Jēzus Pilāta priekšā
(Mt 27:1–2, Mt 11–14Lk 23:1–5Jņ 18:28–38)1 Rīta agrumā virspriesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visu sinedriju apspriedās un, Jēzu sasējuši, aizveda un nodeva to Pilātam. 2 Pilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus tam atbildēja: “Tu to saki.” 3 Bet virspriesteri pret viņu cēla daudz apsūdzību. 4 Pilāts viņam jautāja tālāk: “Tu neko neatbildēsi? Redzi, cik daudz lietās viņi tevi apsūdz.” 5 Bet Jēzus vairs neko neatbildēja, tā ka Pilāts brīnījās.
Jēzum piespriež nāves sodu
(Mt 27:15–26Lk 23:13–25Jņ 18:39–19:16)6 Svētkos viņš mēdza viņiem atlaist vienu cietumnieku – to, kuru tie prasīja. 7 Tur bija kāds cietumnieks, vārdā Baraba, kas bija sagūstīts reizē ar citiem, kuri dumpja laikā bija kādu noslepkavojuši. 8 Un ļaužu pūlis devās augšup un lūdza, lai viņš rīkojas tā, kā bija darījis jau agrāk. 9 Bet Pilāts tiem teica: “Vai jūs gribat, lai atlaižu jums jūdu Ķēniņu?” 10 Jo viņš zināja, ka virspriesteri bija nodevuši viņu tam aiz skaudības. 11 Bet virspriesteri bija sakūdījuši ļaužu pūli, lai labāk tiem atlaiž Barabu. 12 Tad Pilāts atkal vērsās pie tiem un jautāja: “Ko lai es daru ar jūdu Ķēniņu? ” 13 Tie sāka kliegt: “Sit viņu krustā!” 14 Bet Pilāts tiem jautāja: “Ko tad sliktu viņš ir izdarījis?” Bet tie kliedza vēl stiprāk: “Sit viņu krustā!” 15 Pilāts, gribēdams ļaužu pūlim iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.
Kareivji ņirgājas par Jēzu
(Mt 27:27–31Jņ 19:2–3)16 Kareivji ieveda viņu pārvaldnieka pils pagalmā un sasauca visu sardzes nodaļu. 17 Tie ieģērba viņu purpurā un, nopinuši ērkšķu vainagu, uzlika viņam to galvā. 18 Un tie ņēmās viņu sveicināt: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!” 19 Tie sita ar niedri viņam pa galvu, apspļaudīja viņu un, ceļos nokrituši, viņu pielūdza. 20 Un, kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie viņam novilka purpura apmetni un apvilka viņa paša drēbes. Tad tie izveda viņu, lai sistu krustā.
Jēzus krustā sišana
(Mt 27:32–44Lk 23:26–43Jņ 19:17–27)21 Viņa krustu tie lika nest kādam kirēnietim Sīmanim, Aleksandra un Rūfa tēvam, kas gāja garām, nākdams no lauka. 22 Un tie veda viņu uz Golgātu, kas tulkojumā: Galvaskausa vieta, 23 un tie deva viņam vīnu ar mirrēm, bet viņš neņēma. 24 Un tie sita viņu krustā un sadalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus, kas ko dabūs. 25 Bija trešā stunda, kad viņu sita krustā. 26 Uzraksts par viņa vainu bija: jūdu Ķēniņš. 27 Un līdz ar viņu sita krustā divus laupītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku. 29 Tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, grozīja galvu un teica: “Āā, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās! 30 Glāb nu sevi pats un kāp no krusta zemē!” 31 Tāpat arī virspriesteri un rakstu mācītāji ņirgājās par viņu, viens otram sacīdami: “Citus viņš glāba, sevi pašu izglābt viņš nevar. 32 Lai Kristus, Israēla ķēniņš, kāpj nu zemē no krusta, ka redzam un ticam!” Un arī tie, kas bija krustā sisti kopā ar viņu, zaimoja viņu.
