Mantojuma saglabāšana laulībās
1 Tad nāca tēvu namu galvenie no Gileāda, Māhīra dēla, dzimtām, no Manases, Jāzepa dēla, dzimtām un runāja ar Mozu un Israēla dēlu vadoņiem, tēva namu galvenajiem. 2 Un tie teica: “Mans kungs, Kungs ir pavēlējis izlozēt šo zemi Israēla dēliem, un Kungs ir pavēlējis manam kungam dot mūsu brāļa Celofhāda mantojumu viņa meitām. 3 Bet, ja tās kļūs par sievām kādam no Israēla cilšu dēliem, tad viņu mantojums tiks atrauts no mūsu tēvu mantojuma un pievienots tās cilts mantojumam, kurai viņas piederēs, un tas tiks atrauts no mūsu izlozētā mantojuma. 4 Un, kad Israēla dēliem nāks jubileju gads, tad viņu mantojums tiks pievienots tās cilts mantojumam, kurai tās piederēs, un viņu mantojums tiks atrauts no mūsu tēvu cilts mantojuma!”
5 Un Mozus pavēlēja Israēla dēliem, kā bija teicis Kungs: “Pareizi runā Jāzepa dēlu cilts! 6 Šie ir vārdi, ko Kungs pavēlējis par Celofhāda meitām: lai tās iziet par sievām pie tiem, kas tām tīk, taču lai tās ir par sievām kādam, kas no viņu tēvu cilts dzimtām. 7 Lai Israēla dēlu mantojums nepāriet no cilts pie cilts, bet katrs Israēla dēls lai turas pie sava mantojuma sava tēva ciltī. 8 Un ik meita, kas iegūst mantojumu kādā Israēla ciltī, lai kļūst par sievu kādam no viņas tēva cilts dzimtām – lai Israēla dēli manto katrs sava tēva mantojumu. 9 Lai mantojums nepāriet no cilts uz cilti, katra Israēla dēlu cilts lai turas pie sava mantojuma.”
10 Kā Kungs Mozum pavēlēja, tā Celofhāda meitas darīja. 11 Un Celofhāda meitas Mahla, Tirca, Hogla, Milka un Noa kļuva par sievām savu tēvoču dēliem, 12 viņas kļuva par sievām vīriem no Jāzepa dēla, Manases dēlu, dzimtām, un viņu mantojums palika viņu tēvu dzimtā.
13 Šie ir baušļi un tiesas, ko Kungs caur Mozu pavēlēja Israēla dēliem Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai.
Mantojuma saglabāšana laulībās
1 Tad nāca tēvu namu galvenie no Gileāda, Māhīra dēla, dzimtām, no Manases, Jāzepa dēla, dzimtām un runāja ar Mozu un Israēla dēlu vadoņiem, tēva namu galvenajiem. 2 Un tie teica: “Mans kungs, Kungs ir pavēlējis izlozēt šo zemi Israēla dēliem, un Kungs ir pavēlējis manam kungam dot mūsu brāļa Celofhāda mantojumu viņa meitām. 3 Bet, ja tās kļūs par sievām kādam no Israēla cilšu dēliem, tad viņu mantojums tiks atrauts no mūsu tēvu mantojuma un pievienots tās cilts mantojumam, kurai viņas piederēs, un tas tiks atrauts no mūsu izlozētā mantojuma. 4 Un, kad Israēla dēliem nāks jubileju gads, tad viņu mantojums tiks pievienots tās cilts mantojumam, kurai tās piederēs, un viņu mantojums tiks atrauts no mūsu tēvu cilts mantojuma!”
5 Un Mozus pavēlēja Israēla dēliem, kā bija teicis Kungs: “Pareizi runā Jāzepa dēlu cilts! 6 Šie ir vārdi, ko Kungs pavēlējis par Celofhāda meitām: lai tās iziet par sievām pie tiem, kas tām tīk, taču lai tās ir par sievām kādam, kas no viņu tēvu cilts dzimtām. 7 Lai Israēla dēlu mantojums nepāriet no cilts pie cilts, bet katrs Israēla dēls lai turas pie sava mantojuma sava tēva ciltī. 8 Un ik meita, kas iegūst mantojumu kādā Israēla ciltī, lai kļūst par sievu kādam no viņas tēva cilts dzimtām – lai Israēla dēli manto katrs sava tēva mantojumu. 9 Lai mantojums nepāriet no cilts uz cilti, katra Israēla dēlu cilts lai turas pie sava mantojuma.”
10 Kā Kungs Mozum pavēlēja, tā Celofhāda meitas darīja. 11 Un Celofhāda meitas Mahla, Tirca, Hogla, Milka un Noa kļuva par sievām savu tēvoču dēliem, 12 viņas kļuva par sievām vīriem no Jāzepa dēla, Manases dēlu, dzimtām, un viņu mantojums palika viņu tēvu dzimtā.
13 Šie ir baušļi un tiesas, ko Kungs caur Mozu pavēlēja Israēla dēliem Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai.
