Āgūra izteicieni
1 Āgūra, Jākes dēla, vārdi. Vēstījums.
Es gurstu, Dievs! Es gurstu, Dievs, un smoku!
2 Paties, nejēga es, lai sauktos cilvēks,
un nav man cilvēka saprāta!
3 Es neesmu mācījies gudrību, kā lai pazīstu Svēto!
4 Kurš ir uzkāpis debesīs un nokāpis atpakaļ?
Kurš ir savācis vēju savās saujās?
Kurš ir ūdeņus iesējis drānā?
Kurš ir nolicis zemei malas?
Kāds viņa vārds un viņa dēla vārds –
vai tu to zini?
5 Viss Dieva sacītais piepildās,
vairogs viņš tiem, kas tveras pie viņa!
6 Neko nepieliec viņa vārdiem,
ka viņš nenorāj tevi un neapsūdz melos!
7 Divas lietas tev izlūdzos –
neatrauj man tās, pirms mirstu:
8 blēņas un melus liec prom no manis,
ne trūkumu, ne bagātību nepiešķir man!
Dod man tik maizes, cik pienākas,
9 lai nepārēdos un nenoliedzu tevi,
sacīdams: kas ir Kungs? –
bet lai tomēr netieku nabags,
ka nesāku zagt,
ka neaptraipu sava Dieva vārdu!
10 Neaprunā kalpu šā kungam,
ka šis tevi nenolād un ļaudis tevi nepeļ!
11 Dažs nolād savu tēvu
un nesvētī savu māti,
12 dažs šķiet šķīsts paša acīs,
taču no saviem mēsliem nav mazgāts,
13 dažs nez cik augstu ceļ skatienu,
un viņa plaksti lepni plešas,
14 dažam zobi kā zobeni
un dzerokļi kā naži,
ko iznīdēt nabagos no zemes
un sūrdieņus no ļaužu vidus!
15 Dēlei divas meitas – Dod! – Dod!
Ir trīs, kas negūst sāta,
četri, kas nesaka: gana! –
16 Šeols, neauglīgs klēpis,
zeme, kas netiek sāta ūdens,
un uguns, kas nesaka: gana!
17 Aci, kas ērcina tēvu
un nievājas paklausīt mātei,
gravā izknābs kraukļi,
ērgļu cāļi to aprīs!
18 Treji izbrīna mani
un četrus es neizprotu –
19 ērgļa ceļu debesīs,
čūskas ceļu pār klinti,
kuģa ceļu jūras selgā
un vīra ceļu pie jaunavas!
20 Tā dara laulības pārkāpēja –
tā bauda, tā noslauka lūpas,
tā saka: es neesmu darījusi ļauna! –
21 Zem trim trīc zeme,
un četrus tā nepanes –
22 vergu, kas tiek par ķēniņu,
nejēgu, kam maizes gana,
23 atstumtu sievu, kas paliek pie vīra,
un kalponi, kas savas kundzes vietā!
24 Šie četri no zemes sīkuļiem,
taču tie gudrin gudri –
25 skudras, tauta necik stipra,
taču vasarā jaudā iztiku iekrāt,
26 klinšu truši, tauta ne branga,
taču sataisa sev klintīs namus,
27 siseņiem ķēniņa nav,
taču, pulkos stājušies, uzbrūk visi,
28 ķirzaku var ar roku notvert,
taču tā – ķēniņu pilīs!
29 Šie trīs sper drošu soli,
un četriem ir stalta gaita –
30 lauvam, kas stiprinieks starp zvēriem
un neatkāpjas ne priekš viena,
31 lepnajam gailim un āzim,
un ķēniņam, kas ved pulkus!
32 Vienalga, vai dumji tu sāktu lielīties
vai gudri, ar viltu – roku uz mutes!
33 Jo, kad pienu spiež, atliek siers,
kad spiež degunu, tek asinis,
kad uzspiež dusmām, tad izlec ķilda!
