Jēzus par rakstu mācītājiem un farizejiem
(Mk 12:38–40Lk 11:37–52Lk 20:45–47)1 Tad Jēzus uzrunāja ļaužu pūli un savus mācekļus, sacīdams: 2 “Mozus krēslā ir apsēdušies rakstu mācītāji un farizeji. 3 Visu, ko tie jums saka, pildiet un turiet, bet pēc viņu darbiem nedariet, jo viņi gan saka, bet paši nedara. 4 Tie sasien smagas un grūti panesamas nastas un uzkrauj tās cilvēku pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās pakustināt. 5 Tie visu dara, lai izrādītos cilvēkiem, – tie darina aizvien platākus savus filaktērijus un lielākus pušķus pie saviem tērpiem. 6 Tiem patīk mielastos un sinagogās ieņemt goda vietas 7 un saņemt sveicienus tirgus laukumos, un dzirdēt, ka cilvēki viņus sauc par rabi. 8 Bet jūs nesauciet sevi par rabi, jo viens ir jūsu Skolotājs, bet jūs visi esat brāļi. 9 Nesauciet arī nevienu virs zemes par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs. 10 Nesauciet sevi arī par skolotājiem, jo vienīgi Kristus ir jūsu skolotājs. 11 Bet lielākais no jums būs jūsu kalps. 12 Kas pats paaugstināsies, tiks pazemināts; un, kas pats sevi pazeminās, tiks paaugstināts. 13 Bet vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; paši jūs neejat iekšā un neļaujat ieiet tiem, kas nāk. 15 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs braukājat apkārt pa jūru un sauszemi, lai kādu pievērstu ticībai, un, kad tas noticis, jūs padarāt viņu par elles dēlu, divtik ļaunāku nekā jūs paši. 16 Vai! jums, aklie ceļa vadoņi, jūs, kas mēdzat sacīt: ja kāds zvēr pie tempļa, tas nav nekas, bet, ja kāds zvēr pie tempļa zelta, tad tas jāpilda. 17 Aklie stulbeņi! Kas tad ir lielāks – zelts vai templis, kas svētī zeltu? 18 Jūs sakāt: ja kāds zvēr pie altāra, tas nav nekas, bet, ja kāds zvēr pie upurdāvanas, kas ir uz altāra, tad tas jāpilda. 19 Aklie! Kas tad ir lielāks – upurdāvana vai altāris, kas upurdāvanu svētī? 20 Kas zvēr pie altāra, zvēr pie visa, kas uz tā atrodas. 21 Un, kas zvēr pie tempļa, zvēr pie tā un visa, kas tur mīt. 22 Kas zvēr pie debesīm, zvēr pie Dieva troņa un pie tā, kas tajā sēž. 23 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm, bet atmetat to, kas svarīgākais bauslībā – taisnīgu tiesu, žēlsirdību un ticību; šo jums vajadzēja darīt un arī to otru neatmest! 24 Aklie ceļa vadoņi! Jūs knišļus izkāšat, bet kamieļus norijat! 25 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs šķīstījat biķera un šķīvja ārpusi, bet iekšpuse ir pilna laupītkāres un izlaidības. 26 Aklo farizej! Šķīstī vispirms biķera iekšpusi, tad arī ārpuse būs tīra. 27 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs esat līdzīgi nobalsinātām kapenēm, kas no ārpuses izskatās skaistas, bet no iekšpuses pilnas miroņu kauliem un visādām nešķīstībām. 28 Tāpat arī jūs – no ārpuses jūs cilvēkiem rādāties taisni, bet savā iekšienē jūs esat pilni liekulības un ļaundarības. 29 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs ceļat kapenes praviešiem un izrotājat kapu pieminekļus taisnajiem. 30 Jūs sakāt: ja mēs dzīvotu mūsu tēvu laikā, mēs nebūtu līdzvainīgi praviešu asinsizliešanā. 31 Tā jūs apliecināt, ka esat praviešu slepkavu bērni, 32 un savu tēvu mēru piepildāt līdz galam. 33 Jūs čūskas! Odžu dzimums! Kā jūs izbēgsiet no elles soda? 34 Tādēļ, redzi, es sūtu pie jums praviešus, gudros un rakstu mācītājus; vienus jūs slepkavosiet, citus sitīsiet krustā, vēl citus šaustīsiet savās sinagogās un, tos vajādami, dzīsiet no pilsētas uz pilsētu. 35 Tā pār jums nāks visas taisno asinis, kas virs zemes izlietas, – no taisnā Ābela asinīm līdz Zeharjas, Berehja dēla, asinīm, ko jūs nonāvējāt starp templi un altāri. 36 Patiesi es jums saku: tas viss nāks pār šo paaudzi! 37 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es gribēju sapulcināt vienkopus tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt. 38 Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts un pamests. 39 Un es jums saku: jūs vairs neredzēsiet mani līdz tam, tiekams jūs teiksiet: svētīts, kas nāk Kunga vārdā! ”