Jēzus nāve
(Mt 27:45–56Lk 23:44–49Jņ 19:28–30)33 Kad pienāca sestā stunda, tumsa pārklāja zemi līdz devītai stundai. 34 Un devītā stundā Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani! ” – tulkojumā: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis! ” 35 Daži no tiem, kas tur stāvēja klāt, to dzirdēdami, sacīja: “Redzi, šis sauc Eliju!” 36 Tad kāds pieskrēja un iemērca sūkli etiķī; uzspraudis to niedres galā, tas sniedza viņam padzerties un teica: “Pagaidiet, redzēsim, vai Elija nāks viņu noņemt.” 37 Bet Jēzus skaļi iekliedzās un nomira. 38 Un tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz pat apakšai. 39 Centurions, kas stāvēja viņam pretī, redzēdams, ka viņš, tā saukdams, bija miris, sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls!” 40 Arī kādas sievietes skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Salome – 41 tās, kuras viņam sekoja un kalpoja, kad viņš bija Galilejā, un vēl daudzas citas, kas viņam bija atnākušas līdzi uz Jeruzālemi.
Jēzus guldīšana kapā
(Mt 27:57–61Lk 23:50–56Jņ 19:38–42)42 Un pievakarē, jo bija sagatavošanas diena, tas ir, priekšsabats, 43 Jāzeps no Arimatejas, cienījams sinedrija loceklis, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, uzdrošinājās ieiet pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. 44 Bet Pilāts izbrīnījās, ka viņš jau ir miris. Pasaucis centurionu, viņš tam jautāja: “Vai viņš jau nomira?” 45 Un, saņēmis ziņu no centuriona, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas. 46 Un tas, nopircis smalku linu audeklu, Jēzu nocēla un ietina audeklā, un ielika viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un kapa ieejai aizvēla priekšā akmeni. 47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jāzepa māte, skatījās, kur viņš tika nolikts.
Jēzus Pilāta priekšā
(Mt 27:1–2, Mt 11–14Lk 23:1–5Jņ 18:28–38)1 Rīta agrumā virspriesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visu sinedriju apspriedās un, Jēzu sasējuši, aizveda un nodeva to Pilātam. 2 Pilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus tam atbildēja: “Tu to saki.” 3 Bet virspriesteri pret viņu cēla daudz apsūdzību. 4 Pilāts viņam jautāja tālāk: “Tu neko neatbildēsi? Redzi, cik daudz lietās viņi tevi apsūdz.” 5 Bet Jēzus vairs neko neatbildēja, tā ka Pilāts brīnījās.
Jēzum piespriež nāves sodu
(Mt 27:15–26Lk 23:13–25Jņ 18:39–19:16)6 Svētkos viņš mēdza viņiem atlaist vienu cietumnieku – to, kuru tie prasīja. 7 Tur bija kāds cietumnieks, vārdā Baraba, kas bija sagūstīts reizē ar citiem, kuri dumpja laikā bija kādu noslepkavojuši. 8 Un ļaužu pūlis devās augšup un lūdza, lai viņš rīkojas tā, kā bija darījis jau agrāk. 9 Bet Pilāts tiem teica: “Vai jūs gribat, lai atlaižu jums jūdu Ķēniņu?” 10 Jo viņš zināja, ka virspriesteri bija nodevuši viņu tam aiz skaudības. 11 Bet virspriesteri bija sakūdījuši ļaužu pūli, lai labāk tiem atlaiž Barabu. 12 Tad Pilāts atkal vērsās pie tiem un jautāja: “Ko lai es daru ar jūdu Ķēniņu? ” 13 Tie sāka kliegt: “Sit viņu krustā!” 14 Bet Pilāts tiem jautāja: “Ko tad sliktu viņš ir izdarījis?” Bet tie kliedza vēl stiprāk: “Sit viņu krustā!” 15 Pilāts, gribēdams ļaužu pūlim iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.
