Atbildība par pēcnācējiem
1 Nealksti pulkiem bērnu, tādu, kas neder nekam,
par bezdievīgiem dēliem nelīksmojies;
2 kaut būtu daudzi, nelīksmojies par tiem,
ja pret Kungu tiem bijības nav.
3 Nelolo paļāvību, ka viņi dzīvos,
neraugies, ka viņu ir daudz:
pirms laika nāksies tev nopūsties sērās,
un, negaidot uzzināsi, ka tiem pienācis gals, –
un tādēļ viens ir labāk nekā tūkstotis,
bez bērniem mirt ir labāk nekā bezdievīgos iedzīvoties:
4 viens pats, kas ir saprātīgs, –
un pilsēta piepildīsies,
bet bauslības neievērotāju cilts iztukšosies.
Dieva tiesas piemēri
5 Daudz ko tādu ir skatījušas manas acis,
ausis vēl iespaidīgāku dzirdējušas.
6 Uzliesmoja uguns grēcinieku pulkā,
iedegās dusmas nepakļāvīgā tautā.
7 Viņš bija nepielūdzams pret senajiem milzeņiem,
tie bija sacēlušies savā spēkā;
8 viņš netaupīja tos, kuru vidū bija apmeties Lats,
tie viņam riebās savā augstprātībā.
9 Viņš neapžēlojās par tautu, nolemtu bojāejai,
tā ir aizslaucīta savos grēkos.
Tā, neklausoties svēto pulku aizbildņos,
viņš rīkojās ar tautām, kas bija nepadevīgu sirdi,
10 un tāpat ar seši simti tūkstoš kājniekiem,
kas bija sapulcējušies nepadevīgu sirdi, –
šaustot un žēlojot, satriecot un dziedinot,
ar žēlsirdību un bardzību ir rīkojies Kungs.
11 Ja tik viens vienīgs nepadevīgu skaustu
būtu palicis nesodīts, tas būtu brīnums,
jo viņš ir tas, kas apžēlo un dusmojas,
gan piedodot dižens, gan dusmojoties.
12 Kā viņa apžēlošanās liela, tā apsūdzība.
Pēc darbiem viņš cilvēku tiesā.
13 Ar nolaupīto neizbēgs grēcinieks,
un savā pacietībā dievbijīgais nepaliks tukšā.
14 Ikkatrai žēlsirdībai Kungs sagatavo augsni.
Ikviens saņems pēc saviem darbiem.
15 Faraonam Kungs sirdi darīja cietu, un tas viņu nepazina,
turpretī pasaule – tā iepazina Kunga paveikto.
16 Viņa žēlastība ir atklājusies visam radītajam.
Gan gaisma, gan tumsa ir iedalīta Ādamam.
Atbildības neizbēgamība
17 Nesaki: “Es paslēpšos no Kunga.
Kas gan par mani atcerēsies augstumos?
Tik daudzu ļaužu vidū mani nepamanīs.
Kas pasaules neizmērojamībā esmu es?”
18 Redzi, viņam apraugot un apmeklējot,
salīgosies debesis un debesu debesis,
bezdibenis un zeme,
viss Visums, kas pēc viņa gribas tapis un top,
19 un kalni un zemes pamati,
viņam uzlūkojot, trīsēdami drebēs.
20 “Bet neviens jau par to nedomā!
Un kuram gan rūp viņa takas?”
21 Arī vēja brāzma cilvēkam nav redzama.
Apslēptībā paliek lielākā daļa Kunga darbu.
22 “Kas ziņos par taisnīgi darīto?
Kas gaidīs to?
Jo derība taču ir tālu,
bet visu pārbaudīs beigās.”
23 Tā domā tāds, kam trūkst sapratnes.
Kā nejēga, tā maldos aizklīdušais domā muļķības.
Cilvēks Dieva radīšanas plānā
24 Uzklausi mani, dēls, un mācies izpratni!
Veltī vērību maniem vārdiem savā sirdī!
25 Pēc kārtas izklāstīšu mācību,
ar izpratni iepazīstināšu sīki jo sīki.
26 Kopš iesākuma Kungam ir bijuši padomā viņa darbi; tos īstenojot, ikkatram viņš noteicis gaitu,
27 uz mūžiem sakārtojis savus darbus,
uz darbu darbiem katra aizsākumu.
Ne tiem slāpst, ne tie gurst,
ne tie rimstas īstenoties,
28 ne cits citu tie traucē
un nemūžam neatteiksies
izpildīt, kas viņa pieteikts.
29 Pēc tam Kungs uzlūkoja zemi,
ar saviem labumiem piepildīja,
30 ar dzīvām būtnēm pārklāja zemes vaigu,
un tām ir jāatgriežas atpakaļ – zemē.
