Rute un Boazs piedarbā
1 Viņas vīramāte Naomi sacīja: “Mana meita, vai lai meklēju tev rimtu vietu, kur tev būtu labi? 2 Un nu, vai tad Boazs, ar kura saimes meitām tu biji, nav mūsu rads? Redzi, šonakt viņš piedarbā vētī miežus! 3 Mazgājies, iesvaidies, tērpies un noej uz piedarbu! Nerādies tam vīram, līdz viņš būs beidzis ēst un dzert. 4 Kad viņš atgulsies, noskati to vietu, kur viņš guļ, pienāc, atsedz kājgali un apgulies. Viņš tev teiks, ko darīt.” 5 Un viņa tai atbildēja: “Es darīšu visu, ko tu man saki.”
6 Viņa gāja uz piedarbu un darīja visu, kā vīramāte tai bija piekodinājusi. 7 Boazs ēda un dzēra, un viņa sirdij bija labi. Viņš gāja atgulties kaudzes malā. Tad klusi nāca viņa, atsedza tam kājgali un apgūlās. 8 Nakts vidū viņš uztrūkās, pagriezās, un redzi – kāda sieva gulēja tam kājgalī! 9 Viņš prasīja: “Kas tu?” Viņa sacīja: “Es esmu Rute, tava verdzene. Izplet savu spārnu pār savu verdzeni, jo tu esi izpircējs!” 10 Viņš sacīja: “Kungs lai tevi svētī, mana meita! Vēl labāku par pirmo tu esi darījusi šo mīlestības darbu, neskriedama pakaļ jaunekļiem – vai nabagam vai bagātam. 11 Tad nu nebīsties, mana meita, visu, ko tu saki, es tev darīšu, jo visos manas tautas vārtos zina, ka tu esi varena sieva. 12 Tas gan tiesa, ka es esmu izpircējs, bet ir vēl kāds izpircējs, kas tuvāks par mani. 13 Pārlaid šo nakti, bet no rīta – ja viņš tevi izpērk, labi, lai izpērk, bet, ja viņš tevi negrib izpirkt, tad es būšu tavs izpircējs. Dzīvs Kungs! Guli līdz rītam!”
14 Un viņa gulēja tam kājgalī līdz rītam un piecēlās, pirms vēl var pazīt cits citu, jo viņš bija teicis: “Lai netop zināms, ka šī sieva ir nākusi uz piedarbu.” 15 Tad viņš sacīja: “Padod apmetni, kas tev mugurā, un pieturi to.” Viņa to turēja, un viņš iebēra sešus mērus miežu, uzlika to viņai un gāja uz pilsētu. 16 Bet viņa gāja pie savas vīramātes, un tā viņai prasīja: “Nu kā tev, mana meita?” Un viņa tai izstāstīja visu, ko tas vīrs viņai darījis. 17 Viņa sacīja: “Šos sešus mērus miežu viņš man ir devis, sacīdams: neatgriezies pie savas vīramātes tukšā!” 18 Un tā viņai sacīja: “Gaidi, mana meita, līdz tu zināsi, kā lieta iegrozās, jo šis vīrs nerimsies, iekams nenovedīs lietu galā šodien pat.”
Rute un Boazs piedarbā
1 Viņas vīramāte Naomi sacīja: “Mana meita, vai lai meklēju tev rimtu vietu, kur tev būtu labi? 2 Un nu, vai tad Boazs, ar kura saimes meitām tu biji, nav mūsu rads? Redzi, šonakt viņš piedarbā vētī miežus! 3 Mazgājies, iesvaidies, tērpies un noej uz piedarbu! Nerādies tam vīram, līdz viņš būs beidzis ēst un dzert. 4 Kad viņš atgulsies, noskati to vietu, kur viņš guļ, pienāc, atsedz kājgali un apgulies. Viņš tev teiks, ko darīt.” 5 Un viņa tai atbildēja: “Es darīšu visu, ko tu man saki.”
6 Viņa gāja uz piedarbu un darīja visu, kā vīramāte tai bija piekodinājusi. 7 Boazs ēda un dzēra, un viņa sirdij bija labi. Viņš gāja atgulties kaudzes malā. Tad klusi nāca viņa, atsedza tam kājgali un apgūlās. 8 Nakts vidū viņš uztrūkās, pagriezās, un redzi – kāda sieva gulēja tam kājgalī! 9 Viņš prasīja: “Kas tu?” Viņa sacīja: “Es esmu Rute, tava verdzene. Izplet savu spārnu pār savu verdzeni, jo tu esi izpircējs!” 10 Viņš sacīja: “Kungs lai tevi svētī, mana meita! Vēl labāku par pirmo tu esi darījusi šo mīlestības darbu, neskriedama pakaļ jaunekļiem – vai nabagam vai bagātam. 11 Tad nu nebīsties, mana meita, visu, ko tu saki, es tev darīšu, jo visos manas tautas vārtos zina, ka tu esi varena sieva. 12 Tas gan tiesa, ka es esmu izpircējs, bet ir vēl kāds izpircējs, kas tuvāks par mani. 13 Pārlaid šo nakti, bet no rīta – ja viņš tevi izpērk, labi, lai izpērk, bet, ja viņš tevi negrib izpirkt, tad es būšu tavs izpircējs. Dzīvs Kungs! Guli līdz rītam!”
14 Un viņa gulēja tam kājgalī līdz rītam un piecēlās, pirms vēl var pazīt cits citu, jo viņš bija teicis: “Lai netop zināms, ka šī sieva ir nākusi uz piedarbu.” 15 Tad viņš sacīja: “Padod apmetni, kas tev mugurā, un pieturi to.” Viņa to turēja, un viņš iebēra sešus mērus miežu, uzlika to viņai un gāja uz pilsētu. 16 Bet viņa gāja pie savas vīramātes, un tā viņai prasīja: “Nu kā tev, mana meita?” Un viņa tai izstāstīja visu, ko tas vīrs viņai darījis. 17 Viņa sacīja: “Šos sešus mērus miežu viņš man ir devis, sacīdams: neatgriezies pie savas vīramātes tukšā!” 18 Un tā viņai sacīja: “Gaidi, mana meita, līdz tu zināsi, kā lieta iegrozās, jo šis vīrs nerimsies, iekams nenovedīs lietu galā šodien pat.”
