Kā Dievs vadīja Israēlu
(2Moz 7:8–11:101L 16:8–22)1 Pateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu,
pavēstiet tautām viņa darbus,
2 dziediet viņam, spēlējiet viņa slavai,
izstāstiet visus viņa brīnumus!
3 Lepojieties ar viņa svēto vārdu!
Lai priecājas sirdis tiem, kas meklē Kungu!
4 Alkstiet Kunga un viņa spēka,
viņa klātieni meklējiet vienmēr!
5 Atcerieties brīnumus, ko viņš darījis,
viņa zīmes, tiesas, ko viņš spriedis,
6 jūs, viņa kalpa Ābrahāma dzimums,
Jēkaba dēli, viņa izredzētie!
7 Viņš ir Kungs, mūsu Dievs, viņš tiesā visu zemi!
8 Viņš mūžam atcerēsies derību, ko slēdzis,
vārdu, ko devis, – uz tūkstoš audzēm! –
9 ko viņš noslēdzis ar Ābrahāmu,
ko viņš Īzakam apzvērējis,
10 ko viņš cēlis Jēkabam par likumu,
par mūžīgu derību Israēlam,
11 teikdams: tev es došu Kanaāna zemi,
jums tā būs mantojuma daļa!
12 Kad viņu vēl bija maz,
tik piemājotāji tanī zemē,
13 kad tie staigāja no vienas tautas pie otras,
no vienas valsts atkal citos ļaudīs,
14 tad nevienam viņš tos neļāva apspiest
un aprāja ķēniņus viņu dēļ:
15 neaiztieciet manus svaidītos
un maniem praviešiem nedariet ļauna! –
16 Kad viņš tai zemei uzsūtīja badu
un salauza ik labības stiebru,
17 viņš sūtīja kādu vīru viņiem pa priekšu –
Jāzepu, kuru pārdeva verdzībā.
18 Viņa kājas iekala važās,
dzelzi aplika viņam ap kaklu,
19 līdz piepildījās, ko viņš bija teicis, –
ko Kungs bija teicis, tas attaisnoja viņu!
20 Ķēniņš sūtīja viņu atbrīvot,
tautu valdnieks atlaida viņu,
21 lika savam namam par kungu,
visai savai mantai par valdītāju –
22 lai rīko augstmaņus, kā tīk,
un vecajos gudrībā māca.
23 Tad Israēls nāca uz Ēģipti
un Jēkabs piemita Hāma zemē.
24 Viņš savu tautu darīja tik auglīgu,
ka to tapa vairāk par viņu naidniekiem –
25 tiem viņš sagrozīja sirdis, lai nīst viņa tautu,
lai vērpj viltu pret viņa kalpiem.
26 Viņš sūtīja Mozu, savu kalpu,
un Āronu, kuru viņš izredzējis,
27 lai sludina viņa zīmes starp tiem
un brīnumus Hāma zemē.
28 Viņš sūtīja tumsu, lai paliek tumšs, –
vai tie nesacēlās pret viņa vārdu?!
29 Viņš tiem pārvērta ūdeņus asinīs un nonāvēja zivis.
30 Mudžēja vardes to zemē – viņu ķēniņu iekštelpās!
31 Viņš teica, un nāca mušas un knišļi visās robežās.
32 Viņš deva tiem lietus vietā krusu,
uguns liesmas viņu zemē,
33 un sita to vīnakokus un vīģes kokus,
un aplauza kokus to robežās,
34 viņš teica, un nāca siseņi un kāpuri bez skaita,
35 apēda visu zāli to zemē un apēda viņu zemes augļus.
36 Viņš sita visus pirmdzimtos to zemē –
pirmo no it visa, ko viņu spēks bija devis.
37 Bet savai tautai viņš ļāva aiziet ar sudrabu un zeltu –
neviena tizla viņa ciltīs!
38 Priecājās Ēģipte, viņiem aizejot,
jo bailes no viņiem tai bija uzkritušas!
39 Viņš izpleta mākoni par apsegu
un uguni gaismai naktī.
40 Tie lūdza, un viņš sūtīja paipalas
un debesu maizi tiem deva līdz sātam.
41 Viņš atvēra klinti – un šļācās ūdens,
plūda izkaltušā zemē kā upe.
42 Viņš neaizmirsa savu svēto solījumu
savam kalpam Ābrahāmam,
43 un līksmu viņš veda savu tautu,
un gavilēja viņa izredzētie,
44 viņš tiem atdeva tautu zemes,
un tie iemantoja cilšu pūliņus,
45 ka turētu viņa likumus
un viņa bauslību ņemtu vērā.
Slavējiet Kungu!
