1 Pateicoties gudrībai, paceltu galvu iet nabags;
pateicoties gudrībai, sēž diženo vidū.
2 Necildini cilvēku skaistuma dēļ,
neuzskati par riebīgu izskata dēļ!
3 Maza ir bitīte spārnoto pulkā,
no saldumiem pirmais tās ienesums.
4 Ar tērpa drēbēm nelepojies,
ar slavas mirkli nedižojies;
brīnumaini ir Kunga darbi –
apslēpti cilvēku acīm.
5 Neviens vien patvaldnieks ir zemē sēdies,
turpretī vainagots – ko nedomāja neviens;
6 daudz vareno ir krituši lielā negodā,
un svešās rokās nodoti godātie.
Apdomība vārdos un dievbijība darbos
7 Nevaino, pirms neesi iedziļinājies,
vispirms apsver, tad izsaki pārmetumus!
8 Neatbildi, pirms neesi uzklausījis!
Otram runājot, nespraucies vārda vidū!
9 Neiejaucies jautājumos,
kas uz tevi neattiecas,
grēcinieku strīdos
nesēdi līdzās!
10 Pārāk daudz darbu neuzņemies, dēls, –
tos vairodams, tu būsi vainojams,
tos nepaveiksi neatlaizdamies
un neizbēgsi aizbēgdams.
11 Var smagi strādāt un pūlēties, un steigties,
bet aizvien vairāk ir nepaveiktā.
12 Ir, kas ir stumjams un bīdāms,
bezpalīdzīgs, nevarīgs, bez mēra nabadzīgs,
bet ar labestību Kungs uzlūko to,
no pazemotības atbrīvo
13 un palīdz iet paceltu galvu
par lielu brīnumu daudziem.
14 Labais un ļaunais, dzīvība un nāve,
nabadzība un bagātība ir Kunga rokās.
15 Kunga rokās ir gudrība un izpratne, un bauslības zināšana,
mīlestība un gaitas labajos darbos.
16 Līdz ar grēciniekiem cēlušies maldi un tumsa.
Kas lepojas ar ļauno, noveco ļaunajam līdzi.
17 Dievbijīgajam Kunga dāvātā netrūks
un viņa labvēlība ies mūždien līdzi,
18 bet tam, kas kļuvis bagāts ar uzmanīšanos un sīkstulību,
redzi, kāds atalgojums ir iedalīts.
19 Viņš saka gan: “Nu varu atpūsties
un tagad baudīšu labumus,” –
bet nezina, kad pienāks mirklis
tos atstāt citiem un mirt!
20 Esi pastāvīgs savā derībā un tanī dzīvo,
un strādādams kļūsi vecs.
21 Neapbrīno grēcinieka darbus,
bet tici Kungam un neatlaidies savos pūliņos,
jo Kungam nav grūti
darīt rokpelni stāvus bagātu.
22 Dievbijīgo atalgo Kunga svētība,
tai pateicoties, drīz atplaukst svētība.
23 Nesaki: “Ko gan man vajag?”
un: “Kādi tad labumi mani gaida?”
24 Nesaki: “Es esmu nodrošināts,”
un: “Kas tad slikts ar mani varētu gadīties?”
25 Kad ir labi, aizmirstas sliktais;
kad ir slikti, labo vairs neatminas:
26 nāves stundā Kungam nenākas grūti
atlīdzināt pēc cilvēka gaitām.
27 Brīža smagumā aizmirstībā grimst lieglaime,
dzīves beigās atklājas cilvēka darbi.
28 Nesauc par svētlaimīgu nevienu, pirms tas nav miris:
kādi ir bērni , tāds bijis vīrs.
Apdomība, aicinot ciemos un apdāvinot
29 Neaicini mājās kuru katru,
jo viltīgajam netrūkst slēpņu, lai uzglūnētu.
30 Kā vilinātāja irbe mednieka murdā – augstprātīgajam sirds,
kā novērotājs viņš lūkojas kritienā :
31 no slēpņa glūn, labo sacīdams ļaunu,
un pulgo izcilos.
32 No uguns dzirksteles uzliesmo sārts,
pēc asinīm no slēpņa glūn grēcinieks.
33 Uzmanies no ļaundara – viņš ļaunu kaļ,
jo citādi viņš tevi nomelnos uz visiem laikiem.
34 Tik pieņem savās mājās svešo! Viņš nemieru viesīs
un tevi darīs svešu savējo vidū.
