1 Labāk sauss kumoss ar rimtumu
nekā upurdzīres ar ķildu.
2 Prātīgs vergs valdīs pār necienīgu dēlu
un ar tā brāļiem dalīs mantojumu.
3 Tīģelis – sudrabam un krāsns – zeltam,
bet sirdis pārbauda Kungs.
4 Ļaundaris ieklausās posta runās,
un melis klausās nelaimes valodās.
5 Kas nabagu izsmej, tas pulgo viņa Radītāju,
kas līksmo par nelaimi, netiks attaisnots.
6 Vecuma vainags – mazdēli,
un dēlu godība – viņu tēvi.
7 Nepiedien nelgam augstas runas,
nedz augstmanim sīki meli.
8 Kukulis devējam kā burvju akmens –
griezies, kur gribi, viss izdosies!
9 Kas nepiemin vainu, tas iemanto mīlestību,
kas neliekas mierā, tas zaudē draugu.
10 Saprātīgam bāriens kož dziļāk
nekā muļķim simtreiz ar pletni.
11 Ļaundaris domā tik uz dumpi,
bet tam uzsūtīs negantu soģi!
12 Labāk sastapt lāceni, kam atņemti bērni,
nekā muļķi viņa muļķībā!
13 Ja kāds atdara labu ar ļaunu,
ļaunums neatstāsies no viņa nama!
14 Kā ūdeni palaist, ir strīdu sākt –
pirms ķilda vaļā, aizdari slūžas!
15 Kas ļaundari attaisno, kas taisno nopeļ –
riebj Kungam tie abi!
16 Ko līdz nauda muļķa rokā,
ka pirktu gudrību – bet prāta nav!
17 Draugs vienmēr mīl draugu,
bet brālis tev dots posta dienai.
18 Vīrs bez prāta, kas līgst un galvo,
un dod ķīlu par savu kaimiņu!
19 Tas grēku mīl, kas mīl ķildu!
Kas slej augstas durvis, grauj savu namu!
20 Kam greiza sirds, tam neredzēt laba,
kam viltus mēle, tas iekritīs nelaimē.
21 Kas muļķi dzemdina – tik sev par likstu,
un neba priecīgs, kam dēls nejēga!
22 Līksma sirds dziedina,
sirdssāpes kaltē kaulus.
23 Ļaundaris velk no azotes kukuli –
ka tik sagrozīt tiesas gaitu!
24 Saprātīgam gudrība acu priekšā,
bet muļķa acis pasaules malā!
25 Tēvam par sāpēm dēls muļķis,
par sūrumu tai, kas šo dzemdējusi!
26 Taisno sodīt – pat tas nav labi,
šaustīt cildenos – gauža nelietība!
27 Kas prot muti turēt, tas kaut ko jau zina,
kam vēss prāts, tas sapratis!
28 Pat muļķis šķiet prātīgs, kamēr klusē,
kamēr lūpas šim ciet, liekas gudrs!
1 Labāk sauss kumoss ar rimtumu
nekā upurdzīres ar ķildu.
2 Prātīgs vergs valdīs pār necienīgu dēlu
un ar tā brāļiem dalīs mantojumu.
3 Tīģelis – sudrabam un krāsns – zeltam,
bet sirdis pārbauda Kungs.
4 Ļaundaris ieklausās posta runās,
un melis klausās nelaimes valodās.
5 Kas nabagu izsmej, tas pulgo viņa Radītāju,
kas līksmo par nelaimi, netiks attaisnots.
6 Vecuma vainags – mazdēli,
un dēlu godība – viņu tēvi.
7 Nepiedien nelgam augstas runas,
nedz augstmanim sīki meli.
8 Kukulis devējam kā burvju akmens –
griezies, kur gribi, viss izdosies!
9 Kas nepiemin vainu, tas iemanto mīlestību,
kas neliekas mierā, tas zaudē draugu.
10 Saprātīgam bāriens kož dziļāk
nekā muļķim simtreiz ar pletni.
11 Ļaundaris domā tik uz dumpi,
bet tam uzsūtīs negantu soģi!
12 Labāk sastapt lāceni, kam atņemti bērni,
nekā muļķi viņa muļķībā!
13 Ja kāds atdara labu ar ļaunu,
ļaunums neatstāsies no viņa nama!
14 Kā ūdeni palaist, ir strīdu sākt –
pirms ķilda vaļā, aizdari slūžas!
15 Kas ļaundari attaisno, kas taisno nopeļ –
riebj Kungam tie abi!
16 Ko līdz nauda muļķa rokā,
ka pirktu gudrību – bet prāta nav!
17 Draugs vienmēr mīl draugu,
bet brālis tev dots posta dienai.
18 Vīrs bez prāta, kas līgst un galvo,
un dod ķīlu par savu kaimiņu!
19 Tas grēku mīl, kas mīl ķildu!
Kas slej augstas durvis, grauj savu namu!
20 Kam greiza sirds, tam neredzēt laba,
kam viltus mēle, tas iekritīs nelaimē.
21 Kas muļķi dzemdina – tik sev par likstu,
un neba priecīgs, kam dēls nejēga!
22 Līksma sirds dziedina,
sirdssāpes kaltē kaulus.
23 Ļaundaris velk no azotes kukuli –
ka tik sagrozīt tiesas gaitu!
24 Saprātīgam gudrība acu priekšā,
bet muļķa acis pasaules malā!
25 Tēvam par sāpēm dēls muļķis,
par sūrumu tai, kas šo dzemdējusi!
26 Taisno sodīt – pat tas nav labi,
šaustīt cildenos – gauža nelietība!
27 Kas prot muti turēt, tas kaut ko jau zina,
kam vēss prāts, tas sapratis!
28 Pat muļķis šķiet prātīgs, kamēr klusē,
kamēr lūpas šim ciet, liekas gudrs!