Kā Dievs vadīja Israēlu
(2Moz 7:8–11:101L 16:8–22)1 Pateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu,
pavēstiet tautām viņa darbus,
2 dziediet viņam, spēlējiet viņa slavai,
izstāstiet visus viņa brīnumus!
3 Lepojieties ar viņa svēto vārdu!
Lai priecājas sirdis tiem, kas meklē Kungu!
4 Alkstiet Kunga un viņa spēka,
viņa klātieni meklējiet vienmēr!
5 Atcerieties brīnumus, ko viņš darījis,
viņa zīmes, tiesas, ko viņš spriedis,
6 jūs, viņa kalpa Ābrahāma dzimums,
Jēkaba dēli, viņa izredzētie!
7 Viņš ir Kungs, mūsu Dievs, viņš tiesā visu zemi!
8 Viņš mūžam atcerēsies derību, ko slēdzis,
vārdu, ko devis, – uz tūkstoš audzēm! –
9 ko viņš noslēdzis ar Ābrahāmu,
ko viņš Īzakam apzvērējis,
10 ko viņš cēlis Jēkabam par likumu,
par mūžīgu derību Israēlam,
11 teikdams: tev es došu Kanaāna zemi,
jums tā būs mantojuma daļa!
12 Kad viņu vēl bija maz,
tik piemājotāji tanī zemē,
13 kad tie staigāja no vienas tautas pie otras,
no vienas valsts atkal citos ļaudīs,
14 tad nevienam viņš tos neļāva apspiest
un aprāja ķēniņus viņu dēļ:
15 neaiztieciet manus svaidītos
un maniem praviešiem nedariet ļauna! –
16 Kad viņš tai zemei uzsūtīja badu
un salauza ik labības stiebru,
17 viņš sūtīja kādu vīru viņiem pa priekšu –
Jāzepu, kuru pārdeva verdzībā.
18 Viņa kājas iekala važās,
dzelzi aplika viņam ap kaklu,
19 līdz piepildījās, ko viņš bija teicis, –
ko Kungs bija teicis, tas attaisnoja viņu!
20 Ķēniņš sūtīja viņu atbrīvot,
tautu valdnieks atlaida viņu,
21 lika savam namam par kungu,
visai savai mantai par valdītāju –
22 lai rīko augstmaņus, kā tīk,
un vecajos gudrībā māca.
23 Tad Israēls nāca uz Ēģipti
un Jēkabs piemita Hāma zemē.
24 Viņš savu tautu darīja tik auglīgu,
ka to tapa vairāk par viņu naidniekiem –
25 tiem viņš sagrozīja sirdis, lai nīst viņa tautu,
lai vērpj viltu pret viņa kalpiem.
26 Viņš sūtīja Mozu, savu kalpu,
un Āronu, kuru viņš izredzējis,
27 lai sludina viņa zīmes starp tiem
un brīnumus Hāma zemē.
28 Viņš sūtīja tumsu, lai paliek tumšs, –
vai tie nesacēlās pret viņa vārdu?!
29 Viņš tiem pārvērta ūdeņus asinīs un nonāvēja zivis.
30 Mudžēja vardes to zemē – viņu ķēniņu iekštelpās!
31 Viņš teica, un nāca mušas un knišļi visās robežās.
32 Viņš deva tiem lietus vietā krusu,
uguns liesmas viņu zemē,
33 un sita to vīnakokus un vīģes kokus,
un aplauza kokus to robežās,
34 viņš teica, un nāca siseņi un kāpuri bez skaita,
35 apēda visu zāli to zemē un apēda viņu zemes augļus.
36 Viņš sita visus pirmdzimtos to zemē –
pirmo no it visa, ko viņu spēks bija devis.
37 Bet savai tautai viņš ļāva aiziet ar sudrabu un zeltu –
neviena tizla viņa ciltīs!
38 Priecājās Ēģipte, viņiem aizejot,
jo bailes no viņiem tai bija uzkritušas!
39 Viņš izpleta mākoni par apsegu
un uguni gaismai naktī.
40 Tie lūdza, un viņš sūtīja paipalas
un debesu maizi tiem deva līdz sātam.
41 Viņš atvēra klinti – un šļācās ūdens,
plūda izkaltušā zemē kā upe.
42 Viņš neaizmirsa savu svēto solījumu
savam kalpam Ābrahāmam,
43 un līksmu viņš veda savu tautu,
un gavilēja viņa izredzētie,
44 viņš tiem atdeva tautu zemes,
un tie iemantoja cilšu pūliņus,
45 ka turētu viņa likumus
un viņa bauslību ņemtu vērā.
Slavējiet Kungu!