1 Pateicoties gudrībai, paceltu galvu iet nabags;
pateicoties gudrībai, sēž diženo vidū.
2 Necildini cilvēku skaistuma dēļ,
neuzskati par riebīgu izskata dēļ!
3 Maza ir bitīte spārnoto pulkā,
no saldumiem pirmais tās ienesums.
4 Ar tērpa drēbēm nelepojies,
ar slavas mirkli nedižojies;
brīnumaini ir Kunga darbi –
apslēpti cilvēku acīm.
5 Neviens vien patvaldnieks ir zemē sēdies,
turpretī vainagots – ko nedomāja neviens;
6 daudz vareno ir krituši lielā negodā,
un svešās rokās nodoti godātie.
Apdomība vārdos un dievbijība darbos
7 Nevaino, pirms neesi iedziļinājies,
vispirms apsver, tad izsaki pārmetumus!
8 Neatbildi, pirms neesi uzklausījis!
Otram runājot, nespraucies vārda vidū!
9 Neiejaucies jautājumos,
kas uz tevi neattiecas,
grēcinieku strīdos
nesēdi līdzās!
10 Pārāk daudz darbu neuzņemies, dēls, –
tos vairodams, tu būsi vainojams,
tos nepaveiksi neatlaizdamies
un neizbēgsi aizbēgdams.
11 Var smagi strādāt un pūlēties, un steigties,
bet aizvien vairāk ir nepaveiktā.
12 Ir, kas ir stumjams un bīdāms,
bezpalīdzīgs, nevarīgs, bez mēra nabadzīgs,
bet ar labestību Kungs uzlūko to,
no pazemotības atbrīvo
13 un palīdz iet paceltu galvu
par lielu brīnumu daudziem.
14 Labais un ļaunais, dzīvība un nāve,
nabadzība un bagātība ir Kunga rokās.
15 Kunga rokās ir gudrība un izpratne, un bauslības zināšana,
mīlestība un gaitas labajos darbos.
16 Līdz ar grēciniekiem cēlušies maldi un tumsa.
Kas lepojas ar ļauno, noveco ļaunajam līdzi.
17 Dievbijīgajam Kunga dāvātā netrūks
un viņa labvēlība ies mūždien līdzi,
18 bet tam, kas kļuvis bagāts ar uzmanīšanos un sīkstulību,
redzi, kāds atalgojums ir iedalīts.
19 Viņš saka gan: “Nu varu atpūsties
un tagad baudīšu labumus,” –
bet nezina, kad pienāks mirklis
tos atstāt citiem un mirt!
20 Esi pastāvīgs savā derībā un tanī dzīvo,
un strādādams kļūsi vecs.
21 Neapbrīno grēcinieka darbus,
bet tici Kungam un neatlaidies savos pūliņos,
jo Kungam nav grūti
darīt rokpelni stāvus bagātu.
22 Dievbijīgo atalgo Kunga svētība,
tai pateicoties, drīz atplaukst svētība.
23 Nesaki: “Ko gan man vajag?”
un: “Kādi tad labumi mani gaida?”
24 Nesaki: “Es esmu nodrošināts,”
un: “Kas tad slikts ar mani varētu gadīties?”
25 Kad ir labi, aizmirstas sliktais;
kad ir slikti, labo vairs neatminas:
26 nāves stundā Kungam nenākas grūti
atlīdzināt pēc cilvēka gaitām.
27 Brīža smagumā aizmirstībā grimst lieglaime,
dzīves beigās atklājas cilvēka darbi.
28 Nesauc par svētlaimīgu nevienu, pirms tas nav miris:
kādi ir bērni , tāds bijis vīrs.
Apdomība, aicinot ciemos un apdāvinot
29 Neaicini mājās kuru katru,
jo viltīgajam netrūkst slēpņu, lai uzglūnētu.
30 Kā vilinātāja irbe mednieka murdā – augstprātīgajam sirds,
kā novērotājs viņš lūkojas kritienā :
31 no slēpņa glūn, labo sacīdams ļaunu,
un pulgo izcilos.
32 No uguns dzirksteles uzliesmo sārts,
pēc asinīm no slēpņa glūn grēcinieks.
33 Uzmanies no ļaundara – viņš ļaunu kaļ,
jo citādi viņš tevi nomelnos uz visiem laikiem.
34 Tik pieņem savās mājās svešo! Viņš nemieru viesīs
un tevi darīs svešu savējo vidū.
