tur es glāstīšu tevi.
14 Mandragora dod smaržu,
un ap mūsu durvīm
ir visādi saldi augļi –
svaigus un sažāvētus,
mīļais mans,
es tev esmu tos saglabājusi.
