Tautas raudu dziesma
1 Korvedim. Koraha dēlu psalms .
2 Dievs, mēs esam dzirdējuši, ko stāstīja mūsu tēvi,
ko tu esi darījis viņu laikā, senajās dienās.
3 Ar paša roku tu izrāvi tautas, bet viņus tu iedēstīji,
tu satrieci ciltis, bet viņiem tu ļāvi zelt.
4 Ne ar saviem zobeniem tie guva zemi,
nedz viņu elkonis tos glāba,
bet tava labā roka un tavs elkonis,
un tava vaiga gaisma, jo tu viņus mīlēji.
5 Dievs, tu esi mans valdnieks,
tu sūti uzvaras Jēkabam!
6 Ar tevi naidniekus nobadām,
ar tavu vārdu samīdām uzbrucējus.
7 Nedz savam lokam es uzticos,
nedz mans zobens glābs mani,
8 bet tu glāb mūs no naidniekiem
un tos, kas mūs nīst, liec kaunā.
9 Ar Dievu lielāmies augu dienu
un tavam vārdam arvien pateicamies!
10 Bet tu mūs atmeti un pazemoji
un negāji līdzi mūsu pulkiem,
11 tu liki mums bēgt no naidnieka –
tie, kas mūs nīst, sagrābās laupījuma!
12 Kā avis tu mūs ļāvi aprīt
un starp tautām mūs izkaisīji,
13 tu pārdevi savus ļaudis bez peļņas
un nekaulējies par mūsu cenu,
14 mūs padarīji par apsmieklu kaimiņiem,
par ērmu un ķēmu tiem, kas ap mums,
15 tu mūs liki tautu valodās,
lai ciltis par mums tik pakrata galvu!
16 Mans negods arvien manā priekšā,
un kauns klāj manu vaigu,
17 kad atskan ņirgu un smējēju balsis,
kad ieraugu naidnieku un atriebēju!
18 Tas viss nāk pār mums, kaut neaizmirstam tevi
un pret tavu derību neturam viltu!
19 Mūsu sirdis nav novērsušās,
nedz mūsu soļi no tava ceļa,
20 ka tu mūs satriec šakāļu laukā
un apklāj ar nāves ēnu.
21 Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu
un stiepuši rokas pret svešu dievu,
22 vai gan Dievs to neatklātu?
Viņš taču zina sirds noslēpumus!
23 Tevis dēļ mūs galē bez mitas
un kā avis kaušanai lemj –
24 mosties taču, kādēļ tu guli, Kungs?
Mosties, neatmet mūs uz mūžu!
25 Kādēļ savu vaigu tu slēp
un aizmirsti mūsu postu un mokas?
26 Noliekta pīšļos mūsu dvēsele,
plok pie zemes mūsu miesa –
27 celies, palīdzi mums,
glāb mūs savā žēlastībā!
Tautas raudu dziesma
1 Korvedim. Koraha dēlu psalms .
2 Dievs, mēs esam dzirdējuši, ko stāstīja mūsu tēvi,
ko tu esi darījis viņu laikā, senajās dienās.
3 Ar paša roku tu izrāvi tautas, bet viņus tu iedēstīji,
tu satrieci ciltis, bet viņiem tu ļāvi zelt.
4 Ne ar saviem zobeniem tie guva zemi,
nedz viņu elkonis tos glāba,
bet tava labā roka un tavs elkonis,
un tava vaiga gaisma, jo tu viņus mīlēji.
5 Dievs, tu esi mans valdnieks,
tu sūti uzvaras Jēkabam!
6 Ar tevi naidniekus nobadām,
ar tavu vārdu samīdām uzbrucējus.
7 Nedz savam lokam es uzticos,
nedz mans zobens glābs mani,
8 bet tu glāb mūs no naidniekiem
un tos, kas mūs nīst, liec kaunā.
9 Ar Dievu lielāmies augu dienu
un tavam vārdam arvien pateicamies!
10 Bet tu mūs atmeti un pazemoji
un negāji līdzi mūsu pulkiem,
11 tu liki mums bēgt no naidnieka –
tie, kas mūs nīst, sagrābās laupījuma!
12 Kā avis tu mūs ļāvi aprīt
un starp tautām mūs izkaisīji,
13 tu pārdevi savus ļaudis bez peļņas
un nekaulējies par mūsu cenu,
14 mūs padarīji par apsmieklu kaimiņiem,
par ērmu un ķēmu tiem, kas ap mums,
15 tu mūs liki tautu valodās,
lai ciltis par mums tik pakrata galvu!
16 Mans negods arvien manā priekšā,
un kauns klāj manu vaigu,
17 kad atskan ņirgu un smējēju balsis,
kad ieraugu naidnieku un atriebēju!
18 Tas viss nāk pār mums, kaut neaizmirstam tevi
un pret tavu derību neturam viltu!
19 Mūsu sirdis nav novērsušās,
nedz mūsu soļi no tava ceļa,
20 ka tu mūs satriec šakāļu laukā
un apklāj ar nāves ēnu.
21 Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu
un stiepuši rokas pret svešu dievu,
22 vai gan Dievs to neatklātu?
Viņš taču zina sirds noslēpumus!
23 Tevis dēļ mūs galē bez mitas
un kā avis kaušanai lemj –
24 mosties taču, kādēļ tu guli, Kungs?
Mosties, neatmet mūs uz mūžu!
25 Kādēļ savu vaigu tu slēp
un aizmirsti mūsu postu un mokas?
26 Noliekta pīšļos mūsu dvēsele,
plok pie zemes mūsu miesa –
27 celies, palīdzi mums,
glāb mūs savā žēlastībā!