Āgūra izteicieni
1 Āgūra, Jākes dēla, vārdi. Vēstījums.
Es gurstu, Dievs! Es gurstu, Dievs, un smoku!
2 Paties, nejēga es, lai sauktos cilvēks,
un nav man cilvēka saprāta!
3 Es neesmu mācījies gudrību, kā lai pazīstu Svēto!
4 Kurš ir uzkāpis debesīs un nokāpis atpakaļ?
Kurš ir savācis vēju savās saujās?
Kurš ir ūdeņus iesējis drānā?
Kurš ir nolicis zemei malas?
Kāds viņa vārds un viņa dēla vārds –
vai tu to zini?
5 Viss Dieva sacītais piepildās,
vairogs viņš tiem, kas tveras pie viņa!
6 Neko nepieliec viņa vārdiem,
ka viņš nenorāj tevi un neapsūdz melos!
7 Divas lietas tev izlūdzos –
neatrauj man tās, pirms mirstu:
8 blēņas un melus liec prom no manis,
ne trūkumu, ne bagātību nepiešķir man!
Dod man tik maizes, cik pienākas,
9 lai nepārēdos un nenoliedzu tevi,
sacīdams: kas ir Kungs? –
bet lai tomēr netieku nabags,
ka nesāku zagt,
ka neaptraipu sava Dieva vārdu!
10 Neaprunā kalpu šā kungam,
ka šis tevi nenolād un ļaudis tevi nepeļ!
11 Dažs nolād savu tēvu
un nesvētī savu māti,
12 dažs šķiet šķīsts paša acīs,
taču no saviem mēsliem nav mazgāts,
13 dažs nez cik augstu ceļ skatienu,
un viņa plaksti lepni plešas,
14 dažam zobi kā zobeni
un dzerokļi kā naži,
ko iznīdēt nabagos no zemes
un sūrdieņus no ļaužu vidus!
15 Dēlei divas meitas – Dod! – Dod!
Ir trīs, kas negūst sāta,
četri, kas nesaka: gana! –
16 Šeols, neauglīgs klēpis,
zeme, kas netiek sāta ūdens,
un uguns, kas nesaka: gana!
17 Aci, kas ērcina tēvu
un nievājas paklausīt mātei,
gravā izknābs kraukļi,
ērgļu cāļi to aprīs!
18 Treji izbrīna mani
un četrus es neizprotu –
19 ērgļa ceļu debesīs,
čūskas ceļu pār klinti,
kuģa ceļu jūras selgā
un vīra ceļu pie jaunavas!
20 Tā dara laulības pārkāpēja –
tā bauda, tā noslauka lūpas,
tā saka: es neesmu darījusi ļauna! –
21 Zem trim trīc zeme,
un četrus tā nepanes –
22 vergu, kas tiek par ķēniņu,
nejēgu, kam maizes gana,
23 atstumtu sievu, kas paliek pie vīra,
un kalponi, kas savas kundzes vietā!
24 Šie četri no zemes sīkuļiem,
taču tie gudrin gudri –
25 skudras, tauta necik stipra,
taču vasarā jaudā iztiku iekrāt,
26 klinšu truši, tauta ne branga,
taču sataisa sev klintīs namus,
27 siseņiem ķēniņa nav,
taču, pulkos stājušies, uzbrūk visi,
28 ķirzaku var ar roku notvert,
taču tā – ķēniņu pilīs!
29 Šie trīs sper drošu soli,
un četriem ir stalta gaita –
30 lauvam, kas stiprinieks starp zvēriem
un neatkāpjas ne priekš viena,
31 lepnajam gailim un āzim,
un ķēniņam, kas ved pulkus!
32 Vienalga, vai dumji tu sāktu lielīties
vai gudri, ar viltu – roku uz mutes!
33 Jo, kad pienu spiež, atliek siers,
kad spiež degunu, tek asinis,
kad uzspiež dusmām, tad izlec ķilda!
