Par dzīvi un tās vadīšanu
1 Labāk nabags, kas krietnumā staigā,
nekā viltus vērpējs savā muļķībā!
2 Ko līdz laba griba, kad nav zināšanas –
žiglas kājas noved secen!
3 Muļķība ved cilvēku postā,
taču sirds šim īgna uz Kungu!
4 Manta pulcina daudz draugu,
bet nabagu draugi pamet.
5 Viltus liecinieks netiks attaisnots,
melkulis nepaglābsies!
6 Daudzi tīko pēc cildeno labvēlības,
ikviens draugs tādam, kas dāsni dod.
7 Pat paša brāļi nabagu nīst,
kur nu vēl draugi – tie vairās viņa,
tik atrunas viņš dzird!
8 Kas gudrību krāj, tas palīdz pats sev,
kas lolo prātu, tas rod laimi.
9 Viltus liecinieks netiks attaisnots,
melkulis aizies bojā!
10 Nepiedien muļķim tīksmībā dzīvot,
nedz vergam valdīt pār augstmaņiem!
11 Kam saprašana, tas apvalda dusmas,
cēls tas, kurš piedod pārkāpumu.
12 Kā lauvas rūkšana ķēniņa dusmas,
kā rasa zālē viņa labvēlība.
13 Posts tēvam dēls muļķis –
kā nerimta pilēšana ir sievas rāšanās.
14 Nams un manta, tas no tēviem,
bet no Kunga – prātīga sieva.
15 Laiskums uzdzen cietu miegu,
tūļa allaž pie bada.
16 Kas turas pie baušļa, turas pie dzīvības,
kas klīst bez ceļa, tas mirst.
17 Kas nabagam žēlīgs, tas aizdevis Kungam,
un viņš tam atlīdzinās.
18 Pārmāci savu dēlu, kamēr ir cerība,
citādi būsi viņu nokāvis!
19 Kas dusmās nezina mēru, tas sodāms, –
ja palaidīsi, būs vēl trakāk!
20 Klausies padomā, pieņem pamācību,
ka beidzot tu taptu gudrs!
21 Cilvēka sirds pilna nolūkiem,
bet tikai Kunga nodoms piepildās!
22 Kas cilvēkā tīkams? Viņa uzticība!
Labāk nabags, bet ne melis!
23 Kas Kungu bijā, tas dzīvos –
tas rimtumā mitīs, posts to neaizsniegs.
24 Sliņķis iemērc roku bļodā,
nevīžo celt pie mutes.
25 Kul mēdītāju, lai vientiesis mācās!
Pārmāci saprātīgo, lai pieņemas zināšanā!
26 Kas tēvam dara pāri, kas māti dzen ārā –
tāds dēls par kaunu un nelietību!
27 Kam tev, dēls, klausīties pamācības,
ja tu neiedziļinies gudrības vārdos!
28 Nekrietns liecinieks apsmej taisnību,
nelietība baro ļaundaru muti!
29 Jau piespriests sods mēdītājiem
un kūliens muļķu mugurām!
Par dzīvi un tās vadīšanu
1 Labāk nabags, kas krietnumā staigā,
nekā viltus vērpējs savā muļķībā!
2 Ko līdz laba griba, kad nav zināšanas –
žiglas kājas noved secen!
3 Muļķība ved cilvēku postā,
taču sirds šim īgna uz Kungu!
4 Manta pulcina daudz draugu,
bet nabagu draugi pamet.
5 Viltus liecinieks netiks attaisnots,
melkulis nepaglābsies!
6 Daudzi tīko pēc cildeno labvēlības,
ikviens draugs tādam, kas dāsni dod.
7 Pat paša brāļi nabagu nīst,
kur nu vēl draugi – tie vairās viņa,
tik atrunas viņš dzird!
8 Kas gudrību krāj, tas palīdz pats sev,
kas lolo prātu, tas rod laimi.
9 Viltus liecinieks netiks attaisnots,
melkulis aizies bojā!
10 Nepiedien muļķim tīksmībā dzīvot,
nedz vergam valdīt pār augstmaņiem!
11 Kam saprašana, tas apvalda dusmas,
cēls tas, kurš piedod pārkāpumu.
12 Kā lauvas rūkšana ķēniņa dusmas,
kā rasa zālē viņa labvēlība.
13 Posts tēvam dēls muļķis –
kā nerimta pilēšana ir sievas rāšanās.
14 Nams un manta, tas no tēviem,
bet no Kunga – prātīga sieva.
15 Laiskums uzdzen cietu miegu,
tūļa allaž pie bada.
16 Kas turas pie baušļa, turas pie dzīvības,
kas klīst bez ceļa, tas mirst.
17 Kas nabagam žēlīgs, tas aizdevis Kungam,
un viņš tam atlīdzinās.
18 Pārmāci savu dēlu, kamēr ir cerība,
citādi būsi viņu nokāvis!
19 Kas dusmās nezina mēru, tas sodāms, –
ja palaidīsi, būs vēl trakāk!
20 Klausies padomā, pieņem pamācību,
ka beidzot tu taptu gudrs!
21 Cilvēka sirds pilna nolūkiem,
bet tikai Kunga nodoms piepildās!
22 Kas cilvēkā tīkams? Viņa uzticība!
Labāk nabags, bet ne melis!
23 Kas Kungu bijā, tas dzīvos –
tas rimtumā mitīs, posts to neaizsniegs.
24 Sliņķis iemērc roku bļodā,
nevīžo celt pie mutes.
25 Kul mēdītāju, lai vientiesis mācās!
Pārmāci saprātīgo, lai pieņemas zināšanā!
26 Kas tēvam dara pāri, kas māti dzen ārā –
tāds dēls par kaunu un nelietību!
27 Kam tev, dēls, klausīties pamācības,
ja tu neiedziļinies gudrības vārdos!
28 Nekrietns liecinieks apsmej taisnību,
nelietība baro ļaundaru muti!
29 Jau piespriests sods mēdītājiem
un kūliens muļķu mugurām!
