1 Pie bagātības netiks strādnieks iedzērājs.
Kas niecina nedaudzo, ies pamazām postā.
2 Vīns un sievietes pavedina saprātīgos.
Kas ir izlaidīgāks, pinas ar ielasmeitām.
3 Trūdiem un tārpiem tāds kritīs par mantojumu,
un projām tiks aizrauta dvēsele izlaidīgā.
Izvairīšanās no tenkošanas
4 Vieglprātīgs, kas ātri uzticas:
pret sevi pašu grēcinieks noziedzas.
5 Ko iepriecina ļaunais, tas tiks notiesāts.
Kas baudām pretojas, vainago savu dzīvi;
6 kas mēli savalda, sakāvi nepiedzīvos.
Kas neieredz tenkas, no nelaimes izvairīsies.
7 Neatstāsti dzirdēto nekad,
un tev nenāksies piedzīvot ļaunu;
8 ne draugam, ne naidniekam nestāsti to!
Neizpaud, ja vien tev nav jāgrēko!
9 Var izdzirdēt, un sāks uzmanīties no tevis,
un pienāks mirklis – ienīdīs.
10 Lai, mirstot tev, mirst dzirdētais!
Saņemies! Tas nepārraus tevi pušu!
11 Muļķis mokās dzirdētā dēļ ciešanās
kā bērna dēļ dzemdētāja;
12 kā šautra ciskā, iestrēgusi miesā,
tā dzirdētais muļķim iekšā.
Neuzticēšanās ļaužu valodām
13 Prasi draugam, vai maz tā darījis,
un, ja ir darījis, lai vairs nedara!
14 Prasi tuvākajam, vai maz tā teicis,
un, ja ir teicis, lai neatkārto!
15 Prasi draugam – nereti mēdz apmelot,
netici visam, ko esi dzirdējis!
16 Dažam gadās paslīdēt, pašam negribot, –
un kurš gan nav grēkojis mēļojot?
17 Prasi tuvākajam, pirms piedraudēt tam!
Ļauj īstenoties šādi Kunga bauslībai!
18 Bijība pret Kungu – pieņēmumiem pamatā.
Gudrība no viņa mīlestību saglabā.
19 Kunga baušļu pazīšanā – dzīves māka.
Kas dara to, kas Kungam patīkams,
tas plūc no nemirstības koka.
Atšķirība starp gudrību un viltu
20 It visa gudrība – bijībā pret Kungu,
it visa saistīta ar bauslības izpildi
un Visuvaldītāja varas atzīšanu.
21 Vergs, kas saka saimniekam:
“Es nedarīšu to, kas tev ir patīkams,” –
sanikno maizes devēju, pat ja izdarītu pēc tam.
22 Ļaunuma izzināšanā gudrības nav,
grēcinieku nodomos nav sapratnes,
23 ir viltība, un tā ir riebīga,
ir nelga, kuram trūkst gudrības.
24 Labāk tāds, kam izpratnes mazāk, bet kas ir bijīgs,
nekā tāds, kam sapratnes papilnam – un pārkāpj bauslību.
25 Ir izsmalcināta viltība, un tā ir netaisna.
Ir labvēlīguma locītājs – lai panāktu vēlamo spriedumu,
turpretī gudrais spriež taisnīgu spriedumu.
26 Ir nelietis, sērīgi salīcis,
bet iekšpusē viltus pilns,
27 aizslēpis seju, izliekas nedzirdam,
bet, palicis nepazīts, tev aizsteigsies priekšā
28 un, pat ja spēka trūkums tam neļautu grēkot,
rīkosies nelietīgi, tiklīdz būs iespējams.
29 Vīru pazīst pēc skata,
domājošu cilvēku – saskatoties.
30 Ģērbšanās veids, mute, smejoties vaļā,
un gaita stāsta par cilvēku.
1 Pie bagātības netiks strādnieks iedzērājs.
Kas niecina nedaudzo, ies pamazām postā.
2 Vīns un sievietes pavedina saprātīgos.
Kas ir izlaidīgāks, pinas ar ielasmeitām.
3 Trūdiem un tārpiem tāds kritīs par mantojumu,
un projām tiks aizrauta dvēsele izlaidīgā.
Izvairīšanās no tenkošanas
4 Vieglprātīgs, kas ātri uzticas:
pret sevi pašu grēcinieks noziedzas.
5 Ko iepriecina ļaunais, tas tiks notiesāts.
Kas baudām pretojas, vainago savu dzīvi;
6 kas mēli savalda, sakāvi nepiedzīvos.
Kas neieredz tenkas, no nelaimes izvairīsies.
7 Neatstāsti dzirdēto nekad,
un tev nenāksies piedzīvot ļaunu;
8 ne draugam, ne naidniekam nestāsti to!
Neizpaud, ja vien tev nav jāgrēko!
9 Var izdzirdēt, un sāks uzmanīties no tevis,
un pienāks mirklis – ienīdīs.
10 Lai, mirstot tev, mirst dzirdētais!
Saņemies! Tas nepārraus tevi pušu!
11 Muļķis mokās dzirdētā dēļ ciešanās
kā bērna dēļ dzemdētāja;
12 kā šautra ciskā, iestrēgusi miesā,
tā dzirdētais muļķim iekšā.
Neuzticēšanās ļaužu valodām
13 Prasi draugam, vai maz tā darījis,
un, ja ir darījis, lai vairs nedara!
14 Prasi tuvākajam, vai maz tā teicis,
un, ja ir teicis, lai neatkārto!
15 Prasi draugam – nereti mēdz apmelot,
netici visam, ko esi dzirdējis!
16 Dažam gadās paslīdēt, pašam negribot, –
un kurš gan nav grēkojis mēļojot?
17 Prasi tuvākajam, pirms piedraudēt tam!
Ļauj īstenoties šādi Kunga bauslībai!
18 Bijība pret Kungu – pieņēmumiem pamatā.
Gudrība no viņa mīlestību saglabā.
19 Kunga baušļu pazīšanā – dzīves māka.
Kas dara to, kas Kungam patīkams,
tas plūc no nemirstības koka.
Atšķirība starp gudrību un viltu
20 It visa gudrība – bijībā pret Kungu,
it visa saistīta ar bauslības izpildi
un Visuvaldītāja varas atzīšanu.
21 Vergs, kas saka saimniekam:
“Es nedarīšu to, kas tev ir patīkams,” –
sanikno maizes devēju, pat ja izdarītu pēc tam.
22 Ļaunuma izzināšanā gudrības nav,
grēcinieku nodomos nav sapratnes,
23 ir viltība, un tā ir riebīga,
ir nelga, kuram trūkst gudrības.
24 Labāk tāds, kam izpratnes mazāk, bet kas ir bijīgs,
nekā tāds, kam sapratnes papilnam – un pārkāpj bauslību.
25 Ir izsmalcināta viltība, un tā ir netaisna.
Ir labvēlīguma locītājs – lai panāktu vēlamo spriedumu,
turpretī gudrais spriež taisnīgu spriedumu.
26 Ir nelietis, sērīgi salīcis,
bet iekšpusē viltus pilns,
27 aizslēpis seju, izliekas nedzirdam,
bet, palicis nepazīts, tev aizsteigsies priekšā
28 un, pat ja spēka trūkums tam neļautu grēkot,
rīkosies nelietīgi, tiklīdz būs iespējams.
29 Vīru pazīst pēc skata,
domājošu cilvēku – saskatoties.
30 Ģērbšanās veids, mute, smejoties vaļā,
un gaita stāsta par cilvēku.