Jēzus par rakstu mācītājiem un farizejiem
(Mk 12:38–40Lk 11:37–52Lk 20:45–47)1 Tad Jēzus uzrunāja ļaužu pūli un savus mācekļus, sacīdams: 2 “Mozus krēslā ir apsēdušies rakstu mācītāji un farizeji. 3 Visu, ko tie jums saka, pildiet un turiet, bet pēc viņu darbiem nedariet, jo viņi gan saka, bet paši nedara. 4 Tie sasien smagas un grūti panesamas nastas un uzkrauj tās cilvēku pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās pakustināt. 5 Tie visu dara, lai izrādītos cilvēkiem, – tie darina aizvien platākus savus filaktērijus un lielākus pušķus pie saviem tērpiem. 6 Tiem patīk mielastos un sinagogās ieņemt goda vietas 7 un saņemt sveicienus tirgus laukumos, un dzirdēt, ka cilvēki viņus sauc par rabi. 8 Bet jūs nesauciet sevi par rabi, jo viens ir jūsu Skolotājs, bet jūs visi esat brāļi. 9 Nesauciet arī nevienu virs zemes par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs. 10 Nesauciet sevi arī par skolotājiem, jo vienīgi Kristus ir jūsu skolotājs. 11 Bet lielākais no jums būs jūsu kalps. 12 Kas pats paaugstināsies, tiks pazemināts; un, kas pats sevi pazeminās, tiks paaugstināts. 13 Bet vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; paši jūs neejat iekšā un neļaujat ieiet tiem, kas nāk. 15 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs braukājat apkārt pa jūru un sauszemi, lai kādu pievērstu ticībai, un, kad tas noticis, jūs padarāt viņu par elles dēlu, divtik ļaunāku nekā jūs paši. 16 Vai! jums, aklie ceļa vadoņi, jūs, kas mēdzat sacīt: ja kāds zvēr pie tempļa, tas nav nekas, bet, ja kāds zvēr pie tempļa zelta, tad tas jāpilda. 17 Aklie stulbeņi! Kas tad ir lielāks – zelts vai templis, kas svētī zeltu? 18 Jūs sakāt: ja kāds zvēr pie altāra, tas nav nekas, bet, ja kāds zvēr pie upurdāvanas, kas ir uz altāra, tad tas jāpilda. 19 Aklie! Kas tad ir lielāks – upurdāvana vai altāris, kas upurdāvanu svētī? 20 Kas zvēr pie altāra, zvēr pie visa, kas uz tā atrodas. 21 Un, kas zvēr pie tempļa, zvēr pie tā un visa, kas tur mīt. 22 Kas zvēr pie debesīm, zvēr pie Dieva troņa un pie tā, kas tajā sēž. 23 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm, bet atmetat to, kas svarīgākais bauslībā – taisnīgu tiesu, žēlsirdību un ticību; šo jums vajadzēja darīt un arī to otru neatmest! 24 Aklie ceļa vadoņi! Jūs knišļus izkāšat, bet kamieļus norijat! 25 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs šķīstījat biķera un šķīvja ārpusi, bet iekšpuse ir pilna laupītkāres un izlaidības. 26 Aklo farizej! Šķīstī vispirms biķera iekšpusi, tad arī ārpuse būs tīra. 27 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs esat līdzīgi nobalsinātām kapenēm, kas no ārpuses izskatās skaistas, bet no iekšpuses pilnas miroņu kauliem un visādām nešķīstībām. 28 Tāpat arī jūs – no ārpuses jūs cilvēkiem rādāties taisni, bet savā iekšienē jūs esat pilni liekulības un ļaundarības. 29 Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs ceļat kapenes praviešiem un izrotājat kapu pieminekļus taisnajiem. 30 Jūs sakāt: ja mēs dzīvotu mūsu tēvu laikā, mēs nebūtu līdzvainīgi praviešu asinsizliešanā. 31 Tā jūs apliecināt, ka esat praviešu slepkavu bērni, 32 un savu tēvu mēru piepildāt līdz galam. 33 Jūs čūskas! Odžu dzimums! Kā jūs izbēgsiet no elles soda? 34 Tādēļ, redzi, es sūtu pie jums praviešus, gudros un rakstu mācītājus; vienus jūs slepkavosiet, citus sitīsiet krustā, vēl citus šaustīsiet savās sinagogās un, tos vajādami, dzīsiet no pilsētas uz pilsētu. 35 Tā pār jums nāks visas taisno asinis, kas virs zemes izlietas, – no taisnā Ābela asinīm līdz Zeharjas, Berehja dēla, asinīm, ko jūs nonāvējāt starp templi un altāri. 36 Patiesi es jums saku: tas viss nāks pār šo paaudzi! 37 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es gribēju sapulcināt vienkopus tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt. 38 Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts un pamests. 39 Un es jums saku: jūs vairs neredzēsiet mani līdz tam, tiekams jūs teiksiet: svētīts, kas nāk Kunga vārdā! ”