Kareivji ņirgājas par Jēzu
(Mt 27:27–31Jņ 19:2–3)16 Kareivji ieveda viņu pārvaldnieka pils pagalmā un sasauca visu sardzes nodaļu. 17 Tie ieģērba viņu purpurā un, nopinuši ērkšķu vainagu, uzlika viņam to galvā. 18 Un tie ņēmās viņu sveicināt: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!” 19 Tie sita ar niedri viņam pa galvu, apspļaudīja viņu un, ceļos nokrituši, viņu pielūdza. 20 Un, kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie viņam novilka purpura apmetni un apvilka viņa paša drēbes. Tad tie izveda viņu, lai sistu krustā.
Jēzus krustā sišana
(Mt 27:32–44Lk 23:26–43Jņ 19:17–27)21 Viņa krustu tie lika nest kādam kirēnietim Sīmanim, Aleksandra un Rūfa tēvam, kas gāja garām, nākdams no lauka. 22 Un tie veda viņu uz Golgātu, kas tulkojumā: Galvaskausa vieta, 23 un tie deva viņam vīnu ar mirrēm, bet viņš neņēma. 24 Un tie sita viņu krustā un sadalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus, kas ko dabūs. 25 Bija trešā stunda, kad viņu sita krustā. 26 Uzraksts par viņa vainu bija: jūdu Ķēniņš. 27 Un līdz ar viņu sita krustā divus laupītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku. 29 Tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, grozīja galvu un teica: “Āā, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās! 30 Glāb nu sevi pats un kāp no krusta zemē!” 31 Tāpat arī virspriesteri un rakstu mācītāji ņirgājās par viņu, viens otram sacīdami: “Citus viņš glāba, sevi pašu izglābt viņš nevar. 32 Lai Kristus, Israēla ķēniņš, kāpj nu zemē no krusta, ka redzam un ticam!” Un arī tie, kas bija krustā sisti kopā ar viņu, zaimoja viņu.
Jēzus nāve
(Mt 27:45–56Lk 23:44–49Jņ 19:28–30)33 Kad pienāca sestā stunda, tumsa pārklāja zemi līdz devītai stundai. 34 Un devītā stundā Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani! ” – tulkojumā: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis! ” 35 Daži no tiem, kas tur stāvēja klāt, to dzirdēdami, sacīja: “Redzi, šis sauc Eliju!” 36 Tad kāds pieskrēja un iemērca sūkli etiķī; uzspraudis to niedres galā, tas sniedza viņam padzerties un teica: “Pagaidiet, redzēsim, vai Elija nāks viņu noņemt.” 37 Bet Jēzus skaļi iekliedzās un nomira. 38 Un tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz pat apakšai. 39 Centurions, kas stāvēja viņam pretī, redzēdams, ka viņš, tā saukdams, bija miris, sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls!” 40 Arī kādas sievietes skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Salome – 41 tās, kuras viņam sekoja un kalpoja, kad viņš bija Galilejā, un vēl daudzas citas, kas viņam bija atnākušas līdzi uz Jeruzālemi.
Jēzus guldīšana kapā
(Mt 27:57–61Lk 23:50–56Jņ 19:38–42)42 Un pievakarē, jo bija sagatavošanas diena, tas ir, priekšsabats, 43 Jāzeps no Arimatejas, cienījams sinedrija loceklis, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, uzdrošinājās ieiet pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. 44 Bet Pilāts izbrīnījās, ka viņš jau ir miris. Pasaucis centurionu, viņš tam jautāja: “Vai viņš jau nomira?” 45 Un, saņēmis ziņu no centuriona, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas. 46 Un tas, nopircis smalku linu audeklu, Jēzu nocēla un ietina audeklā, un ielika viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un kapa ieejai aizvēla priekšā akmeni. 47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jāzepa māte, skatījās, kur viņš tika nolikts.