Atbildība par pēcnācējiem
1 Nealksti pulkiem bērnu, tādu, kas neder nekam,
par bezdievīgiem dēliem nelīksmojies;
2 kaut būtu daudzi, nelīksmojies par tiem,
ja pret Kungu tiem bijības nav.
3 Nelolo paļāvību, ka viņi dzīvos,
neraugies, ka viņu ir daudz:
pirms laika nāksies tev nopūsties sērās,
un, negaidot uzzināsi, ka tiem pienācis gals, –
un tādēļ viens ir labāk nekā tūkstotis,
bez bērniem mirt ir labāk nekā bezdievīgos iedzīvoties:
4 viens pats, kas ir saprātīgs, –
un pilsēta piepildīsies,
bet bauslības neievērotāju cilts iztukšosies.
Dieva tiesas piemēri
5 Daudz ko tādu ir skatījušas manas acis,
ausis vēl iespaidīgāku dzirdējušas.
6 Uzliesmoja uguns grēcinieku pulkā,
iedegās dusmas nepakļāvīgā tautā.
7 Viņš bija nepielūdzams pret senajiem milzeņiem,
tie bija sacēlušies savā spēkā;
8 viņš netaupīja tos, kuru vidū bija apmeties Lats,
tie viņam riebās savā augstprātībā.
9 Viņš neapžēlojās par tautu, nolemtu bojāejai,
tā ir aizslaucīta savos grēkos.
Tā, neklausoties svēto pulku aizbildņos,
viņš rīkojās ar tautām, kas bija nepadevīgu sirdi,
10 un tāpat ar seši simti tūkstoš kājniekiem,
kas bija sapulcējušies nepadevīgu sirdi, –
šaustot un žēlojot, satriecot un dziedinot,
ar žēlsirdību un bardzību ir rīkojies Kungs.
11 Ja tik viens vienīgs nepadevīgu skaustu
būtu palicis nesodīts, tas būtu brīnums,
jo viņš ir tas, kas apžēlo un dusmojas,
gan piedodot dižens, gan dusmojoties.
12 Kā viņa apžēlošanās liela, tā apsūdzība.
Pēc darbiem viņš cilvēku tiesā.
13 Ar nolaupīto neizbēgs grēcinieks,
un savā pacietībā dievbijīgais nepaliks tukšā.
14 Ikkatrai žēlsirdībai Kungs sagatavo augsni.
Ikviens saņems pēc saviem darbiem.
15 Faraonam Kungs sirdi darīja cietu, un tas viņu nepazina,
turpretī pasaule – tā iepazina Kunga paveikto.
16 Viņa žēlastība ir atklājusies visam radītajam.
Gan gaisma, gan tumsa ir iedalīta Ādamam.
Atbildības neizbēgamība
17 Nesaki: “Es paslēpšos no Kunga.
Kas gan par mani atcerēsies augstumos?
Tik daudzu ļaužu vidū mani nepamanīs.
Kas pasaules neizmērojamībā esmu es?”
18 Redzi, viņam apraugot un apmeklējot,
salīgosies debesis un debesu debesis,
bezdibenis un zeme,
viss Visums, kas pēc viņa gribas tapis un top,
19 un kalni un zemes pamati,
viņam uzlūkojot, trīsēdami drebēs.
20 “Bet neviens jau par to nedomā!
Un kuram gan rūp viņa takas?”
21 Arī vēja brāzma cilvēkam nav redzama.
Apslēptībā paliek lielākā daļa Kunga darbu.
22 “Kas ziņos par taisnīgi darīto?
Kas gaidīs to?
Jo derība taču ir tālu,
bet visu pārbaudīs beigās.”
23 Tā domā tāds, kam trūkst sapratnes.
Kā nejēga, tā maldos aizklīdušais domā muļķības.
Cilvēks Dieva radīšanas plānā
24 Uzklausi mani, dēls, un mācies izpratni!
Veltī vērību maniem vārdiem savā sirdī!
25 Pēc kārtas izklāstīšu mācību,
ar izpratni iepazīstināšu sīki jo sīki.
26 Kopš iesākuma Kungam ir bijuši padomā viņa darbi; tos īstenojot, ikkatram viņš noteicis gaitu,
27 uz mūžiem sakārtojis savus darbus,
uz darbu darbiem katra aizsākumu.
Ne tiem slāpst, ne tie gurst,
ne tie rimstas īstenoties,
28 ne cits citu tie traucē
un nemūžam neatteiksies
izpildīt, kas viņa pieteikts.
29 Pēc tam Kungs uzlūkoja zemi,
ar saviem labumiem piepildīja,
30 ar dzīvām būtnēm pārklāja zemes vaigu,
un tām ir jāatgriežas atpakaļ – zemē.
