Gudrība ielūdz uz svētkiem
1 Gudrība uzcēla savu namu,
uzcirta tam septiņus stabus,
2 kāva lopus, jauca vīnu,
tad uzklāja mielasta galdu
3 un izsūtīja kalpones; nu viņa sauc
no augšpilsētas augstumiem:
4 kas vientiesis, lai nāk šurp! –
Bezprāšiem viņa saka:
5 nāciet, ēdiet manas maizes,
padzerieties vīna, ko es jaucu!
6 Pametiet vientiesību – tad būsiet dzīvi!
Staigājiet saprašanas ceļu!
Gudrības padomi
7 Kas bezkauņu rāj, tas dabū negodu,
kas ļaundari pamāca, tam – paļas.
8 Nemāci bezkauņu, jo tas nīdīs tevi,
pamāci taisno, un tas mīlēs tevi.
9 Dod gudrajam – būs vēl gudrāks,
māci taisno – tas pieņemsies zināšanā.
10 Gudrības sākums ir bijāt Kungu,
un zināt Svēto ir saprašana.
11 Manī tiks vairotas tavas dienas
un pielikti tev mūža gadi.
12 Ja tu gudrs – tu gudrs pats sev,
ja tu pulgo, vien tev to nest.
Muļķības ielūgums un padomi
13 Muļķība – ķildīga sieva,
vientiese, kurai nerūp nenieka,
14 tā sēž pie sava nama sliekšņa,
augšpilsētā nosēžas krēslā,
15 sauc tiem, kas garām iet,
kas steidzas savos ceļos:
16 kas vientiesis, lai nāk šurp! –
Bezprāšiem viņa saka:
17 zagts ūdens – cik salds,
un slepena maize ir tīkama!
18 Un tas nezina, ka viņas viesi
ir ēnas šeola ielejās.
Gudrība ielūdz uz svētkiem
1 Gudrība uzcēla savu namu,
uzcirta tam septiņus stabus,
2 kāva lopus, jauca vīnu,
tad uzklāja mielasta galdu
3 un izsūtīja kalpones; nu viņa sauc
no augšpilsētas augstumiem:
4 kas vientiesis, lai nāk šurp! –
Bezprāšiem viņa saka:
5 nāciet, ēdiet manas maizes,
padzerieties vīna, ko es jaucu!
6 Pametiet vientiesību – tad būsiet dzīvi!
Staigājiet saprašanas ceļu!
Gudrības padomi
7 Kas bezkauņu rāj, tas dabū negodu,
kas ļaundari pamāca, tam – paļas.
8 Nemāci bezkauņu, jo tas nīdīs tevi,
pamāci taisno, un tas mīlēs tevi.
9 Dod gudrajam – būs vēl gudrāks,
māci taisno – tas pieņemsies zināšanā.
10 Gudrības sākums ir bijāt Kungu,
un zināt Svēto ir saprašana.
11 Manī tiks vairotas tavas dienas
un pielikti tev mūža gadi.
12 Ja tu gudrs – tu gudrs pats sev,
ja tu pulgo, vien tev to nest.
Muļķības ielūgums un padomi
13 Muļķība – ķildīga sieva,
vientiese, kurai nerūp nenieka,
14 tā sēž pie sava nama sliekšņa,
augšpilsētā nosēžas krēslā,
15 sauc tiem, kas garām iet,
kas steidzas savos ceļos:
16 kas vientiesis, lai nāk šurp! –
Bezprāšiem viņa saka:
17 zagts ūdens – cik salds,
un slepena maize ir tīkama!
18 Un tas nezina, ka viņas viesi
ir ēnas šeola ielejās.
